Daba mainās: delfīni okeānos spiesti pārkliegt cilvēkus; kondori sākuši vairoties bez tēviņa
Vaļi un delfīni ir attīstījuši skaņu signālus, sava veida valodu, kas tiem palīdz kopīgās medībās un citās darbībās. Tomēr cilvēku radītais trokšņa piesārņojums ir tik ļoti pieaudzis, ka šie gudrie dzīvnieki spiesti pat kliegt.
Zinātnieki jau ir atklājuši, ka kuģu, zemūdeņu un naftas urbšanas platformu troksnis rada vaļiem dekompresijas slimību, maina uzvedību un tie sāk mesties krastā.
Tagad noskaidrots, ka delfīni reizēm nespēj sadzirdēt cits citu, bet skaņa to dzīvē ir ļoti svarīga. Ūdenī tā izplatās un ļauj sazināties desmitiem un pat simtiem kilometru tālu.
Bristoles universitātes (Anglija) un Sentendrūsas universitātes Delfīnu pētījumu centra (Skotija) eksperimentā dresētāja vadībā piedalījās divi pudeļdeguna delfīni – Delta un Riss. Viņiem ik pēc noteikta laika vajadzēja nospiest kontrolpogu.
Abi delfīni bija aprīkoti ar skaņas un kustību sensoriem, un atklājās, ka, lagūnā pieaugot troksnim, tie centās to pārkliegt, divkāršojot savu izdoto skaņu ilgumu un skaļumu. Delfīni arī centās skatīties viens uz otru, jo tā ir vieglāk uz pārējā trokšņa fona izšķirt partnera vēstīto.
Neraugoties uz visiem pūliņiem, Deltai un Risam izdevās pareizi izdzirdēt vienam otru tikai 62,5% gadījumu, salīdzinot ar 85%, kad cilvēki netaisīja lieku troksni. Turklāt eksperimentā tas sasniedza līdz 150 decibelu, kamēr tankkuģis rada 200 decibelu.
Zinātnieki brīdina, ka, nespējot sazināties medību laikā, cietīs visa delfīnu populācija. Turklāt savvaļas delfīnus trokšņa piesārņojums visdrīzāk ietekmē vēl sliktāk.
Kondori vairojas bez tēviņa
Kalifornijas kondori pievienojušies to dzīvnieku sarakstam, kas spēj radīt pēcnācējus bez pārošanās.
Līdz šim zinātniekiem par partenoģenēzi sauktais fenomens bija zināms rāpuļiem, zivīm un arī dažiem putniem. Astoņdesmitajos gados savvaļas dabas glābēji ASV dienvidrietumos sagūstīja 22 Kalifornijas kondorus, lai glābtu no izmiršanas.
Desmitgadēm ilgusī pavairošanas programma vainagojās ar simtiem kondoru, un pētnieki nolēma izanalizēt visu putnu DNS. Viņiem par pārsteigumu diviem tēviņiem nebija ģenētiskas saistības ar domātajiem tēviem – to DNS bija simtprocentīgi nācis no mātēm, vēsta ģenētikai veltītais izdevums "Journal of Heredity".
Diemžēl neviens no nevainīgās ieņemšanas pēcnācējiem vairs nav dzīvs, tāpēc nav iespējama pilnīgāka izpēte. Zinātnieki secina, ka partenoģenēze dabā ir vairāk izplatīta, nekā uzskatīts līdz šim.
