Krievijas propagandai jauni virzieni: kas dzirdams prokremliskajos medijos

Jūlija pirmajā nedēļā galvenie notikumi, kam pastiprinātu vērību pievērsa Krievijas propagandisti, bija Ukrainas pilsētas Lisičanskas okupācija, ko tie sauc par atbrīvošanu, NATO samits Madridē, uzsvaru liekot uz Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei, Krievijas īstenotā Doneckas un tās piepilsētu apšaude, kurā tiek vainoti ukraiņi, tranzīta uz Kaļiņingradu pakļaušana sankcijām, kā arī G20 valstu ministru saiets Indonēzijā.

Līdztekus propagandas vēstījumi ir pilni ar Rietumu pasaules dēmonizāciju un diskreditāciju, pasludinot tās vērtības par "sapuvušām" un klāstot, ka Krievija piedāvā vienīgo alternatīvu civilizācijas ilgtspējai, kas esot balstīta tradicionālās un konservatīvās vērtībās. Krievijas vēsturiskais mesiānisms ir klātesošs visos propagandas naratīvos. Baltijas valstīm īpaši nepatīkams ir imperiālistiskais vēstījums, ka Krievijai uzsvars jāliek uz vēsturisko pārmantojamību un pēctecību, proti, mūsdienu Krievija esot kādreizējās cariskās impērijas mantiniece, tādēļ varot pretendēt uz tās kādreizējām teritorijām.

Krievijas galvenie propagandisti ir Vladimirs Solovjovs un Olga Skabejeva, kuru raidījumu viesi ir Kremļa polittehnologi un angažēti vēsturnieki, kā arī Krievijas domes deputāti no valdošās partijas "Vienotā Krievija". Interesanti, ka dalībnieku sastāvs nav pārāk mainīgs un daudzi no viņiem šajos raidījumos redzami gluži kā štata darbinieki.

Visas Ukrainas iekarošana

Runājot par karu Ukrainā, ko Kremļa rupori aizvien spītīgi turpina dēvēt par specoperāciju, propagandisti pēdējā laikā uzsvērti kultivē tēzi, ka Krievijas galvenais uzdevums ir visas Ukrainas ieņemšana. Ja agrāk tika apgalvots, ka Krievijas iebrukuma iemesls ir Donbasa "atbrīvošana", tagad propagandisti un politiķi uzsver, ka ar to nevar aprobežoties, jo ukraiņi no pārējās teritorijas turpinās uzbrukt. Regulāri šajos raidījumos tiek apgalvots, ka nav vērts runāt par Ukrainas kā valsts likteni pēc kara beigām, jo tādas valsts tad vairs vienkārši nebūšot. Solovjovs un Skabejeva atkārto kopš 24.februāra Kremļa daudzināto mantru, ka Krievija karo par tiesībām uz dzīvību un, ja Melnā jūra kļūs par NATO jūru, tad būs veltīgi visi Otrā pasaules kara upuri. Tāpat tiek melīgi apgalvots, ka karu Ukrainā izprovocējuši Rietumi, kas 2014.gadā esot sarīkojuši valsts apvērsumu. Jau astoņus gadus Kremļa propagandisti turpina klāstīt arī izdomājumus par it kā notikušu "krievu iedzīvotāju genocīdu" Donbasā.

