Zviedrija lielu pārmaiņu priekšā: "Zviedrijas Demokrāti" pie Stokholmas vārtiem

Zviedrija pēc vēlēšanām atkal nonākusi delikātā līdzsvara situācijā, labējo partiju blokam ar niecīgu balsu skaitu apsteidzot līdzšinējās premjerministres Magdalēnas Andersones vadīto kreiso bloku.

Tik nepārliecinoši vēlēšanu rezultāti liek domāt, ka Zviedrijai būs vēl viena valdība ar apšaubāmu mandātu, atzinis vadošais zviedru laikraksts "Dagens Nyheter".

Balsu skaitīšana turpinās

Sākotnējie rezultāti, kas iegūti pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas 95% vēlēšanu apgabalu, liecina, ka konservatīvā Moderātu partija, galēji labējie "Zviedrijas Demokrāti" (SD), kristīgie demokrāti un liberāļi kopā ieguvuši 175 no 349 parlamenta deputātu vietām. Savukārt kreiso partiju bloks, ko veido Andersones pārstāvētie sociāldemokrāti, zaļie, Centra partija un galēji kreisie, izcīnījis 174 mandātus.

Tikmēr vēlēšanu komisija paziņojusi, ka galīgie rezultāti būs zināmi tikai trešdien, kad būs saskaitītas visas ārvalstīs un pa pastu nodotās balsis.

Laikraksta "Aftonbladet" ievadnieks Anderss Lindbergs uzskata, ka kreiso uzvara vairs nav iespējama, jo parasti ārvalstīs dzīvojošie sliecas balsot par labējiem. Tajā pašā laikā Marija Solvida, kas veica ārvalstīs dzīvojošo zviedru vēlētāju aptauju 2014.gadā, gūstot apliecinājumu, ka tie sliekušies balsot par moderātiem, mazinot sociāldemokrātu balsu īpatsvaru, norāda, ka vēsturiski nav pierādījumu, ka labējiem ārvalstīs būtu lielāks atbalsts. "Nepastāv sistemātiska tendence, kas apliecinātu ideju, ka pievienotajām balsīm būtu labēja nosliece," sarunā ar tīmekļa izdevumu "The Local" atzinusi Solvida.

Galēji labējo panākumi

Taču jau tagad ir skaidrs, ka vislielākie ieguvēji šajās vēlēšanās ir galēji labējie un to līderis Džimijs Okesons. Svētdien notikušajās vēlēšanās 43 gadus vecā Okesona vadītā SD ieguvusi 20,7% balsu, kļūstot par spēcīgāko partiju labējo nometnē un atpaliekot vienīgi no sociāldemokrātiem, kas Zviedrijas politikā nemainīgi dominējuši kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.

SD pirmo reizi parlamentā iekļuva 2010.gadā, iegūstot 5,7% balsu, un kopš tā laika ar katrām vēlēšanām tās atbalstītāju skaits pastāvīgi audzis. "Šo 12 gadu laikā noticis neticami daudz," savā vēlēšanu nakts uzrunā uzsvēra Okesons. "Mēs esam paveikuši ceļu no mazas partijas, ar kuru neviens nerēķinājās un par kuru visi smējās, un kļuvuši par patiesu spēku."

Kopumā labējo bloks saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem ieguvis 49,8% balsu, kamēr kreisie izcīnījuši 48,8%, no labējiem atpaliekot tikai par 47 000 balsu. Ņemot vērā niecīgo pretinieku pārsvaru, Andersone, kuras pārstāvētie sociāldemokrāti atsevišķi ieguvuši 30,5% balsu, atteikusies atzīt savu sakāvi. "Mēs galīgos rezultātus šovakar nedabūsim," saviem atbalstītājiem vēlēšanu naktī norādīja līdzšinējā valdības vadītāja, aicinot būt pacietīgiem un ļaut "demokrātijai iet savu ceļu".

