Labējo uzvara Itālijā: kāpēc un ko tas nozīmē?

Visvairāk balsu ieguvusi nacionālkonservatīvā partija "Fratelli d'Italia" ("Itālijas Brāļi" - FdI), par kuru balsojusi vairāk nekā ceturtdaļa vēlētāju, un sagaidāms, ka par nākamo premjerministri kļūs 45 gadus vecā FdI līdere Džordža Meloni, pirmā sieviete Itālijas valdības vadītāja krēslā.

Par "postfašistisko" partiju dēvētās FdI koalīcijas partneri ir Mateo Salvīni vadītā nacionālkonservatīvā partija "Līga" un Itālijas politikas veterāna, bijušā premjerministra Silvio Berluskoni pārstāvētā "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!"), un vairums komentētāju norāda, ka šo partiju veidotā valdība būšot vislabējākā, kādu Itālija pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara beigām.

Ceļā uz jauno valdību

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc gandrīz visu biļetenu saskaitīšanas, labējā koalīcija kopumā izcīnījusi 44% balsu. Par FdI, kuru iepriekšējās vēlēšanās 2018.gadā atbalstīja tikai 4% vēlētāju, tagad balsojuši 26% itāļu, kamēr "Līgu" atbalstījuši 9% vēlētāju, bet Berluskoni vadītie konservatīvie ieguvuši 8% balsu.

Tikmēr par kreisi centrisko Demokrātisko partiju (PD) un tās sabiedrotajiem balsojuši 26% vēlētāju, bet atbalsts populistiskajai Pieczvaigžņu kustībai (M5S), kas izraisīja iepriekšējās valdības krīzi un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, krities divkārt, noslīdot līdz 15%.

Itālijas sarežģītā vēlēšanu sistēma nodrošina priekšrocības partijām, kas startē koalīcijās. Kreisie savstarpējo nesaskaņu rezultātā pirms vēlēšanām nespēja panākt vienošanos par koalīcijas izveidi, un tādējādi labējie spējuši sev nodrošināt absolūto vairākumu gan parlamenta apakšnamā, gan Senātā.

Tajā pašā laikā vēlētāju aktivitāte sarukusi līdz rekordzemam līmenim, un pie balsošanas urnām devušies tikai 64% balsstiesīgo, kamēr vēl pirms četriem gadiem vēlēšanās piedalījās 73% itāļu. Sabiedriskās domas pētnieki uzskata, ka tādējādi izpaudusies vēlētāju neapmierinātība ar aizkulišu darījumiem, kuri slēgti, veidojot trīs iepriekšējās Itālijas valdības, un ar partiju ķīviņiem līdzšinējā premjerministra Mario Dragi vadītajā nacionālās vienotības valdībā, kurā bija apvienotas visas parlamentā pārstāvētās partijas, izņemot FdI.

Tomēr Meloni jau savā uzvaras runā pirmdienas rītā aicināja līdzpilsoņus saliedēties, uzsverot, ka itāļi beidzot spējuši izraudzīties sev līderus. "Ja mēs esam aicināti vadīt valsti, mēs to darīsim ikviena vārdā. Mēs to darīsim visu itāļu vārdā un darīsim to ar mērķi apvienot tautu," norādīja FdI līdere. "Itālija mūs izvēlējās. Mēs to nenodosim."

Neskatoties uz to, ka centriski labējā koalīcija guvusi nepārprotamu uzvaru, līdz jaunās valdības izveidošanai var paiet nedēļas. Nākamā kabineta sastādīšanas procesu ievadīs prezidenta Sergio Mattarellas konsultācijas ar partiju līderiem, bet līdz tam laikam premjerministra pienākumus turpinās pildīt Dragi.

Atbalsts Ukrainai

Pirmstermiņa vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc Dragi valdības krišanas un tika sarīkotas pusgadu pirms paredzētajām kārtējām vēlēšanām, notikušas īpaši saspringtā situācijā, kad energoresursu cenu kāpums, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, smagi skāris gan Itālijas uzņēmumus, gan ierindas itāļu mājsaimniecības.

