"Jauns fenomens" vai izdomājums? Naktsklubos Lielbritānijā, Francijā un citur Eiropā cilvēkiem nemanāmi veic injekcijas
No jūlija sākuma līdz 10. augustam Spānijas tiesībsargājošās iestādes saņēmušas aptuveni 260 sūdzības no cilvēkiem, kuri apgalvojuši, ka viņiem kāds nemanot izdarījis injekciju. Praktiski visas šīs sūdzības bija no jaunām sievietēm, kuras paziņoja, ka sadurtas sabiedriskās vietās — visbiežāk klubos, bāros un citās iestādēs, kas strādā naktīs.
Visos gadījumos uz cietušo ķermeņiem tiešām konstatētas injekciju pēdas. Taču viņu organismos netika konstatētas kādas nepiederošas ķīmiskas vielas (iespējams, tāpēc, ka analīzes veiktas vēlu). Turklāt injekcijām nav sekojuši nekādi citi noziegumi, piemēram, zādzības vai izvarošanas.
Spānijas policija pagaidām nesaprot, kas un kāpēc izdara šīs injekcijas. Domājams, ka tajā varētu būt iesaistīti dažādi cilvēki ar dažādiem motīviem. Pagaidām izdevies atrast tikai vienu no tiem: La Rapitas pilsētā Katalonijā aizturēts vīrietis, kurš sievietei iedūris gūžā, taču, tā kā toksikoloģiskā izmeklēšana cietušās organismā neko aizdomīgu neuzrādīja, vīrietis palaists vaļā.
Lielbritānijā injekciju gadījumi sākuši notikt jau pērn
Pirmā ar sūdzību vilni par injekcijām sabiedriskās vietās vēl 2021. gadā saskārās Lielbritānija. Saskaņā ar britu parlamentā prezentēto ziņojumu no septembra līdz janvārim policija saņēmusi 1382 ziņas par injekcijām. 14 gadījumos tiem, domājams, sekojuši sekundāri noziegumi, konkrēti, seksuāla vardarbība un zādzība. Pie tam ziņojuma sagatavošanas brīdī par līdzīgiem incidentiem nevienu nesauca pie atbildības.
Linkolnšīras grāfistes policijas priekšnieka vietnieks Džeisons Hārvins injekcijas nodēvējis par "jaunu fenomenu", piebilstot, ka policija saņem nepieredzēti daudz sūdzību. Tāpat kā Spānijā, arī Lielbritānijā par upuriem kļuva lielākoties klubu un bāru apmeklētājas, bet toksikoloģiskie testi vairumā gadījumu nedeva jaunus pavedienus. Piemēram, no 100 Londonas policijas izpētītajiem paraugiem tikai divi saturēja potenciāli aizdomīgas sedatīvas vielas.
Jaunieši (īpaši sievietes, bet arī vīrieši) Lielbritānijā atzina, ka viņiem ir bail, un aicināja klubus rūpīgāk pārbaudīt apmeklētājus, pretējā gadījumā piedraudot iestādēm ar boikotu. "Vienmēr ir bijis tā: Uzmani savu dzērienu, piesedz savu dzērienu, [lai tajā kaut ko neiebērtu]. Bet tu nevari piesegt visu savu ķermeni. Tas ir ārpus mūsu kontroles," "The New York Times" sacīja 18 gadus vecā Džosija Mīrsa no Notingemas.
Tie, kas izdara injekcijas, tiek meklēti arī Francijā, Nīderlandē, Beļģijā un Šveicē
Pēc Lielbritānijas ziņas par injekcijām izplatījās arī Francijā. Jūnija sākumā tur bija jau vairāk nekā 300 līdzīgu iesniegumu. Daži cietušie stāstīja, ka jutuši nelabumu un reiboni. Viena no upurēm paziņojusi, ka injekcijai sekojusi laupīšana; vēl divu cilvēku organismā atrastas vielas, ko pieskaita pie tā dēvētajām izvarošanas narkotikām. Cietušajiem veica arī vīrusu hepatītu un HIV testus, taču nevienā no zināmajiem gadījumiem slimības nodošana neapstiprinājās.
