Krimas tilta sprādziens: ieraugāmais un nepamanītais

Ikviens stundām ilgi var aplūkot milzīgu daudzumu videoierakstu un fotouzņēmumu, tomēr izprast, kā tas paveikts, neizdodas. Eksperti, cits ar citu nonākot pretrunās, analizējot visdažādākās versijas, beigās norāda uz ikvienas nepilnībām.

Ekscess un pirmie notikumi

Tieši pateicoties 19 kilometrus garajam Krimas tiltam, kuram paredzēts izturēt arī atomsprādziena triecienvilni, lielā mērā kļuva iespējama Hersonas, Mariupoles un daļēji Zaporižjas apgabala okupācija. Krievijai tilts ir Krimas pievienošanas simbols, savukārt Ukrainai ne mazāk simboliska būtu tā sagraušana.

Sprādziens vai sprādzieni 8. oktobra rītā plkst. 6.05 liek nogrūt daļai no Krimas tilta autotrases un aizdegties vilciena sastāvam uz dzelzceļa līnijas. Auto un vilcienu kustība pār tiltu uz laiku apstādināta.

Saskaņā ar vizuālajām liecībām, ko publisko medijresurss Baza, sprādziens noticis brīdī, kad vieglā mašīna apdzen autofurgonu. Novērošanas kameras vispirms apžilbina balts uzliesmojums, tad redzams, kā abi auto pazūd.

Aizdegas – tomēr neuzsprāgst – arī vilciena sastāvs ar cisternām, kas tieši šajā laikā stāv vai ļoti lēni virzās pa tilta dzelzceļa sliežu nodalījumu. Drīz parādās gan no tilta, gan aculiecinieku uzņemti video, kuros vērojami sprādziena nodarītie postījumi – ūdenī iegāzušies tilta posmi, apkvēpusi daļa dzelzceļa līnijas. Tomēr izskatās, ka pretējā virzienā ejošā autoceļa abas joslas nav bojātas.

Jau dienas otrajā pusē vieglo mašīnu un autobusu kustība pa šo tilta daļu tiek atjaunota. Ugunsgrēks skāris vairāk nekā kilometru dzelzceļa trases; sociālajos tīklos 9. oktobra pusdienlaikā parādās tikko uzņemts video – redzami strādnieki, kuri darbojas ap cisternām. Tātad to, cik dzelzceļa līnija reāli bojāta, diennakts laikā tā arī neizdodas noskaidrot.

Protams, Kremļa un tā oficiozu piespēlētās informācijas apjomi paveic savu – eksperti sākotnēji intensīvi apspriež kravas auto sprādziena versiju.

Kravas furgona šaubīgā versija

“Ja sprāgstviela atradās kravas auto, tad, lai izraisītu šādus postījumus, nevarēja noderēt puskilogramu smaga mīna, kādu ierasti paliek zem vieglajām mašīnām, bet gan bija jāsprāgst desmitiem, ja ne simtiem kilogramu diezgan efektīvas sprāgstvielas,” drīz vien komentē starptautisko pētījumu eksperts Jurijs Fjodorovs. “Taču varbūt šis kravas auto veda kaujas munīciju.”

Bulgāru pētnieciskās žurnālistikas pārstāvis Hristo Grozevs Twitter kontā, atbildot uz jautājumu, cik daudz sprāgstvielas jāievieto furgonā, lai tā iznīcinātu vairākus tilta posmus, un ko vajag izdarīt, lai to neatklātu auto apskatē, nāk klajā ar pieņēmumu, ka fūrē varējusi atrasties likumīga, vienlaikus arī sprāgstvielas statusā izmantojama krava. Piemēram, amonija nitrāts – salpetris –, ko lieto kā minerālmēslojumu.

“Krievijas propaganda un plašsaziņas līdzekļi intensīvi virza versiju, ka uzsprādzis kravas auto,” analizē Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis Oļegs Ždanovs, kurš ekscesu aplūko vairākos YouTube kanālos. “Tādai ir tiesības eksistēt, tomēr tai piemīt daži trūkumi. Vienkāršs jautājums – kur ir pats kravas auto? Lietas būtība aspektā, ka video vērojamā sprādziena rezultātā vilcējam un kabīnei vajadzēja aizlidot uz priekšu: vai nu palikt uz tilta, vai arī bija jābūt redzamiem ūdenī, jo dziļums tur ir tikai daži metri.

