Pasaule ir tuvu neatgriezeniskam klimata sabrukumam, atklāj jaunākie pētījumi
Klimata krīze ir sasniegusi drūmu brīdi, steidzami ir nepieciešama valstu sadarbošanās un kolektīva rīcība, lai novērstu tuvošanos katastrofai, teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojumā.
“Kolektīva sadarbošanās pasaules valstīm ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara, lai izvairītos no klimata lūzuma punktiem. Pasaule tuvojas neatgriezeniskām pārmaiņām. Manā klimata zinātnieka profesijā šis ir zemākais punkts,” sacīja zviedru profesors Johans Rokstrēms.
Rokstrēms piebilda: “Neskatoties uz to, ka situācija ir nomācoša un ļoti izaicinoša, es stingri ieteiktu ikvienam darboties uzņēmējdarbībā, politikā vai zinātnē. Jo dziļāk mēs iekrītam riska tumšajā bezdibenī, jo vairāk mums ir jāpieliek pūles, lai izkāptu no šīs bedres. Nav tā, ka mēs nezinām, ko darīt, drīzāk mēs nedarām to, kas ir vajadzīgs.”
Ceturtdien naftas un gāzes uzņēmumi “Shell” un “TotalEnergies” dubultoja savu ceturkšņa peļņu līdz aptuveni 10 miljardiem dolāru. Naftas un gāzes giganti ir izbaudījuši strauju peļņas pieaugumu pēc Covid-19 pandēmijas un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paredzams, ka nozare 2022. gadā savāks 4 triljonus ASV dolāru.
ANO Vides aģentūras ziņojumā teikts, ka nav ticama ceļa ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Vienīgais veids, kā ierobežot klimata krīzes sekas ir ātra sabiedrības pārveide.
Pašreizējie rīcības plāni, kas ir izstrādāti līdz 2030. gadam, nozīmētu globālās sasilšanas pieaugumu aptuveni līdz 2,5 grādiem pēc Celsija, kas nolemtu pasauli katastrofālam klimata sabrukumam, norāda ANO Klimata aģentūra.
Antonio Gutērress trešdien paziņoja, ka mēs esam ceļā uz globālu katastrofu.
“Sausums, plūdi, vētras un meža ugunsgrēki posta dzīvības un iztikas līdzekļus visā pasaulē. Mums ir vajadzīgs skaidrs rīcības plāns klimata nozarē, un tas ir vajadzīgs tagad,” viņš piebilda.
Citos ziņojumos teikts, ka pastiprinoties klimata krīzei, tas būtiski ietekmē cilvēku veselības stāvokli. Palielinās nāves gadījumi, ko izraisa lielais karstums, bads un dažādas infekcijas slimības.
“Situācija ir nopietna un ļoti bēdīga,” sacīja Londonas Universitātes koledžas profesors Saimons Leviss. “Oglekļa emisijas ir atgriezušās pirmspandēmijas līmenī, savukārt vasarā no karstuma Eiropā nomira 53 000 cilvēku. Šī krīze šobrīd stāv starp mums un mūsu nākotni.”
Klimata eksperti ir vienisprātis, ka katra darbība, kas ierobežo globālo sasilšanu, samazina cilvēku ciešanas no klimata ietekmes.