"Šajā posmā mēs nevaram runāt par konkrētu rīcības veidu. Starp lietām nav nekādas līdzības. Vienīgā līdzība ir tā, ka cilvēkiem izdara injekcijas dažādās Francijas izklaides iestādēs," "Associated Press" sacīja vārdā nenosaukts Francijas policijas darbinieks.
Tikmēr paziņojumi par injekcijām parādījušies Nīderlandē, Beļģijā un Šveicē. Sarunā ar Šveices izdevumu "20 Minuten" psihologs Fēlikss Hofs sprieda par to, ka noziedzniekam vai noziedzniekiem varētu būt četri iespējamie motīvi: uzmanības pievēršana; vēlme sāpināt citus un sēt paniku; vēlme atgrūst cilvēkus no konkrētām iestādēm; seksuāli motīvi. Šāda rīcība var arī dot varas sajūtu pār cilvēkiem, kuri tika sadurti, piebilda Hofs.
Savukārt Cīrihes universitātes Tiesu medicīnas institūta profesors Tomass Krēmers mēģināja paskaidrot, kāpēc daļa no injekcijām cietušajiem sūdzējās par fizisku nespēku, lai gan testi neliecināja, ka šiem cilvēkiem būtu iedurta kāda viela.
Pēc Kemera domām, tas varētu būt saistīts ar nocebo efektu. "Ja cietušais pamana injekciju, negatīvas gaidas var izraisīt simptomu parādīšanos bez vielas ievadīšanas, [kas varētu izraisīt šos simptomus]," laikrakstam "20 Minuten" sacīja Kemers. Vienlaikus viņš norādīja, ka trauma ar šļirci, pat neievadot aktīvo vielu, juridiski ir miesas bojājumi.
Pastāv arī cita versija - tā ir fantāzija, kas saistīta ar bažām par koronavīrusu un potēm
Roberts Bartolomjū, medicīnas sociologs no Oklendas universitātes Jaunzēlandē, 2022. gada februārī savā blogā žurnāla "Psychology Today" mājaslapā rakstīja, ka ziņām par injekcijām ir morālas panikas pazīmes — fenomens, pie kura sabiedrībā izplatās bailes, kuru pamatā ir nepatiesi vai pārspīlēti priekšstati par draudiem. Pie morālās panikas piemēriem pieskaita, piemēram, viduslaiku raganu medības.
Kā vēl vienu piemēru šim fenomenam Bartolomjū min "havaniešu sindromu", lai gan daži to skaidro ar masu histēriju. Tāpat viņš atzīmēja 1938. gada novembrī Anglijas pilsētā Halifaksā notikušo. Uzreiz vairāki vietējie iedzīvotāji paziņojuši par uzbrukumu cilvēkam ar nazi vai skuvekļa žileti, taču drīz vien atklājies, ka nekāda maniaka nav bijis un cilvēki, kas sevi dēvējuši par upuriem, paši sevi sadūruši.
Morālās panikas uzplūdi notiek uz satraukuma fona sabiedrībā, norādīja Bartolomjū. Šajā gadījumā, ņemot vērā viņa teikto, par iemeslu bažām un panikai varēja kļūt koronavīruss. "Pēc divu gadu ierobežojumiem, kas saistīti ar pandēmiju, britu naktsklubi tikko atgriezušies normālā dzīvē. Jaunieši piedzīvojuši izolāciju, mācību, draudzību, romantisko sakaru pārtraukumu.
Viņus apbēra ar biedējošām ziņām par kovidu, un, kad klubi atkal atvērās, viņiem joprojām bija bailes no vīrusa un vainas apziņa, kas saistīta ar iespēju ar to inficēties vai nodot to ievainojamākam tuviniekam. Adata, baiļu objekts daudziem cilvēkiem, var personificēt trauksmi par potēm un bailēm no inficēšanās," paziņoja Bartolomjū.
