Pentagons vēlas atsākt īpaši slepenas programmas Ukrainā

Maz ticams, ka lēmums tiks pieņemts līdz rudenim. Aizsardzības amatpersonas gatavo priekšlikumu izskatīšanai tuvākajos mēnešos, kad sāksies darbs pie nākamā gada Pentagona politikas un finansējuma likumprojekta. Panākuma gadījumā šīs programmas varētu atsākties jau 2024. gadā, lai gan joprojām nav skaidrs, vai Baidena administrācija ļaus ASV atgriezties Ukrainā. Nav zināms, ka kopš kara sākuma tur būtu darbojies kāds amerikāņu militārais personāls, izņemot nelielu skaitu ASV vēstniecības Kijivā darbinieku.

Kongresa amatpersonas norādīja, ka ir grūti prognozēt iznākumu, jo īpaši tāpēc, ka republikāņi ir sašķelti par milzīgajām summām, kas tiek tērētas Ukrainai. Citi apgalvo, ka šo programmu salīdzinoši nelielās izmaksas - 15 miljoni dolāru gadā šādām darbībām visā pasaulē - ir izdevīgs darījums salīdzinājumā ar desmitiem miljardu dolāru, kas tiek atvēlēti Ukrainas spēku apmācībai un apbruņošanai, kā arī ASV krājumu papildināšanai.

Militārās amatpersonas vēlas atsākt šīs aktivitātes Ukrainā, lai nodrošinātu, ka karam turpinoties netiktu zaudētas grūti iegūtie panākumi, sacīja atvaļinātais trīs zvaigžņu ģenerālis Marks Švarcs, kurš vadīja ASV speciālās operācijas Eiropā, kad 2018. gadā tika uzsāktas šīs programmas. "Kad jūs pārtraucat šīs lietas, jūs zaudējat piekļuvi," viņš teica, "un tas nozīmē, ka jūs zaudējat informāciju un izlūkdatus par to, kas patiesībā notiek konfliktā."

Amerikāņu komandieri, izmantojot līdzīgas finansēšanas pilnvaras, jau daudzus gadus ir maksājuši dažām ārvalstu militārajām un paramilitārajām vienībām Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā, izmantojot tās kā "aizstājējus" pretterorisma operācijās pret "Al-Qaeda", "Islāma valsti" un to saistītajām organizācijām. Jaunākas programmas, piemēram, tās, ko izmanto Ukrainā, tiek uzskatītas par "neregulārās karadarbības" veidu. Tās ir paredzētas izmantošanai pret pretiniekiem, piemēram, Krieviju un Ķīnu, ar kurām ASV ir konkurences, nevis atklāta konflikta situācijā.

Draud ar tiešu konfrontāciju

Kritiķi, tostarp daži no Kapitolija, apgalvo, ka šādas darbības draud iesaistīt Amerikas Savienotās Valstis tiešākā Ukrainas karadarbībā. Aizsardzības amatpersonas tomēr apgalvo, ka atšķirībā no plašākiem un atklātākiem Pentagona centieniem apbruņot Ukrainas armiju, slepenās programmas tieši neveicinās Ukrainas kaujas spējas.

Pēdējās nedēļās ASV prezidents Džo Baidens ir atļāvis piegādāt munīciju un modernus ieročus, tostarp smagos kaujas tankus un citas bruņotas kaujas mašīnas. Atjaunojot šīs neregulārās karadarbības programmas, Vašingtonas iesaistīšanās vēl vairāk padziļinātos, nodrošinot amerikāņu militārajam personālam praktisku kontroli pār Ukrainas operatīvajiem spēkiem kara zonā.

Parasti šo programmu ietvaros uzņēmējvalstī bija nepieciešams izvietot aizvietotājkontroles grupu, lai gan ASV īpašo operāciju karaspēks pēdējos gados ir pieradis konsultēt aizvietotājspēkus un partneru spēkus tālu no frontes līnijas. Džo Baidens ir apsolījis, ka neizvietos karaspēku valsts iekšienē, izņemot atsevišķus gadījumus, kas ietver militāro atašeju un drošības personālu, kurš strādā vēstniecībā.

Senāta un Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komiteju pārstāvji atteicās sniegt komentārus, atsaucoties uz programmu klasificēto statusu. Arī Baltais nams un Pentagons atteicās sniegt komentārus.

Kas ir "1202 programma"?

Tādas aizstājējoperācijas kā Ukrainā izmantotās tiek dēvētas par "1202 programmām", kas nosauktas par 2018. gada Nacionālās aizsardzības pilnvarošanas likuma 1202. pantu - likumu, ar kuru tika apstiprināta to izmantošana un finansēšana. Noteikumā ir norādīts, ka šādas programmas nevar izmantot "tradicionāla bruņota konflikta" laikā, kas lika tās apturēt pagājušajā gadā, kad pašas Krievijas militārie centieni Ukrainā pārauga no prokrievisko separātistu atbalstīšanas valsts austrumos līdz pilnvērtīgam iebrukumam.

Pentagons nesekmīgi centās panākt, lai šī likuma redakcija tiktu pārskatīta, Kongresam apspriežot šā gada aizsardzības budžeta tiesību aktus. Militārās amatpersonas vēlas, lai tā vietā būtu teikts, ka šādas darbības var turpināt, ja uzņēmējvalsts, nevis paša ASV, iesaistās atklātā karā. Papildus tam, ka šo divu programmu atsākšana Ukrainā būtu lietderīga tuvākajā laikā, Pentagons saskata iespēju pārliecināt likumdevējus paplašināt pilnvaras, lai šāda programmu apturēšana nākotnē nebūtu nepieciešama citur, teica viena no valdības amatpersonām.

