Hannoverē gāzes krīzes dēļ atslēdz karsto ūdeni
Hannovere Vācijas rietumos kļuvusi par pirmo lielo pilsētu Eiropā, kas noslēgusi karsto ūdeni publiskajās ēkās, tostarp peldbaseinos un sporta zālēs, reaģējot uz Krievijas gāzes piegādes samazinājumu.
Nolemts arī izslēgt strūklakas un naktīs neizgaismot vēsturiskās ēkas, piemēram, rātsnamu un muzejus, pašvaldību ēkas apsildīt tikai no 1. oktobra līdz 31. martam līdz ne vairāk kā 20 grādu augstai temperatūrai. Būs arī aizliegts lietot gaisa kondicionētājus un sildītājus. Ierobežojumi neskars vienīgi bērnudārzus, skolas, aprūpes namus un slimnīcas. Pilsētas mērs Belits Onejs norāda, ka neizbēgamais gāzes deficīts liek samazināt enerģijas patēriņu par 15 procentiem.
Risinājumus meklē arī citviet Vācijā, piemēram, Berlīne, taupot enerģiju, sākusi izslēgt prožektorus, kas izgaismo galvaspilsētas vēsturiskos pieminekļus. Aptuveni 200 ēku un apskates objektu, to vidū arī Berlīnes rātsnams, Valsts opera un Šarlotenburgas pils, naktī slīgs tumsā. Pirmie bez apgaismojuma palika seši pieminekļi, un mēneša laikā to izslēgs pārējiem – kopumā 1400 prožektoru.
Arī Minhene izslēgs apgaismojumu rātsnamam un strūklakas naktīs, pašvaldību birojos būs pieejams tikai aukstais ūdens. Nirnberga slēgs trīs no četriem pašvaldības iekštelpu peldbaseiniem, Augsburga izslēgs publiskās strūklakas.
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkela 15 gadu ignorēja brīdinājumus, ka paļaušanās uz Krievijas gāzi valsti grūž atkarībā. Gazprom jūlijā samazināja dabasgāzes cauruļvada Nord Stream 1 jaudu līdz 20 procentiem.
Jau tagad ir skaidrs, ka jārēķinās ar ievērojamu enerģijas cenu kāpumu. “Mēs nevaram pateikt, cik maksās gāze novembrī, bet rūgtā patiesība noteikti ir daži simti eiro uz mājsaimniecību,” saka ekonomikas ministrs Roberts Hābeks. Pat paši optimistiskākie aprēķini rāda, ka Vācijā rēķinu maksātājiem gadā Krievijas gāze izmaksās par 500 eiro vairāk. Lielbritānijā, kur Krievijas gāzes imports aizliegts, mājsaimniecības enerģētikas izdevumi var sasniegt 500 mārciņu (595 eiro) mēnesī.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās samazināt gāzes patēriņu par 15 procentiem un uzkrāt rezerves ziemai. Vācija un citas Eiropas valstis arī cenšas risināt enerģētikas problēmu, slēdzot līgumus par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Jūlijā Eiropas Savienība parakstīja vienošanos ar Azerbaidžānu par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā. Pērn Baku piegādāja 8,1 miljardu kubikmetru dabasgāzes.