Fūres augstums ir ap četriem metriem. Kur [ieraugāma] kravas auto aizmugurējā daļa? Tās nav. Turklāt uz paša tilta nav redzami šķembu radīti bojājumi – tām vajadzēja lidot uz visām pusēm, ja sprādziens bija virs braucamās daļas. Tātad tas varēja būt virzīts kumulatīvs sprādziens, kas sagāztu vienu tilta posmu, bet ne vairāk. Taču šeit iebrukuši divi tilta posmi un trešais noslīdējis no sava balsta. Šis ir kravas auto versijas trūkums.

Cik liels ir kulbas augstums? Viens līdz 1,20 metru. Ja kravas kastē atradās sprāgstviela, tad tas nozīmē sprādzienu gaisā, tātad uz tiltu iedarbotos vienīgi gaisa vilnis. Taču, lai radītu triecienvilni, no kura iebruktu tilts, bija vajadzīgs tādas jaudas lādiņš, kas noslaucītu arī blakus esošo dzelzceļa līnijas posmu. Tātad kaut kas neiet kopā ar pieņēmumu, ka bijis furgons un tā vadītājs no Krasnodaras apgabala spridzinājis pats sevi.”

Rentgens nepamanīja?

Auto pirms uzbraukšanas uz Krimas tilta izgājis apskati Tamaņā. Publiskotajā videokameru ierakstā pie Valsts satiksmes drošības inspekcijas (VSDI) posteņa redzams, kā tās darbinieki palūdz autovadītāju – vīrieti gaišā apģērbā un melnās kurpēs – atvērt furgonu. Pēc ātras apskates fūre izbrauc uz tilta, lai pēc dažām minūtēm, saskaņā ar Izmeklēšanas komitejas versiju, uzsprāgtu.

Pirms tilta uzbrauktuves daļas uzstādīta īpaša rentgena apskates iekārta ST-6035, kurai jāatklāj sprāgstvielas transporta līdzekļos. Tā spēj noteikt narkotiku, sprāgstvielu un ķīmisko vielu klātbūtni pat 60 dienas pēc kontakta. Ar ST-6035 kravas auto neesot pārbaudīts, 8. oktobrī ziņo aģentūra Mash, balstoties uz informētiem avotiem. Savdabīgi, ka 13. oktobrī FDD piedāvās foto, kur redzams, kā fūre iziet rentgena iekārtas pārbaudi; izrādīsies, ka šis ir pilnīgi cits kravas auto un skenēšana notiek pilnīgi citā vietā.

“Galvenā versija – cilvēciskais faktors: kukulis vai nolaidība,” pieļauj kanāla autori, piemetinot, ka “sprādzienam bija izvēlēts ērts laiks” – agrs sestdienas rīts, “kad uz pussalu dodas visi kontrabandisti”. VČK-OGPU, atsaucoties uz avotu, līdztekus norāda uz to, ka “darbinieki, kas piedalās apskatē, nopelna pa miljonam rubļu dienā”, pieverot acis uz aizliegtajām kravām.

Jau 8. oktobra rītā izmeklētāji noskaidro kravas auto īpašnieka personību. Tas ir 25 gadus vecais Krievijas iedzīvotājs Samirs Jusubovs. Vēlāk Jusubovs video formātā ieraksta savu skaidrojumu, ka viņam nav nekāda sakara ar uz tilta notikušo. Pēc Jusubova teiktā, fūre patiesi bijusi noformēta uz viņa vārdu, taču ar to braukājis viņa tēva brālēns Mahirs Jusubovs; tēvocis esot nodarbojies ar kravas pārvadājumiem un saņēmis pasūtījumus mājaslapā.

Pats Samirs atrodas ārzemēs, ziņo Baza. Tas pats kanāls, neatsaucoties uz avotu, norāda, ka 51 gadu vecā Mahira Jusubova radinieki videoierakstā, kas fiksē VSDI darbinieku veikto mašīnas apskati pie Krimas tilta, viņu esot atpazinuši.

