Bezcerība, parādos līdz ausīm, meitai vajag telefonu? Nieki, ej karot uz Ukrainu!
foto: Dmytro Sidashev / Alamy/ Vida Press
Ilustratīvs attēls
Pasaulē

Bezcerība, parādos līdz ausīm, meitai vajag telefonu? Nieki, ej karot uz Ukrainu!

Jauns.lv

Krievijā aizvien aktīvāk tiek reklamēti videoklipi, kur iedzīvotājus aģitē karot Ukrainā. Kā izrādās, aptaujāto aktieru galvenais motīvs ir nauda, bet nekādu vainu viņi nejūt, vēsta izdevums “Važnije istorii”.

Bezcerība, parādos līdz ausīm, meitai vajag telefo...

Sociālā tīkla “Vkontakte” ar nosaukumu “Esmu mobilizēts” katru dienu parādās videoklipi ar aicinājumu noslēgt līgumu vai kā brīvprātīgajam doties karot Ukrainā. Aģitācijas klipos parādītie tipāži nevar savā pilsētā atrast normālu darbu, iestiguši parādos, grib meitai nopirkt telefonu, tādēļ dodas nopelnīt karā. Pēc atgriešanās viņi nopērk dzīvokļus, izraisot draugu un pudeles brāļu skaudību, un bijušo draudzeņu nožēlu. Kādā klipā parādu piedzinēju noķertais puisis apsola karotājiem kredītbrīvdienas.

Izdevums “Važnije istorii” piezvanīja šo klipu aktieriem un pajautāja, kādēļ viņi tajos filmējās un vai apzinās, ka aicina cilvēkus iet nogalināt un pašiem tikt nogalinātiem.

“[Filmējos] atalgojuma dēļ. Honorārs bija 8 tūkstoši [rubļu] (apmēram 104 eiro),” sacīja aktieris Aleksejs Žeļezņaks. Viņš tēloja draugu galvenajam varonim, kurš nolēma iet karot, jo paša pilsētiņā “divi dzīves varianti: plostot un nodzerties vai cietumā”. Uz jautājumu, vai viņš atbalsta šādu klipu mērķi, viņš pēc pauzes atbildēja apstiprinoši un pārtrauca sarunu.

“Tik Tok” blogeris Deniss Dehams tēloja jaunieti, kurš strādā rūpnīcā un nevar savilkt galus. Kopā ar draugiem viņš atceras, ka tikai armijā bija īstā dzīve, tādēļ visi nolemj doties karot. Telefonsarunā ar “Važnije istorii” žurnālisti viņš teica, ka viņam vienalga par tiem, kuri iet uz fronti kā brīvprātīgie, bet karš viņam nepatīk, jo “aizvēra “Tik Tok””. “Taču es esmu par savu valsti un savu prezidentu. Man šķiet, lai ko viņš nolemtu, tātad tas ir pareizi. Neatbalstu, ka tur nogalina cilvēkus, taču atbalstu, ka tur stājas pretim mūsu ienaidniekiem.” Uz jautājumu, kas ir šie ienaidnieki, Deniss atbildēja: “Amerika. Bet ko vispār no manis vajag? Ko man piekasāties? Tie ir nepatīkami jautājumi, ja godīgi. Ko man jautājat? Jautājiet tiem, kas karo, vai Putinam jautājiet.” Pēc tam viņš nolamājās un nometa klausuli.

Cits aktieris, kurš vēlējās palikt anonīms, tēloja ciema iedzīvotāju, kuram apnika pelnīt 10 000 rubļu mēnesī un celties 4 no rīta, un tādēļ nolēma noslēgt līgumu kā karavīrs. Viņš tikai filmēšanas laukumā uzzināja, ko tēlos. Par lomu saņēma 8 tūkstošus rubļu.
“Es neatbalstu nostāju, ka jāiet kā brīvprātīgajam uz Ukrainu. Vairums aktieru tikai uz vietas uzzināja, kas notiek. Turklāt mums teica, ka šis video ir domāts kaut kāda uzņēmuma iekšējai lietošanai. Nedaudz piešmauca. To, ka beigās būšu karavīra formā, es uzzināju tieši filmēšanas laukumā un aptvēru jau vēlāk. Pirmām kārtām, tas bija vienkārši darbs.”

Viņš ir pārliecināts, ka šādi klipi nespēj nevienu pamudināt iet karot. “Nedomāju, ka kāds nopietni uztver šos klipus. Šie video, protams, ir ļoti slikti izveidoti. Tas ir šausmīgi izdarīts, es tieši tādēļ padomāju, ka tie ir [iekšējai lietošanai], ka tāds mēsls nekur neies. Varēja izdarīt labāk. Nākamreiz neiešu tādos filmēties.”

Aleksandrs Kņazevs tēloja rūpnīcas vadītāju, pie kura atnāk uzteikt darbu strādnieks, kurš saka: “Es 15 gadus braucu ar traktoru, dēlu izaudzināju, bet traktors joprojām tas pats. Es kara komisariātā parakstīju līgumu un sēdīšos jaunā bruņutransportierī.”

Viņš apgalvo, ka piekrita filmēties honorāra dēļ un nebija lasījis scenāriju. “Mani interesē tikai honorārs. Ne tādēļ, ka esmu alkatīgs, bet dzīvot vajag, ar pensiju neizvilkt.”

Video mērķis neatbilst viņa pārliecībai. “Es vēl neesmu pilnīgs nelietis, ne līdz galam. Es parakstīju līgumu, taču pat neizlasīju scenāriju. Man filmēšanas laikā režisors vai asistente teica, ka šis puisis aiziet armijā kā līgumslēdzējs. Taču es jau biju parakstījis līgumu, vajadzēja agrāk skatīties, lasīt scenāriju, par ko ir runa, es to neizdarīju. Nu nofilmējos, domāju, grēciņš nav liels. Vells aizmigloja acis. Atteikties bija jau par vēlu. Taču obligāti vajag skatīties, kādos mēslos filmējies. Man tā būs mācība.”

Taču viņš neuzskata, ka šie klipi var nodarīt lielu kaitējumu atšķirībā no agresīvās kara propagandas televīzijā. “To nevar salīdzināt ar visu aģitāciju, kas mūsu valstī notiek visos kanālos.” Un vispār, skatītājam ir jādomā ar savu galvu. “Cilvēki iet bojā savas, nevis manas vainas dēļ. Pie mums ir daudz muļķu. Daudz muļķu, kuri iet kā brīvprātīgie, iet pēc pavēstes, neuzdodot liekus jautājumus.”