FOTO: ieskaties, kā cilvēki dzīvo karstākajā pilsētā uz Zemes
Jakobabada ir pilsēta Sindā, Pakistānā, kas ir viena no pasaulē karstākajām vietām. Gaisa temperatūra tur var pārsniegt pat +50 grādu atzīmi pēc Celsija. Lielā karstuma dēļ vietējās sievietes saskaras ar veselības problēmām un dažādiem riskiem.
Vecākais laikapstākļu novērotājs pilsētā - Iftihars Ahmeds, rūpīgi atzīmē gaisa temperatūru ik dienas. 51 grāda atzīmi termometra stabiņš sasniedza šā gada maijā, kas ir netipiski augsta atzīme.
Aptuveni 200 000 iedzīvotāju lielā pilsēta ir slavena kā viena no karstākajām vietām pasaulē, un tās iedzīvotāji to labi apzinās. Jakobabadā bieži mēdz pasmieties par to, cik liels karstums tur valda - “ja mēs nonāksim ellē, mēs paņemsim līdzi segu”, smejas vietējie.
Lai gan vietējie iedzīvotāji nav pazaudējuši humora izjūtu, tomēr svarīgi akcentēt sieviešu, sevišķi grūtnieču un jauno māmiņu, veselību šajā reģionā. Sievietes, kuras iznēsā bērnu vai tās, kuras nupat dzemdējušas, turpina strādāt uz lauka, ģībstot, sadzīvojot ar galvassāpēm un nelabumu.
Grūtniecēm, kas ilgstoši pakļautas lielam karstumam, ir lielāks komplikāciju risks, liecina pētījumi, kuri veikti kopš 90. gadu vidus. Par katru pieaugošo grādu pēc Celsija, nedzīvi dzimušo vai priekšlaicīgi dzimušo skaits palielinās par aptuveni 5%, liecina pētījumu rezultāti, ko veica vairākas pētniecīcas iestādes visā pasaulē, ko publicēja “British Medical Journal” 2020. gada septembrī.
"Tāds megatrends kā klimata pārmaiņas... rada ievērojamus draudus bezspēcīgu sieviešu labklājībai lauku apvidos un pilsētu graustos," aģentūrai “Reuters” sacīja Pakistānas senāta Klimata pārmaiņu ministre Šerija Rehmana. Viņa piebilda, ka visvairāk globālā sasilšana ietekmē un turpinās ietekmēt sievietes nomalēs.
Kā cilvēki dzīvo pasaulē karstākajā pilsētā
Sesīlija Sorensena, Kolumbijas Universitātes Globālās klimata un veselības izglītības direktore sacīja “Reuters”, ka globālās sasilšanas ietekme uz sieviešu veselību ir nepietiekami dokumentēta. Viņa uzsver, ka bieži sievietes no nabadzīgākajiem pasaules nostūriem nemeklē medicīnisku palīdzību, kā arī pētnieki nevāc datus par attiecīgo problēmu.
Eksperti iesaka sociālos pakalpojumus un medicīnas pakalpojumus sievietēm piedāvāt no agra rīta vai vakara stundās, kad tveice ir mazāka. Tāpat arī eksperti iesaka skārda māju jumtu aizstāt ar vēsāku materiālu baltā krāsā.
Visā Sindā ir arī nopietns ūdens trūkums. Provinces galvenajos dambjos un kanālos trūkst līdz pat 60% no nepieciešamā ūdens daudzuma.
"Lielākoties ūdens beidzas, pirms ir pienācis laiks pirkt vēl, un mums atliek vien gaidīt," “Reuters” sacīja vietējā iedzīvotāja Rubīna, cieši uzraugot savus bērnus un mazbērnus, kas dala krūzi ūdens. "Karstajās dienās bez ūdens un elektrības mēs mostamies un vienīgais, ko darām - lūdzam Dievu."
Dienvidāzija pēdējos mēnešos ir cietusi no netipiski ekstremālas temperatūras. Pēkšņie karstuma viļņi apmēram 30 reižu biežāk sastopami klimata pārmaiņu dēļ, norāda starptautiskā pētniecības organizācija “World Weather Attribution” zinātnieki.
Globālā temperatūra ir paaugstinājusies aptuveni par 1.2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Temperatūrai turpinot paaugstināties, sagaidāms, ka ekstremālie karstuma viļņi tikai palielināsies.