Krievija karo ar pāris pirkstiem

Pagājušajā nedēļā Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar paziņojumu, kuru tagad TV ekrānos atkārto gan dažādi ģenerāļi, gan Valsts domes deputāti, proti, ka Krievija sakauj kolektīvos Rietumus, karojot "vien ar pāris pirkstiem, pat neizmantojot vienas rokas spēku". Tie ir meli, jo, kā vēsta Rietumvalstu izlūkdienesti, lai arī Krievijai ir artilērijas pārsvars, drīz izsīks cits bruņojums, tāpat tai ir problēmas ar cilvēkresursiem. Kā norāda pētnieciskās žurnālistikas grupas "Bellingcat" vadītājs Hristo Grozevs, par nozīmīgiem panākumiem nevar uzskatīt 10 Krievijas armijas ģenerāļu un vairāk nekā 30 000 karavīru nogalināšanu. Arī agrākais Ukrainas austrumos karojošo prokremlisko bruņoto vienību komandieris un bijušais Krievijas specdienestu darbinieks Igors Girkins paziņojis, ka Krievijas pretraķešu ieroči nav spējīgi atvairīt ASV piegādātās reaktīvo zalvju uguns sistēmu "HIMARS" raķetes, līdz ar to ir iznīcinātas daudzas Krievijas munīcijas noliktavas un komandpunkti.

Līdz šim Krievijas propagandisti par galvenajiem panākumiem karā mēģinājuši padarīt Mariupoles un Lisičanskas ieņemšanu. Aizvadītajā nedēļā viņi īpaši lepojās ar Lisičanskas ieņemšanu, izplatot maldinošus un klaji nepatiesus vēstījumus, ka Ukrainas karavīri no Lisičanskas ir aizbēguši un dezertējuši. Tas neatbilst patiesībai, jo Ukrainas armija pieņēma stratēģisku lēmumu no pilsētas atkāpties, lai izvairītos no aplenkuma. Šim lēmumam nebija nekā kopēja nedz ar bēgšanu, nedz vēl jo vairāk dezertēšanu. Vienlaikus arī tiek noklusēts, ka Krievija kaujās par Severodonecku un Lisičansku vairāku mēnešu garumā cietusi milzu zaudējumus. Piemēram, Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova padomnieks un speciālās vienības "Ahmat" komandieris Apti Alaudinovs propagandas raidījumos nosauca Lisičansku par pašu krieviskāko Ukrainas pilsētu, kas esot Krievijas karavīrus sagaidījusi ar ziediem kā atbrīvotājus. Alaudinovs arī dižojās, ka tuvākajā laikā tikšot ieņemts viss Doneckas apgabals, tad kārta būšot Kijivai un, ja vien būs attiecīga pavēle, armija došoties tālāk līdz pat Varšavai. Viņa vēstījumos ieskanējās arī Krievijā tik izplatītā homofobiskā nots, Rietumvalstu karavīrus saucot par sekusālajām minoritātēm.

Jāpiebilst, ka dažādos Krievijas propagandas raidījumos, tāpat kā ziņās, no Lisičanskas tiek rādīti vieni un tie paši kadri, jo citu vienkārši nav. Proti, viens vīrietis, kurš uz daudzdzīvokļu mājas balkona vicina Krievijas karogu, un divas padzīvojušas krievu sievietes, kuras stāsta, kā nevarēja vien sagaidīt atbrīvotājus. Tajā pašā laikā ne vārda netiek bilsts par to, ka pēc Lisičanskas okupācijas pilsētā no vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju palikuši vien 12 000. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka ir norādījusi, ka Lisičanskā palikušo iedzīvotāju liktenis ir smags, krievi viņus ievieto filtrācijas nometnēs, piekauj un spīdzina.