Mash ziņo, ka auto kravas nodalījums bijis pilnībā piekrauts ar plēvi un paletēm. Izdevums RBK, atsaucoties uz avotu spēka struktūrās, vakarā izvirza versiju, ka fūres vadītājs internetā saņēmis pasūtījumu minerālmēslu pārvadāšanai. Pēc RBK sarunbiedra vārdiem, šoferi izmantojuši, viņam neko nenojaušot, un viņš neesot zinājis, ka fūre sprāgs.

Oficiālās versijas fiasko

Speciālisti turpina analizēt fūres spridzināšanas versiju. “Hipotētiski varēja būt kravas mašīna, turklāt tā varēja būt sazvērestība,” auto vadītāja lomu analizē Genadijs Gudkovs, Krievijas opozīcijas politiķis un bijušais Valsts domes Drošības komitejas vadītāja vietnieks. “Viņš saņēma pasūtījumu internetā, nezināja, ko iekraus – šoferim vienalga, galvenais, ka maksā. Turklāt [automašīnu pārbaudītājiem] varēja pienākt komanda: “Šī ir militārā krava, neaiztieciet.” Līdztekus auto vadītājs varēja pateikt, ka ved sprāgstvielu bruņotajiem spēkiem.”

Ar play-stop-play-stop metodi rūpīgi šķirstot virs tilta uzstādītās kameras kadrus, redzams, kā pēkšņi attēla apakšējā daļā parādās balta josla; pēc tam tā attēlu noslauka pilnībā. Ja apstādinām attēlu šīs baltās joslas parādīšanās mirklī – tātad faktiskajā sprādziena brīdī –, ieraugām, ka aizdomās turētā fūre ir sveika un vesela – ļoti nopietns iemesls apšaubīt kravas auto versiju.

Ja jaudīgo sprādzienu izraisījis furgons, tad no tā nākošajam triecienvilnim būtu jāsastopas arī ar tilta virsmas pretestību. Tālāk no tās triecienvilnim jāatgrūžas un jāpagriežas sāniski – spiediens allaž izvēlas vieglākās pretestības ceļu. Uz vienas no pretējām joslām apmēram tajā pašā vietā, kur pazūd fūre, izbrauc vieglais auto, pat tā gaismas deg.

Raisās jautājumi: kur ir īstais eksplozijas epicentrs, kur virzās triecienvilnis? Ja sprādziena epicentrs būtu furgons, tad no šī vieglā automobiļa nekas nepaliktu pāri. Tātad – vismaz sākotnēji – uzsprādzis nevis kravas auto, bet gan tas cietis no kaut kur blakus notiekošas eksplozijas.

Ja līdztekus aplūkojam internetā pieejamos pašas autotrases labā kvalitātē izdarītus fotouzņēmumus, redzams, ka cietušo posmu segumam ir tikai daži mikrodefekti: ja iespaidīgais sprādziens noticis furgonā, ceļa virsmai jābūt ievērojami vairāk sapostītai, asfaltam saārdītam gabalos. Pamanāmie nelielie defekti nekādi nav samērojami ar sprādziena jaudu.

Cik ļoti tiltu var aizsargāt

Putinam šis ir sakrāls objekts – viņš vairākas reizes tiltu nosaucis par gadsimta celtni, bet inženieri apsolījuši, ka objektu nenāksies remontēt vismaz 100 gadu.

Tilta apsargāšanā iesaistīta zenītartilērija, aviācija, kuteri, zemūdene, arī mākslīgie Zemes pavadoņi un delfīni – pēdējo uzdevums ir cīnīties ar akvalangistiem, kuri gribētu izvietot sprāgstvielas zem tilta. To aizsargā mūsdienīgi zenītraķešu kompleksi S-400, liellaivas un īpaši šķēršļi taranēšanas gadījumiem. Tilta abās pusēs atrodas pa diviem kontrolpunktiem, šogad tā apsargāšanai iztērēti 22 miljardi rubļu jeb 330 miljoni dolāru. Un tomēr eksperti uzskata, ka Krimas tilta drošība daļēji ir mīts.

