
Zīmīgi notikumi, ko der atcerēties par oktobri un novembri
Žurnāls "Deviņvīri" katru numuru piedāvā iepazīties ar nozīmīgiem notikumiem, kas atgadījušies vēsturē vai notiks drīzumā. Oktobra un novembra zīmīgākie brīži ietver dažādus vēsturiskus notikumus, tostarp sēras, revolūcijas un priekus.
Leģendārs dampis

1908. gada 1. oktobrī uzņēmējs Henrijs Fords publikai atrāda savu lolojumu – spēkratu "Ford Model T". Nākamajos 20 gados tiek pārdoti vairāk nekā 15 miljoni šīs markas automašīnu.
Laiks paslēpts kabatā

1675. gada 4. oktobrī holandiešu fiziķis Kristiāns Heigenss patentē pasaulē pirmo kabatas pulksteni.
Pirmoreiz – ar brīvu gribu

Tieši pirms 100 gadiem 7. oktobrī jaunajā Latvijas Republikā notiek 1. Saeimas vēlēšanas.
Skatuves pirmstēvs

1848. gada 11. oktobrī Jelgavā piedzimst latviešu teātra tēvs, aktieris, režisors un dramaturgs Ādolfs Alunāns.
Supermaniaks

1992. gada 15. oktobrī Krievijas tiesa piespriež nāvessodu bijušās PSRS pilsonim Andrejam Čikatilo, kura krimināllietā pierādītas 53 slepkavību epizodes.
Gadsimta kāzas

1945. gada 18. oktobrī Argentīnas armijas virsnieks un politiķis Huans Perons apprec aktrisi Evu Duarti – nedaudz vēlāk viņš uz diviem termiņiem kļūs par valsts prezidentu.
21. gadsimta firmas produkts

2001. gada 23. oktobrī "Apple" sāk tirgot portatīvo mūzikas atskaņotāju "iPod".
Atkal brīvi

Pēc vairāku gadsimtu atrašanās dāņu un zviedru kontrolē 1905. gada 26. oktobrī Norvēģija pasludina savu neatkarību. Par pirmo valsts karali kļūst Hokons VII.
Arī savējie ir bīstami

1995. gada 4. novembrī Telavivā atentātā tiek nogalināts Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabins. Teroraktu veic ultralabējs ebreju students.
Fašisma rašanās

1921. gada 7. novembrī Benito Musolīni Itālijā nodibina Nacionālo fašistu partiju.
Brīvi, bet kašķīgi

1975. gada 11. novembrī Angola iegūst neatkarību no Portugāles, taču cerētās kārtības vietā sākas pilsoņu karš.
Uz vaļņiem vairs nestāvēsim

1857. gada 15. novembrī saskaņā ar Rīgas centra rekonstrukcijas plānu sākas pilsētas mūra vaļņu nojaukšana.
Man nevajag

1925. gada 18. novembrī īru rakstnieks un dramaturgs Džordžs Bernards Šovs atsakās no Nobela prēmijas literatūrā naudas balvas.
