Kāpēc Maskavā uz ēku jumtiem uzstāda pretgaisa aizsardzības sistēmas?

Šāda rīcība pamudinājusi uz dažādām spekulācijām – vai Krievija plāno nopietnu kara eskalāciju, vai arī tie ir likumsakarīgi piesardzības pasākumi Ukrainai plānoto militārās palīdzības piegāžu priekšvakarā?

Tāpat zināms, ka apkārt Maskavai pastiprinātā daudzumā izvietotas arī pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400, kas esot Krievijas valdības reakcija uz Ukrainas bruņoto spēku īstenotajiem uzbrukumiem Engelsas un Rjazaņas gaisa kara spēku bāzēm Krievijas dziļumā. Viena no S-400 sistēmām novērota pie Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Maskavas ziemeļrietumos, bet cita – pie parka “Losinij Ostrov” Sokoļņikos. Tālās darbības sistēmas S-400 un tuvās darbības sistēmas “Pantsir S-1” parasti tiek izmantotas tandēmā.

Šādas tuva līdz vidēja darbības rādiusa sistēmas tiek izmantotas aizsardzībai pret lidmašīnām, helikopteriem un spārnotajām raķetēm, un Krievijas militāristi norādījuši, ka tās iespējams izmantot pret mazāka izmēra mērķiem, piemēram, militārajiem un komerciālajiem droniem.

Attēli un videoklipi ar Maskavā uzstādītajām raķešu sistēmām sāka cirkulēt sociālajos tīklos dienu pirms Rietumvalstu aizsardzības ministru tikšanās Ramšteinā, lai lemtu par jaunākajām militārās palīdzības piegādēm Ukrainai, kas, iespējams, pirmoreiz kopš kara sākuma varētu iekļaut gan kaujas tankus, gan iznīcinātājus. Vairāki prokremliski noskaņotie blogeri ceturtdien, 19. janvārī, pauda, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas Maskavā norāda uz Krievijas militārās vadības bažām par uzbrukumiem Krievijas pilsētām.

Tam piekrīt arī “Sargs.lv” uzrunātais Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, kurš norāda, ka Krievija tikko ir aktivizējusi plašas uzbrukuma operācijas Zaporižjes reģionā un, iespējams, to ietvaros plāno dot triecienus arī pa Ukrainas lēmumu pieņemšanas centriem, respektīvi, Aizsardzības ministrijas ēku, prezidenta biroju un līdzīgiem objektiem Kijivā. V. Kuzmina ieskatā Maskava joprojām baidās no triecieniem ar Ukrainas rīcībā esošajām padomju ražojuma izlūkošanas bezpilota lidmašīnām “Striž”, kas spēj veikt līdz pat 1000 km lielu attālumu.

V. Kuzmins atgādina, ka Maskava jau kopš Aukstā kara laika ir viens no visrūpīgāk aizsargātajiem objektiem Krievijā, un šajā gadījumā minētās “Pantsir” sistēmas tiek izvietotas papildu drošībai, jo S-300 sistēmu tēmēšanas iekārtas var kļūdīties, piemēram, par mērķi nosakot daudzstāvu ēkas, kā tas jau vairākkārt noticis Kijivā.

Pētnieks noraida pieņēmumu, ka šādai Maskavas rīcībai varētu būt saistība ar plānotajām Rietumu ieroču piegādēm, jo oficiāli izziņotajās paketēs šobrīd neesot iekļauts neviens ierocis, ar ko ukraiņi spētu izdarīt tik tālus triecienus. Bet pats “Striž” ir gana liels lidaparāts, lai ar to būtu iespējams nemanīti piekļūt tik blīvi aizsargātai teritorijai, un šādu lidaparātu atklāšana nav pārāk sarežģīta, ja šāds uzbrukums tiek gaidīts.

“Līdz šim eskalējošā puse vienmēr ir bijusi Krievija. Tas, ko šāds Krievijas aizsardzības solis varētu norādīt, ir gatavošanās veikt triecienus Kijivas virzienā. Ne tikai pa enerģētisko infrastruktūru, bet pa Kijivas centrā esošajām militārajām iestādēm. Tāpēc preventīvi Krievija gatavojas Ukrainas atbildes triecienam,” rezumē NAA pētnieks.

Tikmēr Zemessardzes štāba majors Jānis Slaidiņš šodien, 20. janvārī, “Delfi TV” raidījumā “Kāpēc” izteicās, ka neredzot jēgu tieši “Pantsir S-1” sistēmu uzstādīšanai uz Maskavas namu jumtiem, un uzskata, ka tas norāda uz Krievijas apzināšanos par trūkumiem pašu pretgaisa aizsardzības sistēmā, jo “pretinieka raķetes būtu jānotriec vismaz 300 kilometru attālumā”.

Vienlaikus J. Slaidiņš piebilda, ka šāda Maskavas rīcība var būt arī psiholoģisks manevrs, respektīvi, lai atbalsotu Putina runu par NATO apdraudējumu un radītu iedzīvotāju vidū sajūtu, ka Krievija gatavojas iespējamam uzbrukumam. Zemessardzes štāba majors arī neizslēdza, ka aizsardzības sistēmu uzstādīšana uz konkrēto ēku jumtiem varētu būt saistīta ar slepenu informāciju, kas ir pieejama Krievijas izlūkdienestiem.