Mūžīgā mierā visbeidzot varēs atdusēties Pērlhārborā kritis jūrnieks
Mūža mierā beidzot varēs atdusēties 21 gadu vecs jūrnieks, kurš pirms vairāk nekā 80 gadiem tika nogalināts uzbrukumā Pērlhārborai, kas kļuva par iemeslu ASV iesaistīties Otrajā pasaules karā.
Herberta “Bērta” Džeikobsona ģimenes locekļi visu mūžu gaidījuši brīdi, kad varēs pienācīgi novadīt piemiņas pasākumu jaunajam vīrietim, par kuru viņi zināja, bet nekad nebija satikuši. Džeikobsons bija viens no vairāk nekā 400 jūrnieku un jūras kājnieku, kuri 1941. gada 7. decembrī gāja bojā Japānas uzbrukumā Pērlhārborai, atrodoties uz kuģa “USS Oklahoma”.
Zārks, kurā atradās Džeikobsona mirstīgās atliekas, otrdien militārā eskorta pavadībā zirga pajūgā tika atgādāts uz Ārlingtonas Nacionālo kapsētu.
"Tas ir bijis neatklāts noslēpums, un tas ļauj mums beidzot uzzināt, kas notika ar Bērtu, kur viņš atrodas un to, ka viņš beidzot tiks guldīts mūžīgā mierā pēc tam, kad tik ilgi bija uzskatīts par pazudušu," sacīja Džeikobsona māsas dēls Breds Makdonalds.
Dievkalpojums Ārlingtonā bija kā pēdējā nodaļa stāstā par vīrieti no nelielās Ilinoisas ziemeļu pilsētiņas Greisleikas. Viņa ģimene visus šos gadus gaidījusi ķermeni, ko varētu pienācīgi apglabāt. Gadu desmitus kaujas kuģa personāls gulējis snaudoša vulkāna krāterī netālu no Pērlhārboras.
Māte katru gadu 7. decembrī raudājusi, bet nezaudējusi cerību
Nogrimušais kaujas kuģis ar visiem tā apkalpes locekļiem okeāna dzelmē nogulēja divus gadus, pirms tas tika izcelts un mirušo ķermeņi atgūti. Dažus gadus vēlāk tika veikta apglabāto ekshumēšana, cerot, ka zobārstniecības ieraksti varētu dot kādas norādes par viņu identitāti. Taču 27 mirstīgo atlieku komplekti tā arī netika identificēti, un tie tika atkārtoti apglabāti krāterī, Klusā okeāna Nacionālajā memoriālajā kapsētā Honolulu.
Arī nākamais mēģinājums identificēt aptuveni 100 mirstīgo atlieku komplektus 2003. gadā beidzās bez panākumiem.
2015. gadā ASV Aizsardzības departaments paziņoja par plāniem vēlreiz ekshumēt mirstīgās atliekas. Tas deva jaunu cerību Džeikobsona ģimenes locekļiem, kuri bija vīlušies pēc katra neveiksmīgā kritušo identificēšanas mēģinājumu.
Ģimene pastāstījusi ziņu aģentūrai “Associated Press”, ka Džeikobsona māte raudājusi katru 7. decembri, vismaz daļēji tāpēc, ka viņa tā arī nekad neuzzināja, kur atrodas viņas dēls. "Viņa cerēja, ka iezvanīsies tālrunis, un tas būs Bērts," sacīja Makdonalds.
Pateicoties zinātnes attīstībai, tas izdevies, un Herberta “Bērta” Džeikobsona mirstīgās atliekas identificētas.
Kritušā jūrnieka radiniekam ir žēl, ka viņa vecvecāki un vecāki nav sagaidījuši brīdi, kad viņu mīļais Bērts atrasts un pienācīgi guldīts zemes klēpī.
"Manis bez Bērta šeit nebūtu"
Pašam Džeikobsona māsas dēlam nekad nesatiktā tēvoča bēres ir īpaši nozīmīgs notikums.
"Kad Bērts pievienojās flotei, viņš satika puisi no Dienviddakotas, kurš bija bārenis," stāsta Makdonalds. "Kad viņiem tika piešķirta brīva nedēļas nogale, Bērts sev līdzi uz mājām atveda jauno draugu, un viņš satika Bērta jaunāko māsu."
Orvils Makdonalds un Norma Džeikobsone sāka tikties un vēlāk apprecējās. "Tas bārenis bija mans tētis, un Bērta māsa bija mana mamma," stāsta vīrietis. "Manis bez Bērta šeit nebūtu."
2015. gadā projekta “Oklahoma” rezultātā tika identificēti 355 vīrieši, tostarp arī Džeikobsons, kuri tika nogalināti, kad viņu kuģis skāra vismaz deviņas torpēdas. Līdz ar to joprojām nav identificētas 33 personu mirstīgās atliekas.
Pieminot uzbrukuma 80. gadadienu, šīs neidentificētās mirstīgās atliekas tika atkārtoti apglabātas.
