Latvija nedrīkst, Krievija drīkst? Agresorvalsts dome pieņem stingru likumu valsts valodas sargāšanai
Krievijas dome pieņēmusi valodas likumu, kas paredz stingru svešvārdu lietošanas ierobežošanu un nosaka virkni jomu, kurā krievu valodai, kā valsts valodai, ir jādominē lietojumā.
Krievijas dome otrajā un trešajā lasījumā ceturtdienas (16. februārī) plenārsēdē pieņēma likumu par svešvārdu lietošanas nepieļaujamību, izņemot gadījumus, kad nav pieejams analogs vārds krievu valodā, informē “RIA Novosti”.
Lieki piebilst, ka šāda likuma pieņemšana, uzsverot valsts valodas būtiskumu, īpaši amizanti izskatās blakus Kremļa regulārajam sašutumam un kritikai teju ik reizi, kad Latvijā tiek mēģināts stiprināt latviešu valodas pozīcijas.
Latvijas krievu savienības protesta akcija pie Saeimas
Šorīt pie Saeimas pulcējās aptuveni 300 cilvēku, lai protestētu pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Kā novēroja portāls Jauns.lv, ...
Pirmajā lasījumā likumprojekts tika atbalstīts vēl 2022. gada 13. decembrī.
Projekts paredz pilnveidot mehānismus, kā nodrošināt krievu valodas kā valsts valodas statusu visā valsts teritorijā, un veikt “kontroli pār to, kā institūciju un organizāciju amatpersonas, Krievijas Federācijas pilsoņi ievēro mūsdienu krievu literārās valodas normas”.
Saskaņā ar paskaidrojuma tekstu projekts ievieš tādus jēdzienus kā "normatīvās vārdnīcas" un "normatīvās rokasgrāmatas", kas fiksē mūsdienu krievu literārās valodas normas.
Uzskaitītas arī jomas, kurās krievu valoda kā valsts valoda ir obligāti lietojama.
Uzskaitījumā ietilpst patērētājam nozīmīgā informācija par precēm un pakalpojumiem, izglītības joma, kā arī valsts un pašvaldību informācijas sistēmas.
Te atkal jānorāda, ka neseno Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padomes ekspertu ziņojumu, kurā norādīts, ka pie mums realizētā izglītības reforma un pāriešana uz mācībām latviešu valodā varētu būt skatāma kā diskriminējoša – Kremļa propagandas mediji ar prieku tiražēja kā pamatojumu Krievijas nostājai, ka Latvijas likumdošana ir nesamērīgi skarba pret krievvalodīgajiem.
Par to, cik neviennozīmīgi vērtējamas personas stāv aiz šī ANO ziņojuma, vēstījām iepriekš.
Krievijas domes pieņemtais likums paredz, ka visās minētajās jomās, ja tiek izmantota svešvaloda, tad tekstam blakus jābūt arī krievu valodas versijai un tai jābūt līdzvērtīgi izvietotai un tehniski noformētai, proti, jābūt vienādiem parametriem – fonta krāsai, tipam un lielumam.
Tāpat norādīts, ka, lietojot krievu valodu kā valsts valodu, nav pieļaujama mūsdienu literārajām normām neatbilstošu vārdu un izteicienu lietošana, tostarp necenzēta lamāšanās, izņemot svešvārdus, kuriem nav vispārlietojamu analogu krievu valodā un kuru uzskaitījums atrodams normatīvajos vārdnīcās.
