Zviedrijas tiesa atzīst kinematogrāfistu vainu "Estonia" miera traucēšanā

Gēteborgas apgabala tiesa norādījusi, ka pastāv "liela sabiedrības ieinteresētība" saglabāt nogrimušajam kuģim piešķirto masu apbedījuma vietas statusu.

Tiesa arī atzinusi, ka kapu aizsardzība esot nozīmīgāka nekā runas un informācijas izplatīšanas brīvības aizsardzība.

Zviedrijas pilsoņi režisors, žurnālists Henriks Evertsons un operators, jūras dzelmju eksperts Linuss Anderšons tika apsūdzēti par "Estonia" vraka neaizskaramības pārkāpšanu.

Tiesa abiem piesprieda attiecīgi 22 400 un 18 800 kronu (2270 un 1750 eiro) lielus naudassodus.

Pērn pirmās instances tiesa Gēteborgā abus filmas ""Estonia" - atklājums, kas maina visu" veidotājus attaisnoja apsūdzībās par tā dēvētā "Estonia" likuma pārkāpšanu.

Lai gan Evertsons un Anderšons pērn februārī uzvarēja prāvā pirmās instances tiesā, apelāciju tiesa šogad februārī nolēma, ka lieta ir atkārtoti izskatāma.

Zviedrija, Somija un Igaunija 1995.gadā vienojās kuģa vraku neizcelt no dzelmes un piešķīra vrakam traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietas statusu, kā arī ar likumu aizliedza traucēt aizgājēju mieru.

Pirmās instances tiesa attaisnojošajā spriedumā atzina, ka abi apsūdzētie ir pārkāpuši minēto Zviedrijas likumu, bet nav saucami pie atbildības, jo tobrīd atradušies starptautiskajos ūdeņos uz kuģa ar Vācijas karogu, un Vācija nav parakstījusi vienošanos par katastrofas upuru pēdējās atdusas vietu.

Apelāciju tiesa secināja, ka Zviedrijas likums tomēr attiecas uz vietējiem filmas veidotājiem. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajiem draud soda nauda vai līdz diviem gadiem ilgs cietumsods.

Filmas uzņemšanas grupa, kas vraka izpētei 2019.gada septembrī izmantoja tālvadības zemūdeni, filmēšanas gaitā atklāja nogrimušā kuģa korpusā četrus metrus lielu caurumu.

Dokumentālistu atklājums raisījis šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem. Filmai ir sagatavota arī otrā daļa.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Filmas režisors Evertsons "Postimees" paudis viedokli, ka "sākumā bija politiska vienošanās starp trim valstīm. Nav ierasts ka valdības vada tādu izmeklēšanu. Tas padara problemātisku uzticamību šādām izmeklēšanām".

Nākot gaismā filmētāju atklājumam, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

Pēc tam, kad tika pieņemti atbilstoši likuma grozījumu, pēdējā laikā vraka vietā ir bijuši Zviedrijas un Igaunijas eksperti, kuri vāc jaunus datus par prāmi, tā nogrimšanas apstākļiem.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi.

Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri.