Kāpēc Krievija tika atzīta par teroristisku valsti, un ko tas nozīmē?

Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem, kopš 24. februāra Krievija pastrādājusi vairāk nekā 26 000 kara noziegumu. Nogalināts tūkstošiem civiliedzīvotāju, to vidū vairāk nekā 360 bērnu, mājas zaudējuši trīsarpus miljoni iedzīvotāju. Iebrucēji ieņēmuši Zaporižjes atomspēkstaciju, lielāko šādu objektu Eiropā, apdraudot kodoldrošību.

Spīdzina, izvaro, slepkavo, deportē

Minētajā paziņojumā teikts: “Kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī divpadsmit miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti.” Atgādināts par iebrucēju pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem – spīdzināšanām, izvarošanām, slepkavībām, masveida ieslodzīšanu filtrācijas centros un deportācijām.

Šāda paziņojuma pieņemšanu atbalsta arī Ārlietu ministrija – tās pārstāvju sagatavotajā atbildē "Kas Jauns Avīzei" sacīts: “Šis lēmums būtu kā papildu vadmotīvs Latvijas politikai, tostarp turpinot darbu ierobežojošo pasākumu pastiprināšanā pret Krieviju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.”

Rezolūciju par Krievijas iekļaušanu terorismu atbalstošo valstu sarakstā 3. augustā pieņēma Amerikas Savienoto Valstu Senāts, un tajā teju divdesmit punktos uzskaitīti iemesli – arī Otrais Čečenijas karš, 2008. gada iebrukums Gruzijā, separātistu atbalstīšana Donbasā no 2014. gada, iesaistīšanās Sīrijas karā, atentāta mēģinājums pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citi noziegumi.

Nopietni, bet zināmā mērā simboliski

Tomēr ir vietā jautājums, kādas būs juridiskās sekas. Ja kāds slēgtu biznesa darījumus ar "Daesh" vai "Al Shaab", ir skaidrs, ka viņam būtu nepatikšanas. Nav iedomājams, ka jebkura saprātīga valsts atvērtu vēstniecību pie islāma vai citiem teroristiem. Bet šajā gadījumā?  

Pasaulē šobrīd nav vienota terorismu atbalstošo valstu saraksta, kas būtu apstiprināts starptautiskajās organizācijās – ir tikai valstis, pret kurām ieviestas starptautiskās sankcijas. Šādus paziņojumus var pieņemt katra valsts individuāli un tad arī lemt par konkrētām darbībām pret šādu valsti.

To intervijā "Kas Jauns Avīzē" atzīst arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols: “Arī pēc prognozējamās paziņojuma pieņemšanas parlamenta līmenī Saeimas sēdē tas tūlītējas un tūlītējas sekas neradīs – tā tas bijis ar visiem politiskajiem paziņojumiem, kas pieņemti parlamenta līmenī. Tāpēc diplomātiskās attiecības un valstu pārstāvniecību darbs saglabājas līdzšinējā absolūti minimālajā aktivitātes līmenī. Pieņemot šādu paziņojumu valsts augstākajā līmenī, mēs pievienojam savu nostāju kopējā politiskā fona radīšanā un izdarām spiedienu uz partneriem – tā bija ar paziņojumu, ko Saeima pieņēma par Krievijas rīcības Ukrainā pielīdzināšanu genocīdam. Tagad ir aizvien vairāk valstu, kas rīkojas līdzīgi.”

Vīzas vairs neizsniedzam

Jau februāra beigās Latvija apturēja tūrisma, studiju un citu vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, bet augusta sākumā uz nenoteiktu laiku pilnībā pārtrauca izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem. Vīzu pieteikumus pieņem tikai gadījumos, ja ieceļošanas iemesls ir dalība tuva radinieka bērēs.

Patlaban rit diskusija par veidiem, kā nostiprināt ar likumu normu, ka termiņuzturēšanās atļauju programma visbeidzot tiks izbeigta un jau izsniegtās atļaujas netiks pagarinātas.

“Tā kā esam Šengenas zonas valsts, ļoti skaidri apzināmies, ka nepieciešama vienošanās Eiropas Savienības līmenī Krievijas un Baltkrievijas tūristu jautājumā. Eksporta un importa līmenī – esam apturējuši virkni Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu, tostarp arī par ekonomisko sadarbību,” piebilst Kols.

Vašingtonas melnais saraksts

Šobrīd ASV apstiprinātajā terorisma atbalstītāju sarakstā ir iekļautas četras valstis. Saraksta pioniere bija Sīrija jau no 1979. gada – tai pārmesta starptautiskā terorisma, Libānas grupējuma Hezbollah un palestīniešu teroristisko grupējumu atbalstīšana un finansēšana. Pēdējo septiņu gadu notikumi šajā valstī atrašanos sarakstā ir tikai nostiprinājuši.