Tomēr sagaidāms, ka, par spīti kreiso paniskajiem apgalvojumiem, Meloni vadītā valdība visumā turpinās līdzšinējo ārpolitisko kursu, jo FdI līdere ietur pārliecinošu NATO atbalsta politiku, kā arī stingri iestājas par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, neskatoties uz to, ka viņas koalīcijas partneri sliecas no šī kursa novirzīties.

Gan Berluskoni, gan Salvīni pagātnē nav slēpuši savas tuvās attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Lai gan abi politiķi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir publiski norobežojušies no Kremļa agresīvās ārpolitikas, Salvīni izteicies, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Maskavu kaitējot Itālijas rūpniecībai. Savukārt Berluskoni mēģinājis mazināt Putina personīgo atbildību par agresiju pret Ukrainu, apgalvojot, ka to Kremļa saimniekam esot uzspieduši prokrievisko bandu līderi Donbasā.

Tomēr vēl pirms vēlēšanām partiju parakstītā vienošanās par koalīcijas programmu paredz, ka nākamā valdība turpinās sniegt atbalstu Ukrainai tās cīņā pret krievu iebrucējiem. Turklāt, ņemot vērā Salvīni un Berluskoni partiju vājo sniegumu vēlēšanās salīdzinājumā ar FdI panākumiem, Meloni ietekme uz jaunās valdošās koalīcijas politiku, domājams, tikai pieaugs.

Migrācija

Tomēr asākas domstarpības ar Briseli un atsevišķu ES dalībvalstu galvaspilsētām jaunajai Itālijas valdībai varētu rasties jautājumos, kas saistīti ar nelegālās imigrācijas apkarošanu.

Meloni ir aicinājusi uzsākt Vidusjūrā jūras blokādi, lai neļautu nelegālo imigrantu laivām atstāt Āfrikas piekrasti, un ierosinājusi potenciālo patvēruma meklētāju vētīšanu veikt Āfrikā, nevis jau uz Eiropas zemes.

Labējo koalīcija pauž arī apņēmību stingri cīnīties gan ar sīko noziedzību, gan ar mafiju, gan ar terorismu, kā arī apkarot vardarbību pret sievietēm un narkotiku tirdzniecību. Vēlēšanu uzvarētāji sola vērsties arī pret antisemītismu un islāma fundamentālistiem.

Salvīni ļāvis noprast, ka viņš vēlas, lai "Līgai" atkal tiktu atdots iekšlietu ministra portfelis. Savulaik, atrodoties iekšlietu ministra amatā, viņš īstenoja stingru imigrācijas politiku, kas zināmās kreisi noskaņotās aprindās izpelnījās īpašu aizkaitinājumu.

Tomēr "Līgas" līdera pozīcijas var iedragāt nesaskaņas paša vadītajā partijā. Pēc partijas vājā snieguma vēlēšanās, kurās atbalsts "Līgai" salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2018. gadā sarucis gandrīz divkārt no 17 līdz 9%, FdI to apsteidzot pat kādreizējos "Līgas" galvenajos atbalsta punktos Itālijas ziemeļaustrumos, pastāv iespēja, ka Salvīni zaudē partijas vadītāja krēslu.

Lai gan Salvīni bijis spiests atzīt, ka "Līga" tikusi sodīta par iesaistīšanos Dragi vadītajā koalīcijā un par sadarbību ar M5S un PD, kamēr FdI, atrodoties opozīcijā, vairoja savu atbalstītāju skaitu, viņš uzsvēris, ka svētdiena bijusi "Itālijai laba diena, jo to priekšā gaida pieci gadi stabilitātes". "Domāju, ka vismaz piecus gadus mēs virzīsimies uz priekšu bez jebkādām izmaiņām, bez jebkādiem pagriezieniem, priekšplānā izvirzot lietas, kas mums jāpaveic," uzsvēris "Līgas" līderis.

Tradicionālās vērtības

Meloni vadītā koalīcija iestājas par Eiropas "jūdaiski kristīgā" un klasiskā mantojuma saglabāšanu.

