Kas ir "netīrā bumba", un vai tā jebkad ir tikusi pielietota?
foto: REUTERS/SCANPIX
Kijivā strādā militārie sapieri
Pasaulē

Kas ir "netīrā bumba", un vai tā jebkad ir tikusi pielietota?

Jauns.lv

Pēdējo dienu laikā vairākas augstas Krievijas amatpersonas, tostarp aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, apgalvojušas ka Ukraina varētu izmantot "netīro bumbu". Kas īsti ir šis ierocis?

Kas ir "netīrā bumba", un vai tā jebkad ir tikusi ...

Zināms, ka Kijiva šādu ieroču pielietošanas iespēju ir noraidījusi.

Vēlāk arī ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministri nāca klajā ar paziņojumu, kurā noraidīja Krievijas puses apgalvojumus. Viņi apliecināja atbalstu Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlāk norādīja, ka pati Krievija ir "avots visam netīrajam, ko var iedomāties šajā karā".

Izskanējuši arī minējumi, ka pati Krievija plāno Ukrainā uzspridzināt "netīro bumbu", bet vainu uzvelt Ukrainas spēkiem. Tomēr daudzi militārie analītiķi saka, ka Krievija tik neprātīgi nerīkosies, ņemot vērā postījumus, ko "netīrā bumba" varētu nodarīt tās karaspēkam un tās kontrolētajām teritorijām.

Kas ir "netīrā bumba"?

"Netīrā bumba" ir ierīce jeb bumba, kas satur radioaktīvu materiālu, piemēram, urānu, kas tiek izkaisīts gaisā pēc tam, kad tiek detonēta parastā sprāgstviela.

Tam nav jābūt ļoti rafinētam radioaktīvam materiālam, kāds tiek izmantots kodolbumbā. Tā vietā "netīrā bumba" var saturēt radioaktīvos materiālus no slimnīcām, atomelektrostacijām vai pētniecības laboratorijām.

Tas padara ierīci daudz lētāku un ātrāk izgatavojamu nekā kodolieročus. To var pārvadāt arī, piemēram, transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā.

Tā kā radioaktīvie nokrišņi var novest pie nopietnām slimībām, piemēram, vēža, šādas bumbas pielietošana izraisītu paniku iedzīvotājos. Plaša teritorija ap spridzināšanas zonu būtu jāevakuē dekontaminācijai vai pat pilnībā jāpamet uz vairākiem gadiem.

Amerikas Zinātnieku federācija ir aprēķinājusi, ka gadījumā, ja Manhetenas galā Ņujorkā sprāgtu bumba, kurā ir 9 grami kobalta-60 un 5 kilogrami trotila, visa pilsētas teritorija pat uz gadu desmitiem kļūtu neapdzīvojama.

Šī iemesla dēļ "netīrās bumbas" tiek ierindotas masu iznīcināšanas ieroču grupā.

Tomēr šīm ierīcēm ir arī otra puse - kā ieroči tās ir ļoti neuzticamas.

Lai radioaktīvais materiāls, ko satur "netīrā bumba", tiktu izkaisīts pa mērķa zonu, tas ir jāsamazina līdz pulvera formai. Bet, ja daļiņas ir pārāk smalkas vai izplūst stiprā vējā, tās izkliedēsies pārāk plaši, lai nodarītu lielu ļaunumu.

Vai "netīrā bumba" izmantota iepriekš?

Kā norāda BBC, nekur pasaulē vēl nav piedzīvots "veiksmīgs" uzbrukums ar "netīro bumbu", tomēr ir bijuši mēģinājumi.

1996. gadā nemiernieki no Čečenijas Maskavas Izmailovas parkā novietoja "netīro bumbu", kas satur dinamītu un cēziju-137. Cēzijs tika iegūts no vēža ārstēšanas iekārtām. Drošības dienesti noskaidroja bumbas atrašanās vietu un to neitralizēja.

Vien divus gadus vēlāk, 1998. gadā, Čečenijas izlūkdienesti atrada un neitralizēja "netīro bumbu", kas bija novietota netālu no dzelzceļa līnijas Čečenijā.

2002. gadā Čikāgā aizdomās par "netīrās bumbas" uzbrukuma plānošanu tika arestēts ASV pilsonis Hosē Padilla, kuram bija kontakti ar teroristu organizāciju Al-Qaeda. Viņam tika piespriests 21 gada cietumsods.

Pēc diviem gadiem par terorakta plānošanu, kurā būtu ietverta arī "netīrā bumba", Londonā tika arestēts Lielbritānijas pilsonis un Al-Qaeda dalībnieks Direns Barota. Viņam tika piespriests 30 gadu ilgs cietumsods par terorakta plānošanu ASV un Apvienotajā Karalistē.

Ne Padilla, ne Barots pat nebija sākuši montēt savas "netīrās bumbas", pirms viņi jau tika arestēti.