Draud Somijai un Zviedrijai

Ja Latvijā lielākā uzmanība 28.jūnijā Madridē notikušajā NATO samitā tika pievērsta lēmumam būtiski stiprināt NATO spēku klātbūtni Austrumu flangā, tostarp paredzot līdz brigādes līmenim stiprināt NATO kaujas grupas Baltijas valstīs, tad Krievijas propagandas raidījumi par to nemin ne vārda, visu uzmanību pievēršot Zviedrijas un Somijas uzņemšanai aliansē. Dažāda ranga ģenerāļi, domes deputāti un arī Putins vienā balsī apgalvo, ka Krievija pie savām robežām nekavējoties izvietos taktiskos kodolieročus, ja vien abās ziemeļvalstīs parādīsies jelkāda NATO infrastruktūra. Šiem paziņojumiem gan, šķiet, nav seguma, jo Rietumu analītiķi jau iepriekš ir norādījuši, ka Krievija sen ir robežu tuvumā izvietojusi visa veida ieročus un neko būtisku jaunu piedāvāt nespēs. Atsaukšanās uz Krievijas kā kodollielvalsts statusu vispār ir ļoti raksturīga šīs valsts propagandai, regulāri izskan solījumi kādu valsti "nolikt pie vietas", bet netiek gan paskaidrots, kā to varētu izdarīt. Savas bažas par Zviedrijas un Somijas dalību aliansē propogandisti un viņu viesi mēģina slāpēt ar meliem par NATO spēku vājumu un kaujas nespējīgumu, tādēļ vispār nepievēršas NATO lēmumam stiprināt Austrumu flangu, tostarp palielinot savu iesaisti Baltijas reģionā. Tā vietā par Latviju tiek tiražēti dažādi nicinoši ironiski pārspīlējumi, piemēram, ka valsts aizsardzību veido divas gumijas laivas un trīs musketieri zirgos u.tml.

Krievijas suverenitāte pār Lietuvas dzelzceļu

Pagājušajā nedēļā no visām Baltijas valstīm krievu propagandisti visvairāk pieminēja Lietuvu saistībā ar Krievijas tranzītam uz Kaļiņingradu piemērotajām sankcijām. Raidījumu dalībnieki plātījās, ka Krievija Lietuvas ekonomikai radīšot graujošas sekas, gan neminot nevienu reālu piemēru, kā tas varētu notikt. Savukārt Kaļiņingradas gubernators Antons Aļehanovs pat aizrunājās tiktāl, ka sankciju neatcelšanas gadījumā varētu noteikt "Krievijas suverenitāti pār Lietuvas dzelzceļu". Tikmēr Krievijas domes deputāts Mihails Deļagins aicināja likvidēt visu Baltijas valstu, kuras viņš nodēvēja par pārpratumiem, ekonomikas. Tiesa, arī viņš nezināja, kā gan ko tādu varētu īstenot. Tāpat deputāts izplatīja melus, ka Klaipēdas jeb Mēmeles apgabals Lietuvai nodots vien PSRS laikā, tādēļ tā atgūšanai būtu jābūt Krievijas aktuālajā dienaskārtībā.

Daudzpolārā pasaule

Krievijas propaganda plaši atspoguļoja ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīti G20 valstu saietā Bali, Indonēzijā. Ārkārtīgi izsmējīgi tika runāts par rietumvalstu ministru nevēlēšanos fotografēties kopā ar Lavrovu un pausto nosodījumu par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas valdošais vēstījums saviem iedzīvotājiem ir tāds, ka Rietumi tā uzvedas, jo mieru Ukrainā nemaz nevēlas. Piemēram, kā izteicies Putins, ja rietumi uzskata, ka karam jābeidzas ar Ukrainas uzvaru, tad nekādas sarunas nav iespējamas. Pat Lavrova boikotēšanas atspoguļošanā Krievijas propagandisti atcerējās par kodolieročiem, apgalvojot, ka nedrīkst necienīgi izturēties pret kodollielvaras pārstāvi. Samitā akreditētais "РТР Планета" ("RTR Planēta") darbinieks savos sižetos, lai mīkstinātu rietumu, maigi sakot, vēso izturēšanos pret Lavrovu, apgalvoja, ka ministra dienaskārtība esot saplānota pa minūtēm, jo ar viņu vēlas tikties gan Indijas un Turcijas, gan Brazīijas un Ķīnas ārlietu ministri. Sižetu viņš attīstīja ar paša izdarītu secinājumu, ka tādējādi jau esot izveidojusies Krievijas piesauktā daudzpolārā varas struktūra un pārtraukta kolektīvo rietumu dominance.