Iestājoties pret imigrāciju, labējie vienlaikus apņēmušies veicināt dzimstību, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanu. Lai to panāktu, cita starpā tiek solīti bezmaksas bērnudārzi, jauno māmiņu darbavietu aizsardzība un ģimeņu pabalstu paaugstināšana.

Lai gan Meloni, kuras kampaņas sauklis bija "Dievs, valsts un ģimene", paziņojusi, ka viņai nav padomā mainīt likumus, kas šobrīd regulē grūtniecības pārtraukšanu, priekšvēlēšanu laikā kreisie centās uzkurināt bažas par iespējamo abortu aizliegumu, un tā rezultātā pēc labējo uzvaras jau izskanējuši Romai adresēti starptautiski brīdinājumi. Piemēram, Francijas premjerministre Elizabete Borne izteikusies, ka "viņa modri sekošot, lai (..) ikviens respektētu tiesības uz abortiem".

Labējās koalīcijas plānos ietilpst arī konstitucionālas reformas, tostarp pāreja uz prezidenta izraudzīšanu vispārējās vēlēšanās. Paredzēta arī reģionālās autonomijas paplašināšanās, par ko īpaši iestājas Salvīni pārstāvētā "Līga".

Attiecības ar ES

Neskatoties uz Meloni eiroskeptisko retoriku, eksperti norāda, ka kampaņas laikā viņa mīkstinājusi savu nostāju un ka viņai šajā jautājumā nav plašas telpas manevriem, ņemot vērā atbalstu, ko Itālija saņem no ES fondiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas. No 750 miljardiem eiro, ko ES atvēlējusi dalībvalstu tautsaimniecību atveseļošanai, Itālijai pienākas 191,5 miljardi, un Roma, lai saņemtu šos līdzekļus, apņēmusies īstenot virkni reformu.

Lai gan labējās koalīcijas programma paredz "pilnībā saglabāt uzticību Eiropas integrācijas procesam", Itālija iestāsies par "vairāk politisku un mazāk birokrātisku" ES. Labējo koalīcija arī mudina pārskatīt ES normas, kas regulē dalībvalstu budžetu tēriņus.

Trīs dienas pirms vēlēšanām Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atklāti brīdinājusi, ka Briseles rokās ir "instrumenti", lai Romu savaldītu, ja pēc labējo uzvaras "lietas sarežģīsies".

Neskatoties uz to, Meloni ir kritizējusi Eiropas Komisijas (EK) neseno ieteikumu iesaldēt 7,5 miljardus eiro, kas no tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas Ungārijai, jo, pēc Briseles domām, Budapešta vairs neatbilst pilnvērtīgas demokrātijas kritērijiem. Tikmēr FdI līdere norādījusi, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir demokrātiskā ceļā ievēlēts valsts līderis.

Savukārt Ungārijas premjera politikas padomnieks Balāžs Orbāns bija starp pirmajiem, kas apsveica Meloni ar panākumiem vēlēšanās. "Šajos grūtajos laikos mums vairāk nekā jebkad nepieciešami draugi, ar kuriem mums ir kopīga vīzija un pieeja Eiropas problēmām," tviterī uzsvēris politiķis.

Ņemot vērā to, ka Itālija ir trešā lielākā Eiropas ekonomika un viena no ES dibinātājvalstīm, labējo un nacionālkonservatīvo partiju uzvara acīmredzami ir mainījusi spēku samēru blokā, ar ko Briselei nāksies rēķināties.

Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidente Katarīna Bālija, kas pārstāv Vācijā pie varas esošos sociāldemokrātus (SPD), jau paudusi bažas, ka Meloni piebiedrosies Ungārijas un Polijas līderiem, kas bieži nonāk konfliktos ar Briseli.

Tikmēr Polijas prezidents Andžejs Duda paudis neizpratni par ES un atsevišķu bloka dalībvalstu politiķu Itālijas vēlēšanu uzvarētājiem veltītajiem izteikumiem. "Cik gan lielai jābūt pārākuma sajūtai, augstprātībai un nepatikai pret demokrātijas noteikumiem, lai par citas valsts vēlēšanu rezultātiem runātu", lietojot apgalvojumus, ka "uzvarējusi ne tā persona" vai ka itāļi izdarījuši "nepareizu izvēli", tviterī norādījis Duda.