Tomēr jau tagad skaidrs, ka šajās vēlēšanās Zviedrijas politika piedzīvojusi lielu pavērsienu. Pirmo reizi moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi ir saistījušies ar SD, ko ilgu laiku pārējās partijas uzskatījušas par pārijiem. "Tie ir "Zviedrijas Demokrāti", kas velk sev līdzi labējo bloku, gan politiskā satura veidošanas ziņā, gan vēlētāju piesaistīšanā šai konstrukcijai," norāda liberāli orientētais laikraksts "Goteborgsposten". "Zviedriju sagaida jauns politiskais laikmets."

Šīs pārmaiņas ievadīja moderātu līderis un domājamais labējo kandidāts uz premjerministra amatu Ulfs Kristersons 2019.gadā, kad viņš ierosināja sākt sarunas ar SD, lai noskaidrotu sadarbības iespējas. Tam vēlāk jau sekoja reāla sadarbība starp abām partijām, kas turpinājusi padziļināties. Šim piemēram vēlāk sekojuši arī kristīgie demokrāti un, lai gan mazākā mērā, pat liberāļi.

SD metamorfozes

Kopš tā laika SD arvien lielākā mērā tiek uztverta kā viena no tradicionālajām labējo partijām. Arī paši SD padarījuši savu programmu mērenāku, piemēram, atmetot prasību izstāties no Eiropas Savienības (ES). Okesons, kurš par partijas līderi kļuva 2005.gadā, centies no SD rindām izskaust arī nesamierināmos ekstrēmistus, lai padarītu to pieņemamāku plašākai publikai.

Piemēram, gada sākumā no partijas rindām tika izslēgts kādreizējais SD runasvīrs drošības jautājumos, kas bija atļāvies sociālajos tīklos dalīties ar Krievijas diktatora Vladimira Putina režīmu atbalstošiem materiāliem, kuri bijuši balstīti antisemītiskās sazvērestības teorijās. Tagad SD, tāpat kā pārējās tradicionālās partijas, atbalsta gan dalību NATO, gan nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Savukārt pārējās labējā bloka partijas tuvinājušās SD tādos jautājumos kā imigrācijas ierobežošana un noziedzības apkarošana, kas šajā priekšvēlēšanu kampaņā kļuva par svarīgākajiem jautājumiem, daudziem vēlētājiem izjūtot arvien lielāku satraukumu par arvien pieaugošo bandu vardarbību. Tikai šogad Zviedrijā reģistrēti 273 šaujamieroču pielietošanas gadījumi, kuros noslepkavoti 47 cilvēki, bet 74 guvuši ievainojumus. Starp cietušajiem ir ne tikai bandu locekļi, bet arī nejauši garāmgājēji.

Mainījies pat partijas simbols, lāpu aizstājot ar ziedu, taču Okesens tajā pašā laikā spējis saglabāt ierindas zviedra tēlu. Viņam tīk iedzert aliņu un uzkost picu. Viņš ir liels zviedru rokgrupas "Ultima Thule" fans un pat spēlē taustiņinstrumentus paša rokgrupā "Bedarande barn" ("Burvīgie bērni").

Tomēr Kristersons, neskatoties uz to, ka paša pārstāvētie konservatīvie ieguvuši tikai 19% balsu, joprojām paudis vēlmi veidot mazākuma valdību koalīcijā ar kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem, kas paļautos uz SD atbalstu parlamentā.

Taču pēc svētdien gūtajiem panākumiem Okesonam, šķiet, ar to jau ir par maz, un jau vēlēšanu naktī viņš paziņoja: "Mūsu mērķis ir būt valdībā. Mūsu mērķis ir vairākuma valdība." Partijas sekretārs Rikards Jūmshofs iet pat vēl tālāk, sarunā ar laikrakstu "Financial Times" izsakoties, ka SD varētu pieteikt pretenzijas arī uz premjera krēslu. Savukārt aģentūrai AP viņš sacījis, ka runa varētu būt arī par parlamenta spīkera amatu un par dažādu parlamenta komisiju vadību.

