Zelenskis lūdz Ukrainai nodrošināt pretgaisa aizsardzību, tankus un citu militāro atbalstu
Ukraina jānodrošina ar tai nepieciešamajām pretgaisa aizsardzības sistēmām, moderniem tankiem, artilērijas un citu militāro atbalstu, lai cīnītos pret Krievijas veikto teroru, šodien attālinātā uzrunā Rīgā notiekošajā Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas prezidents vairāku valstu līderus un politiķus, kuri piedalās sanāksmē, uzrunāja personīgi, norādot uz konkrētu militāro atbalstu, par kura saņemšanu tiek risinātas sarunas un kas ir ļoti būtisks Ukrainai.
Zelenskis pateicās par jau sniegto atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka Krievijas agresija ir jāaptur, palielinot okupantu zaudējumus. Teroristu valsts Krievija ir saņēmusi jaunas dronu piegādes no Irānas, kas tiek izmantoti uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai, pauda Ukrainas valsts vadītājs.
Ukrainas prezidents minēja piemērus, ka 16.decembrī Krievijas uzbrukumi ap 22,4 miljonus cilvēku atstāja bez elektrības un vairāk nekā desmit miljoni cilvēki palika bez siltumapgādes un ūdens.
Zelenskis uzsvēra, ka rietumvalstis, turpinot sniegt atbalstu Ukrainu, var palīdzēt izbeigt šo karu. Jo spēcīgāki un veiksmīgāki būs Ukrainas spēki, jo ātrāk beigsies Krievijas agresija.
Ukrainas prezidents akcentēja, ka ir jāpasargā Ukrainas debesis, neitralizējot Krievijas iespējas terorizēt Ukrainu. Viņš lūdza gan palielināt pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi, gan nodrošināt moderno tanku "Leopard" piegādi. Pēdējo Ukrainas prezidents īpaši pieminēja, uzrunājot Nīderlandes pārstāvjus.
Zelenskis norādīja, ka, ja viena valsts sāks tanku piegādi, tas ļaus pievienoties arī pārējām valstīm, lai sniegtu šāda veida atbalstu. Ukrainas prezidents arī uzskaitīja vairākas militārās, tajā skaitā artilērijas, sistēmas, kuras nepieciešamas Ukrainas aizsardzībai. Sarunas par artilērijas piegādi jau notiek arī ar Zviedriju.
Kā ziņots, Apvienoto reaģēšanas spēku valstu sanāksmē piedalās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons.
Sanāksmē tiek pārrunāts Krievijas agresīvais karš Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos, īpaši pievēršoties valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.