“Drošību pilnībā nav iespējams nodrošināt – tad uz tilta ik pa pieciem kilometriem jāstāv radariem, jāstāv pretgaisa un pretraķešu aizsardzības palaišanas iekārtām un tā tālāk,” kanālā I grjanul grom komentē Gudkovs. Iespējams aizsargāt kādu objektu, frontes posmu, robežas posmu. Taču tiklīdz darīšana ar desmitiem kilometru, aizsargātības līmenis pazeminās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs zinām, ka Krievijai it visa pietrūkst – arī pretgaisa aizsardzības, arī pretraķešu iekārtu.

“Uzskatu, ka tiltu agri vai vēlu iznīcinās,” apgalvo Nacionālās politikas institūta vadītājs Jurijs Šulipa, kurš pārzina Krievijas drošības struktūru iekšējos procesus. “Pretgaisa aizsardzības kompleksi S-300 un S-400 – divas pretgaisa divīzijas sargā Krimas tiltu – amerikāņu augstas precizitātes hiperskaņas ieročiem nav kaut kāds šķērslis. Turklāt Ukrainai šobrīd bruņojumā jau ir speciālas raķetes pretgaisa aizsardzības objektu iznīcināšanai. Kad Ukraina iegādāsies raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniegs 550 kilometru, jautājums par Krimas tilta iznīcināšanu tiks atrisināts dažu dienu laikā.”

Spridzeklis zem tilta

Patiesība un nepatiesība roku rokā klejo cauri ekspertu slēdzieniem. “Visticamākā manās acīs ir versija ar lādiņu, kurš [iepriekš] uzstādīts uz tilta un pēc tam uzspridzināts,” uzskata militārās jomas eksperts Jans Matvejevs. “Tilta bojājumi liek domāt, ka tas bijis trieciens no apakšas un ne pārāk saistīts ar kravas mašīnu – visdrīzāk tā bijusi diversija.”

TV stacijas ICTV darbinieki, rūpīgi šķirstot videokadrus, kuros redzams tilts no sāniem, kā arī ūdens daļa, secina: sekundes daļu pirms sprādziena ūdenī vērojama mutuļošana; pie tilta pamatnes vispirms parādās burbuļi un mikroviļņi, tikai pēc tam notiek sprādziens un uzliesmojums.

“Rodas sajūta, ka tā ir mīna, nevis raķete vai kāda artilērijas brīnuma atlidošana,” kanālā Hodorkovskij Live secina žurnālists Sergejs Aslanjans. “Uzskatu, sprāgstvielu ielika divās vietās, tomēr neizdevās novietot vissvarīgākajā – diversanti nav brīnumdari, viņi dzelzceļa līnijai klāt netika. Tomēr diversija izdevās. Bija ne viens vien labās vietās ievietots sprāgstvielas lādiņš. Balsti nesagāzās, toties ceļa posmi – gan.”

Vienlaikus publiskotajās fotogrāfijās grūti ieraudzīt sprādziena pēdas. Jābūt taču sodrējiem, vietām, kas pārogļojušās, balstam vai balstiem attiecīgajā vietā saārdītiem, taču nekas tāds nav ieraugāms – viss tīrs un balts. Šādam sprādzienam būtu jāizkustina pats balsts – tilts sagāzies, bet tas palicis uz vietas.

Sprādziena vilnis spējis sadragāt tilta posmus, tātad tam bijis milzu triecienspēks. Taču uz tilta novietotās kameras ierakstā vērojam pārējās mašīnas turpinām braucienu, lai arī tām sprādziena viļņa iespaidā būtu vismaz jānovirzās no savas trajektorijas vai pat jālido pa gaisu kā vēja pūstām. Neatbildēti jautājumi pastāv ne vien par videoierakstu noplūdes detaļām, bet arī par montāžas un citu triku izmantošanu.

Neviens nav atlaists

“Kāpēc es akcentēju, ka tie varētu būt Krievijas specdienesti – jo [pēc sprādziena] nav nekādas Putina reakcijas,” pauž Sergejs Žirnovs, bijušais VDK izlūks, kurš patlaban dzīvo Francijā. Viņaprāt, no amata vajadzētu atstādināt Drošības padomes sekretāru, FDD direktoru, attiecīgā profila – transporta nozares pretizlūkošanas – FDD direktora vietnieku, FDD Krimas un Krasnodaras apgabala priekšniekus, attiecīgus zemāka ranga darbiniekus plus Krievijas Nacionālās gvardes vadītāju.