Galēji labējie norāda, ka partija ir pietiekami nobriedusi, lai beidzot varētu piedalīties valdības darbā. SD piesauc pieredzi, ko partija guvusi Selvesborjā, nelielā pilsētiņā Zviedrijas dienvidos, kur kopš 2018.gada mēra amatu ieņem Okesona partijas biedre un bijusī partnere Luīze Ēriksone. Šajās vēlēšanās Selvesborjā atbalsts SD pieaudzis par 10 procentpunktiem.

Tikmēr daudzi no galēji labējiem savus panākumus uztvēruši kā saldu "atriebību" par gadiem ilgi ciestajiem pazemojumiem. "Tā ir atriebība," sarunā ar "Financial Times" uzsvēris partijas vicepriekšsēdis Henriks Vinge. Viņam piebalsojis arī SD parlamenta frakcijas vadītājs Līnuss Bīlunds: "Tā ir atriebība, jo citas partijas pret mums izturējušās slikti, pat tās trīs partijas, kas ir mūsu pusē. Taču laiks paiet un laiks dziedē."

Tajā pašā laikā Bīlunds norāda, ka SD tagad plūc savas konsekvences augļus, pastāvīgi brīdinot, ka Zviedrijas pārlieku liberālā imigrācijas politika, kāda tika piekopta līdz pat 2015.gada migrācijas krīzei, novedīs pie noziedzības pieauguma. "Konsekvence palīdz. Šis ir uzticības bizness. Tā kā esam konservatīvie, mūsu vēlētāji paļaujas, ka stāvēsim stingri. Mēs esam partija, kas pēdējo 20 gadu laikā ir vismazāk mainījusies," uzsver politiķis.

Domstarpības labējo nometnē

Lai gan jau pirmdien ap pusdienlaiku Okesons ieradās uz sākotnējām sarunām moderātu galvenajā mītnē, labējo nometnē ir daudz savstarpējo pretišķību, un Kristersonam var rasties grūtības izveidot stabilu koalīcijas valdību.

Liberāļi joprojām iebilst pret ministru portfeļu piešķiršanu SD, iesakot veidot mazākuma valdību, kas vienīgi paļautos uz galēji labējo parlamentāro atbalstu. "Liberāļi nepieļaus "Zviedrijas Demokrātu" [iekļūšanu] valdībā," pirmdienas rītā intervijā Zviedrijas Radio uzsvērusi Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Kārina Karlsbrū, kas pārstāv frakciju "Atjaunotā Eiropa". Viņai piebalsojis arī moderātu pārstāvis EP un konservatīvo frakcijas Eiropas Tautas partija loceklis Tomass Tobe, kurš tīmekļa izdevumam "Euractiv" sacījis: "Mūsu sarkanā līnija būs neveidot valdību ar "Zviedrijas Demokrātiem"."

Taču Okesons brīdinājis, ka gadījumā, ja SD netiks iekļauta kabineta sastāvā, tas jaunajai valdībai dārgi izmaksās, jo tā saņems garu sarakstu ar prasībām, kas izpildāmas apmaiņā pret parlamentāro atbalstu.

Sadumpojoties kaut vienam liberāļu deputātam, kas kritiski noskaņots pret sadarbību ar galēji labējiem, var izrādīties, ka Kristersona valdība jau nonākusi nopietnās nepatikšanās, brīdina "Dagens Nyheter". Laikrakstam piebalso arī politikas eksperts Ulfs Bjerelds, kas sarunā ar aģentūru AFP norādījis, ka Kristersona valdībai nāksies rēķināties ar lielu iekšējo spriedzi un ka "daži liberāļi pieprasīs sadarboties ar sociāldemokrātiem". Viņš piebilst, ka SD saknes meklējamas neonacistu kustībā un ka galēji labējie iestājas pret visu, par ko savukārt iestājas liberāļi.

Tomēr Stokholmas Universitātes sociologs Sets Īsaksons noraida iespēju, ka moderāti varētu piekrist koalīcijai ar sociāldemokrātiem, norādot, ka tādas koalīcijas nav bijis kopš Otrā pasaules kara beigām.