Eiropas labējo apsveikumi

Tikmēr Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kurš pārstāv nacionālkonservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS), apsveicis Meloni ar "lielisko uzvaru". Viņam pievienojušies citi poļu politiķi, kas pārstāv valdošo partiju.

Arī Francijas galēji labējās Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna jau pasteigusies uzteikt Meloni "pretestību antidemokrātiskās un uzpūtīgās Eiropas Savienības draudiem".

Savukārt opozīcijā esošās Spānijas nacionālkonservatīvās partijas "Vox" ("Balss") līderis Santjago Abaskals tviterī norādījis, ka Meloni "rāda ceļu lepnai un brīvai suverēnu valstu Eiropai, kas var [savstarpēji] sadarboties visu drošības un labklājības vārdā".

Meloni, kuras vadītā partija līdz šim atradās opozīcijā, šobrīd ir EP Konservatīvo un reformistu frakcijas priekšsēdētāja. Līdz ar FdI šajā frakcijā cita starpā pārstāvēta, piemēram, PiS, "Vox", flāmu nacionālistu partija "Jaunā Flāmu alianse" (N-VA), Čehijas Pilsonisko demokrātu partija (ODS) un "Zviedrijas Demokrāti" (SD), kas tikko guva vēl nepieredzētus panākumus Zviedrijas parlamenta vēlēšanās, izcīnot vairāk nekā 20% balsu, un tagad iesaistīti jaunās valdības veidošanā. Frakcijas sastāvā darbojas arī Latvijas Nacionālā apvienība.

Kreisie panikā

"Tendence, kas pirms divām nedēļām paradījās Zviedrijā, tikusi apstiprināta Itālijā," atzinis PD līderis Enriko Leta, piebilstot, ka pirmdiena bijusi "skumja diena" gan Itālijai, gan Eiropai.

"Mēs sagaidām tumšas dienas. Mēs cīnījāmies līdz pēdējam, lai novērstu šādu iznākumu," norādījis Leta, piebilstot, ka PD nepieļaušot Itālijas aiziešanu no "Eiropas sirds". Tiesa gan, šos kareivīgos paziņojumus vainagoja vēsts, ka Leta pēc sakāves vēlēšanās partijas līdera amatu pamet.

Tomēr Romas Gvido Karli Brīvās starptautiskās Sociālo studiju universitātes (LUISS) politikas zinātnes profesors un žurnāla "Journal of European Integration" redaktors Tomass Kristiansens norāda, ka Itālijā pastāv ārpolitikas pēctecības uzturēšanas tradīcija, kas ir stiprāka nekā atsevišķu partiju intereses.

Lai ko Meloni vēlētos, viņas nostāju padarīs mērenāku koalīcijas partneri un Itālijas ārpolitikā iedibinātais konsenss, uzskata Kristiansens.

Fašistiskais mantojums

Meloni vadītā partija izaugusi no tagad jau likvidētās neofašistiskās Itālijas Sociālās kustības, kuru 1946. gadā dibināja bijušā diktatora Benito Musolīni atlikušie sekotāji. Meloni partijas jaunatnes organizācijai pievienojās 1992. gadā 15 gadu vecumā.

Lai gan Meloni no savām agrīnajām politiskajām aktivitātēm nekaunas un pat lepojas ar tām, kampaņas laikā viņa jutās spiesta atbildēt uz kreiso politiķu mēģinājumiem savu galveno konkurenti pasludināt par demokrātijas apdraudējumu.

"Itālijas labējie jau pirms vairākām desmitgadēm fašismu ir atstājuši vēsturei, nepārprotami nosodot demokrātijas apspiešanu un apkaunojošos antisemītiskos likumus," vienā no priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullīšiem uzsvērusi nākamā Itālijas premjerministre.

Avoti: AP, AFP, "Reuters", DPA, "Deutsche Welle", "Washington Post".