Krimas tatāriem aizliedz rīkot akcijas deportāciju gadadienā
Krievijas okupētās Krimas varasiestādes Krimas tatāriem aizliegušas pirmdien rīkot pašiem savas akcijas, pieminot deportāciju 71.gadadienu, radio "Brīvā Eiropa" paziņoja Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs.
Kā sagaidāms, piemiņas pasākumus rīkos okupantu varasiestādes, tomēr piedalīšanās šajos pasākumos Krimas tatāriem ir nepieņemama, jo pašreizējo pussalas vadību viņi uzskata par neleģitīmu, norādīja Džemiļevs.
Krimas prokurore brīdinājusi, ka nesaskaņotu masu sapulču rīkošana šajā dienā ir nepieļaujama, sacīja līderis.
Neraugoties uz to, daudzi tatāri tomēr nolēmuši publiski pieminēt 1944.gada deportāciju upurus, uzsvēra Džemiļevs.
Viņš arī pauda bažas, ka no prokrieviski noskaņoto iedzīvotāju puses iespējamas provokācijas.
Sestdien okupētās Krimas neleģitīmais premjerministrs Sergejs Astahovs aizliedza pussalā rīkot masu pasākumus līdz 6.jūnijam "sakarā ar saspringto situāciju Ukrainas dienvidaustrumos".
Arī pērn Krimas tatāriem Simferopolē tikai aizliegta piemiņas pasākumu rīkošana.
Toreiz okupantu pārstāvji šo lēmumu pamatoja ar bažām, ka "ukraiņu nacionālisti" pussalā gatavojot teroraktus.
Atbilstoši organizācijas "Krim SOS" datiem pussalu gada laikā pametuši 35 000 cilvēku, viņu vidū ir 20 000 Krimas tatāri.
Kopējais Krimas un Donbasa bēgļu skaits sasniedzis 850 000, iepriekš ziņoja Ukrainas Valsts Ārkārtas situāciju dienests.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, otrdien paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.
