Vācijas eksprezidents: "Vāciešu bailes no islāma ir pamatotas"

Vulfs, kas savulaik paziņoja, ka islāms esot kļuvis par Vācijas sabiedrības sastāvdaļu, tagad norādījis, ka islāma pasaule ir bīstami destabilizēta, fundamentālismam izplešoties no Ziemeļāfrikas līdz Tuvajiem Austrumiem, trešdien vēsta laikraksts "Frankfurter Rundschau".

Viņš piebildis, ka musulmaņi šobrīd iesaistīti "globālā militārā konfliktā" starp sunnītiem un šiītiem, kurš līdzinās 30 gadu karam starp katoļiem un protestantiem, kas savulaik izpostīja Eiropu.

"Katram jādara vēl vairāk, lai šo konfliktu mazinātu, nevis paplašinātu," uzsvēris bijušais prezidents.

Taču islāma pētnieks Ralfs Ghadbans intervijā tīmekļa izdevumam "The Local" steidzis norādīt, ka Vulfs esot pārpratis konfliktus, kas norisinās musulmaņu pasaulē.

"Protams, Tuvajos Austrumos pastāv konfesionāls konflikts starp sunnītiem un šiītiem, taču Ziemeļāfrikā, Nigērijā, Afganistānā, Pakistānā tā ir kauja starp tradicionālo islāmu un salafismu, un abas tās ir sunnītu tradīcijas," norādīja Ghadbans.

"Mēs nevaram sagaidīt, ka Vulfa kungam būs šādas specializētas zināšanas, taču to trūkuma dēļ viņa analīze ir ļoti aprobežota," piebilda pētnieks.

Vulfs aicinājis mērenos musulmaņus saraut attiecības ar naida sludinātājiem un radikalizētajiem cilvēkiem viņu kopienās.

Komentējot šo aicinājumu, Ghadbans norāda, ka šo argumentu bieži izmantojot islāma pretinieki, mudinot musulmaņus izšķirties starp savu ticību un demokrātiju.

Tajā pašā laikā bijušais prezidents apgalvojis, ka islāma pasaule esot vērtējama daudz niansētāk, jo demokrātija musulmaņu vidū esot daudz populārāka nekā starp kādreizējās Austrumvācijas iedzīvotājiem.

Pret to atkal iebildis Ghadbans, nosaucot šādu viedokli par vienkāršotu. Viņš uzsvēris, ka debates par demokrātiju un cilvēktiesībām islāmā norisinoties jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. "Aicināti izvēlēties starp demokrātiju un savu ticību, daudzi musulmaņi izvēlēsies ticību," uzskata pētnieks.

LETA