Kenets Tovo, atvaļinātais trīs zvaigžņu ģenerālis, kurš vadīja armijas īpašo operāciju spēkus, kad tika ierosināta un pieņemta 1202. gada pilnvara, teica, ka militāristi ir noraizējušies par to, ka šie ierobežojumi ir pārtraukuši noderīgo izlūkošanu Ukrainā un ka pastāv risks, ka tas var atkārtoties cita konflikta gadījumā.

"Mums ir ieradums to darīt," sacīja K. Tovo, "mēs izslēdzam lietas, atsaucam cilvēkus pēc gadiem ilgiem ieguldījumiem kā tūlītēju reakciju uz izmaiņām konfliktā, un tad mēs esam pārsteigti, ka mums ir mazāk informācijas un mazāk izpratnes par to, kas notiek."

Oponenti apgalvo, ka Krievija varētu uztvert programmu reaktivizēšanu kā provokāciju un atbildēt, paplašinot kara darbības jomu. Kāda amatpersona, kas ir pazīstama ar sarunām Kapitolijā, sacīja, ka šī iemesla dēļ Pentagonam būs grūti pārliecināt skeptiskos likumdevējus.

"Tas, kas sākās kā izlūkošanas misija, var ātri pārvērsties par kauju, kad uz aizvietotājiem sāks šaut," teica amatpersona. "Es domāju, ka Ukrainā tā ir reāla iespēja, un es neesmu pārliecināts, kā departaments spēs mainīt Kongresa deputātu viedokli par šo jautājumu."

Atbalstītāji, tostarp pašreizējās un bijušās aizsardzības jomas amatpersonas un daži Kongresa darbinieki, apgalvo, ka 1202. programmu slepenība ir radījusi iespaidu, ka tās ir agresīvākas nekā patiesībā. 1202. iedaļa ir atvasināta no pilnvarām, kas tiek sauktas par 127.e iedaļu un kas ļauj ASV speciālo operāciju vienībām maksāt un ekipēt ārvalstu karavīrus un sūtīt tos misijās, lai nogalinātu vai sagūstītu aizdomās turētos teroristus. Turpretī neregulārās karadarbības aizstājēji ir veikuši tikai tās misijas, ko ASV militārie spēki dēvē par "nekinētiskām" jeb nevardarbīgām misijām.

Viena no aizsardzības amatpersonām teica, ka Kongress ir labāk iepazinies ar pretterorisma programmām, jo daudzus gadus ir saņēmis informāciju par šādām darbībām. Šī persona teica, ka likumdevējiem ir "grūti izskaidrot", ka jaunākā programma tiek izmantota "pavisam citādā veidā".

Saskaņā ar 1202. pantu finansētās neregulārās kara programmas un daudzskaitlīgākās pretterorisma programmas ļauj zaļo berešu, jūras kājnieku un jūras spēku SEAL komandām ar uzņēmējvalsts valdības un attiecīgās ASV vēstniecības piekrišanu uzdot tām uzdevumus un rīkojumus.

Attaisno iesaisti

Pretterorisma aizvietotājprogrammas ir izpelnījušās kritiku par to, ka tiek izpludināta robeža starp to, kur ASV piedalās bruņotās militārās operācijās, un to, kur atrodas vietējās uzņēmējvalstis. Stingri klasificētās 127e programmas ir arī atbrīvotas no tiesību aktiem, kas nosaka, ka ir jāveic citu ārvalstu militāro un paramilitāro vienību pārbaude attiecībā uz cilvēktiesībām, pirms ASV karaspēks var strādāt ar tām. Šī prasība neattiecas arī uz jaunākajām 1202. gada programmām.

Pirms iebrukuma ASV īpašo operāciju karaspēks Ukrainā īstenoja divas neregulārās karadarbības aizvietotājprogrammas. Vienā no tām "mums bija cilvēki, kas izjauca Krievijas propagandu un blogos stāstīja patieso vēsturi," teica kāds cilvēks no īpašo operāciju kopienas.

ASV komandieri izmantoja otru programmu, lai nosūtītu Ukrainas operatīvos darbiniekus slepenās izlūkošanas misijās Ukrainas austrumos. "Mēs apmācījām aizvietotājus, lai tie ievāktu signālus no Krievijas radaru baterijas un tamlīdzīgi," sacīja cita valdības amatpersona. "Mēs nemācījām un nemaksājām ukraiņiem, lai tie mūsu uzdevumā nogalinātu krievus."

Ja šīs programmas tiks atkārtoti apstiprinātas, tās joprojām būs ierobežotas līdz operācijām, kas nav saistītas ar kaujām. 1202. pantā noteikts, ka aizvietotājspēki nevar veikt nekādas misijas, kuras ASV īpašo operāciju spēki "citādi nav likumīgi pilnvaroti veikt paši".

Kongresa Aizsardzības komitejas ieviesa šo ierobežojumu pēc tam, kad ASV komandieri bija izmantojuši pretterorisma aizvietotājprogrammas, lai veiktu kaujas misijas. Piemēram, 2017. gadā plānotais "zaļo berešu" komandas un tās aizvietotājvienības reids Nigērā noveda otru "zaļo berešu" vienību nemiernieku ielenkumā, kurā tika nogalināti četri ASV karavīri. Likumdevēji bija sašutuši, sakot, ka viņi nav zinājuši, ka ASV karavīri šajā Āfrikas valstī ir iesaistīti tik bīstamās misijās. "Nigēra daudziem deputātiem bija izšķirošs brīdis," sacīja Kongresa amatpersona.

Sākotnēji Pentagona atbilde bija ierobežot neregulārās karadarbības programmas Eiropā, kur ASV īpašo operāciju karaspēkam nav pilnvaru piedalīties tiešā kaujā, stāsta pašreizējās un bijušās amatpersonas.