1982. gadā šajā melnajā sarakstā iekļuva Kuba, kurai pārmesta teroristu atbalstīšana un patvēruma sniegšana. 2015. gadā pēc toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas priekšlikuma Kuba no šī saraksta bija izņemta, taču pērn janvārī Donalda Trampa laikā to iekļāva no jauna.

1984. gadā sarakstā nonāca Irāna, kura atbalsta tās pašas teroristu organizācijas, ko finansē Sīrija, teroristus Jemenā un grupējumu "Al Qaeda", apgādājot tos ar ieročiem. Irāna turēta arī aizdomās par vairāku terora aktu sarīkošanu citviet pasaulē.

Ziemeļkoreja šajā sarakstā saistībā ar kodolizmēģinājumiem iekļauta no 1988. gada, taču 2008. gadā to tomēr izņēma. Pasliktinoties abu valstu savstarpējām attiecībām, Ziemeļkorejas klātbūtne sarakstā atjaunota 2017. gadā.

ASV rīcībā ir stingrākas sviras

Pret visām šīm valstīm, neskaitot starptautiskās, ASV vērš dažādas pašu valstī apstiprinātas sankcijas, tostarp atņem diplomātisko imunitāti to pārstāvjiem. Ir arī kāds būtisks elements – šo valstu pilsoņu sarīkoto terora aktu upuru tuvinieki var vērsties ASV tiesā kompensācijas piedzīšanai. Ņemot vērā ASV un dolāra ekonomisko ietekmi uz visas pasaules ekonomiku, Vašingtona arī viena pati var bojāt dzīvi jebkurai citai valstij.

Krievija ar savām darbībām Ukrainā visas uzskaitītās terorisma atbalstītājas valstis ir pārspējusi ar uzviju. Pret to visā pasaulē jau tagad ieviesto sankciju līmenis ir pārsniedzis visus iepriekšējos gadījumus, tādēļ visticamāk, ka Krievijas ievietošana šajā sarakstā nekādus jaunus, nozīmīgus ierobežojumus tai neradīs.

"Saskaņa" izvēlas laipošanas politiku

Partija "Saskaņa" “nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā”, taču “vairāku apstākļu dēļ” paziņojumu par Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti uzskata “par provokatīvu”, tāpēc nolēmusi nepiedalīties Saeimas balsojumā par to.

Krievijas “raķešu triecieni pa civilajiem objektiem, pret mierīgajiem iedzīvotājiem pastrādātās zvērības ir kara noziegumi, par kuriem sodāmi gan konkrēti izpildītāji, gan pavēļu devēji, gan tie, kuri šos noziegumus attaisno”, atzīst "Saskaņa", vienlaikus apšaubot, vai paziņojumam ir racionāli mērķi, vai “tas nepaplašina konflikta zonu, tādā veidā kāpinot spriedzi, kas būtībā ir agresora interesēs?”

Kara noziegumi seko cits citam

* Bučā un citur Kijivas apgabalā februārī un martā okupanti nogalināja vairāk nekā 1200 cilvēku, tostarp nošāva nejaušus garāmgājējus, izvaroja un laupīja.

* Krievijas lidmašīnas triecienā Mariupoles Drāmas teātrim 16. martā nogalināti aptuveni 600 cilvēku, kas šīs ēkas pagrabā cerēja rast patvērumu.

* 8. aprīlī raidīts šāviņš pa Kramatorskas staciju, nogalināti ap 50 cilvēku, tostarp pieci bērni, kas gaidīja evakuāciju.

* Ar raķeti 27. jūnijā sagrauts tirdzniecības centrs Kremenčukā, nogalinot 19 civiliedzīvotājus.

* 14. jūlijā triecienā pa Vinnicas centru Ukrainas vidienē nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku, tostarp trīs bērni, raķete raidīta arī pa klīniku.

* 29. jūlijā Doneckas apgabalā sagrauts Oleņivkas cietums, nogalinot 53 ukraiņu karagūstekņus un vainu cenšoties uzvelt Ukrainai.

* Okupanti uzbrūk civilajiem objektiem 60 reižu biežāk nekā militāriem mērķiem. Mariupolē, Harkivā, Čerņihivā, Bučā, Severodoneckā un Lisičanskā izpostīta vai pilnībā iznīcināta vairāk nekā puse dzīvojamo ēku. Visā Ukrainā rašisti sagrāvuši vairāk nekā 830 veselības aprūpes iestāžu, 2129 mācību iestādes, 350 kultūras un mākslas objektu, ap 200 dievnamu.