Attiecībā uz Krimas tilta sprādzienu jau kritisko masu sasniegusi pārliecība, ka visdrīzāk to īstenojis kāds no Krievijas specdienestiem. Piedevām – ja ekscesu aplūkojam kā ukraiņu diversiju, tad tā plānotājiem prātīgāk būtu iznīcināt ne jau to tilta daļu, pa kuru virzās autotransports, kas vienmēr pārvadājuma apjomu ziņā zaudēs dzelzceļa transportam. Militārajai darbībai būtiskāko – tankus, lidmašīnas, lielgabalus, lādiņus – pār Krimas tiltu parasti ved pa dzelzceļu.

Aplūkojot efektivitāti, nākas secināt – spridzinātāji strādājuši pēc principa vilks paēdis, kaza dzīva. Proti, varbūt vilciena sastāvs uzsprāgs, varbūt nē – gan tad redzēs.

Daži fakti arī attiecībā uz pašu dzelzceļa sastāvu liek pabrīnīties. Pēc dažām liecībām, tas sprādziena vietā naktī ilgstoši stāvējis uz vietas – kāpēc? Vizuālajās liecībās redzams, ka no vairākām tā cisternām izplūst aizdedzies šķidrums, kas neeksplodē. Gluži it kā kāds būtu zinājis, ka tajās jāatrodas naftai, kas vienīgi deg, nevis benzīnam, kas raisītu sprādzienus.

Cita interesanta detaļa attiecībā uz vilciena sastāvu. Videoierakstos ieraugāms, ka tas stāv uz vietas – neierasta situācija uz dzelzceļa tilta. Stundu pēc sprādziena valsts uzņēmums Krimskaja Žeļjeznaja doroga publicē paziņojumu, kurā teikts, ka “6.05 aparatūra uzrādījusi viltus noslogotību” Krimas tilta dzelzceļa līnijā, “notikusi cisternas aizdegšanās vilciena aizmugurējā daļā”. Tātad – vilcienu kāds speciāli apstādinājis?

Kam tas būtu izdevīgi

Pirmā acīmredzamā atbilde uz jautājumu “kāpēc ekscesu organizēt kādam Krievijas specdienestam?” ir labi zināmā radikālās rīcības elites grupu vēlme eskalēt situāciju frontē. Kā atceramies, 1999. gadā uz FDD īstenotās daudzdzīvokļu māju spridzināšanas fona bija iespējams gūt atbalstu Čečenijas karam, līdztekus kāpa Putina reitingi un viņš varēja gūt pārliecinošu atbalstu prezidenta vēlēšanās.

“Versija visai ticama, jo pēc virknes zaudējumu Austrumukrainā Maskavā vērojams apjukums un svārstīšanās,” komentē militārais eksperts Jurijs Fjodorovs. “Un šajā saistībā kāds no visaugstākā līmeņa grupējumiem varētu būt gatavs pagrūst Putinu kara maksimālas eskalācijas, tostarp arī vēlmes lietot atomieročus, virzienā.”

“Krievijas iesaistes versiju nevar izslēgt,” YouTube kanālā Živoj Gvozdj komentē Gudkovs. “Bēda apstāklī, ka Putina režīmā, kur mums melo 24 stundas diennaktī, sasniegt objektīvus izmeklēšanas rezultātus nav iespējams. Pat ja ir objektīvi eksperti, tad lai ko viņi secinātu, vienalga viņu priekšniecība uzrakstīs to, par ko saņēmusi komandu uzrakstīt.

Ja šī ir valsts organizēta provokācija, tad par to neatbildēs neviens. Nespēlēsim objektivitātes spēles, objektivitātes Krievijā nav. Krievijā eksistē politiskās lietderības faktors, kas attaisno jebkurus noziegumus un provokācijas.”

Pār Ukrainu gāzušos raķešu krusa uz brīdi novērsa uzmanību no Krimas tilta ekscesa mīklas. Tomēr iespējams, ka tuvā nākotnē par šo sprādzienu tiks runāts vēl vairāk nekā līdz šim.