Krievijas ieroču eksports piedzīvo izgāšanos
foto: ZUMAPRESS.com
Kijivas centrā noritējusi Putina kārotā krievu tanku "parāde". Ieroču biznesam gan tā neder par reklāmu, ukraiņi parādījuši sašautās ienaidnieka kaujas mašīnas.
Pasaulē

Krievijas ieroču eksports piedzīvo izgāšanos

Kas Jauns Avīze

Augustā Maskavā sarīkotais forums "Armija-2022", kur, pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņotā, piedalījās 72 valstu delegācijas, Kremlim beidzies ar fiasko – noslēgto ieroču tirdzniecības līgumu skaits krities desmitkārt, to summa piecas reizes.

Krievijas ieroču eksports piedzīvo izgāšanos...

Nelīdzēja pat diktatora Putina personiskā ierašanās reklamēt Krievijas ieroču “vismūsdienīgākos paraugus”. "Rosoboroneksport" noslēdzis tikai divus līgumus par 390 miljoniem ASV dolāru, kamēr pērn šis pats saiets vainagojās ar 20 darījumiem par diviem miljardiem eiro.

Pieprasījums pēc Krievijas ieročiem krasi krities pēc tam, kad visa pasaule varējusi redzēt to patieso spēku karā pret Ukrainu un salīdzināt ar amerikāņu HIMARS un citu rietumvalstu arsenālu.

Turklāt Krievijai vairs nav ražošanas jaudu – sankcijas nogriezušas no importa sastāvdaļām, kuru kopumā dažādos bruņojuma veidos ir vismaz 450, skaidro "Royal United Services Institutе" eksperti. Viņi izpētījuši 27 Krievijas ieroču veidus, iegūtus Ukrainā, tostarp dronus "Orlan-10" un tankus "T-90", un secinājuši, ka simtiem ārzemju detaļu krievi aizstāt nespēj.

Pagaidām gan Krievija ieņem otro vietu pasaulē ar ieroču eksportu, kaut arī pēdējos piecos gados zaudējusi 26% no agrākā apjoma. Lielākie pircēji ir Indija, Ķīna, Ēģipte un Alžīrija, kas patērē 73% Krievijas militārā eksporta. Irāka un Vjetnama vairāk nekā pusi ieroču importē no Krievijas.

ASV izlūkdienests uzskata, ka Krievija kara dēļ nespēs izpildīt ieroču līgumus ar Āfrikas valstīm, jo ir zaudējusi simtiem tanku, pusi Melnās jūras flotes aviācijas, turpina svilināt dronu un artilērijas krājumus.

Krievijai palikuši ne vairāk kā 45% no raķetēm, kas tai bija februārī, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis. Īpaši sarežģīta situācija iebrucējiem esot ar raķetēm "Iskander", no kurām atlikuši tikai 20% vai pat mazāk. Trūkst arī spārnoto raķešu "Kalibr", tāpēc to vietā krievi pret zemes mērķiem izmantojot pielāgotas pretkuģu raķetes "H-22" un zenītraķetes "S-300", bet arī to krājumi izsīkst.

Hiperskaņas raķešu "Kinžal" Krievijas bruņojumā esot vairs tikai 30 līdz 40, turklāt paraugi, kas pirmie nonākuši armijā un nav nodoti masu ražošanā. Augstas precizitātes ieroču krājumi agresoriem esot “uz robežas”, tāpēc viņi aktīvi izmanto daudzstobru reaktīvos mīnmetējus "Uragan" un "Smerč".