Armēnija prezentējusi Azerbaidžānai miera līguma projektu

Abas valstis divreiz iesaistījušās karā par Kalnu Karabahu, un starptautiski koordinētās miera sarunas devušus mazus vai nekādus rezultātus.

Pašinjans paziņoja, ka Erevāna trešdien pabeigusi "vēl vienu posmu darbā pie miera līguma projekta un (diplomātisko) attiecību nodibināšanas" ar Baku.

"Visaptveroša līguma projekts tika nodots Azerbaidžānai," valdības sēdē Erevānā paziņoja Pašinjans.

"Dokumentam ir jābūt Azerbaidžānai pieņemamam, tā parakstīšanai ir jānodrošina ilgstošs miers," viņš piebilda.

Erevāna nesen apsūdzēja Baku "etniskās tīrīšanas politikā" un spiediena izdarīšanā uz etniskajiem armēņiem, lai viņi pamestu Kalnu Karabahu.

Decembrī azerbaidžāņi, kas uzdodas par vides aktīvistiem, bloķēja tā dēvēto Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš, kurš savieno Kalnu Karabahu ar Armēnijas pamatteritoriju.

Blokādes rezultātā anklāvā, kuru kopš 1991.gada kontrolē armēņu separātisti, radies pārtikas un medikamentu trūkums.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.