"Fragmentētā daudzpartiju sistēmā izveidot stabilu valdošo koalīciju kļūst arvien grūtāk," savukārt atzinis Oslo Sociālo pētījumu institūta Politikas, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības pētījumu nodaļas direktors Juhanness Bergs. "Ja tagad mums esošie rezultāti - vienas balss pārsvars labējiem - galu galā būs galīgie rezultāti, saturēt kopā [koalīciju] moderātiem būs smags uzdevums."

Tajā pašā laikā bijušais finanšu ministrs Anderss Borgs, kurš pārstāv moderātus, laikrakstam "Financial Times" paudis pārliecību, ka labējo valdību izdosies izveidot. "Tādos izšķirīgos jautājumos kā migrācija, fiskālā politika, enerģētika un investīcijas, manuprāt, domstarpības nebūs tik lielas," izteicies Borgs. Lai gan viņa dzīvesbiedre ir ebrejiete, Borgs atvairījis arī bažas, kas varētu būt saistītas ar SD kādreizējiem sakariem ar neonacistiem, norādot, ka SD tagad esot normāla "centriski labēja partija". "Nedomāju, ka ļaudis būtu tik satraukti. Zviedrija būs tā pati," piebildis bijušais ministrs.

Savukārt Upsālas Universitātes profesore Jusefīna Ēriksone intervijā laikrakstam "The Times" norāda, ka pirms jaunās valdības izveides priekšā stāv mēnešiem ilga tirgošanās un ka tā neizbēgami būs pakļauta SD ietekmei neatkarīgi no tā, vai viņi būs pārstāvēti kabinetā vai nē.

Sākotnējās labējo konsultācijas

Par pirmdienas sarunu rezultātiem Okesons atteicies sniegt jebkādus komentārus, norādot, ka viņš moderātu mītnē ieradies vienīgi uz pusdienām. Viņš piebildis: "Mēs kaut ko paziņosim, kad būs ko paziņot."

Moderātu partijas mītni pirmdienas pēcpusdienā apmeklējis arī liberāļu partijas līderis Juhans Pērsons un kristīgo demokrātu vadītāja Eba Buša. "Tās ir diskusijas, kas norit ārkārtīgi konstruktīvā garā, taču ievērojot arī faktu, ka mēs vēl nezinām vēlēšanu rezultātus," komentējot šīs tikšanās, norādījis Moderātu partijas ģenerālsekretārs Gunnars Stremars. "Ja izrādīsies, ka ir vairākums valdības maiņai, tas būs process, kam jādod laiks."

Tikmēr eksperti uzsver, ka Zviedrijai nepieciešama politiskā stabilitāte, jo tuvāko mēnešu laikā valdību gaida smags darbs, lai novērstu draudošo ekonomisko krīzi un veiksmīgi novadītu pievienošanos NATO. Turklāt jau nākamgad Zviedrijai rotācijas kārtībā jāpārņem ES prezidentūra.

Kas gaidāms tālāk

Parlamenta spīkers Andrēass Norlēns sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju SVT pirmdienas rītā norādījis, ka pēc vēlēšanām pastāv trīs tālāko notikumu scenāriji.

Saskaņā ar pirmo scenāriju Andersone nākamo divu nedēļu laikā vēl pirms parlamenta jaunā sasaukuma sanākšanas izlemj atkāpties no premjerministra amata. "Ja tas notiks, es nekavējoties sākšu jaunās valdības veidošanas procesu, noturot sarunas ar partiju līderiem," paskaidrojis Norlēns.

Otrais scenārijs paredz, ka Andersone neatkāpjas, bet izlemj palikt amatā uz sagaida obligāto uzticības balsojumu, kam jānotiek īsi pēc parlamenta jaunā sasaukuma sanākšanas uz pirmo sēdi.

Trešais scenārijs izriet no otrā. Ja premjerministre iztur uzticības balsojumu, tad viņa turpina darbu valdības vadītāja amatā. Ja viņa cieš sakāvi, sākas jaunās valdības veidošanas process.

Savukārt Andersones lēmums atkāpties vai palikt amatā, domājams, ir tieši atkarīgs no galīgajiem vēlēšanu rezultātiem.

Avoti: "The Local", "Reuters", "Financial Times