Ukrainā atkal karo partizāni
Padomju laika anekdote 70. gados vēstīja par partizānu, kurš nav pamanījis, ka karš beidzies, un joprojām laiž no sliedēm vilcienus. Toreiz neviens nevarēja iedomāties, ka Ukrainā atkal būs partizāni, turklāt jākaro būs ar krieviem.
Hersona okupantu rokās krita jau kara sākumā bez lielām kaujām, bet iebrucēji šeit nevar justies pilnīgi droši. Jūnijā diviem viņu karavīriem maltīte kādā kafejnīcā bija pēdējā, un to pašu nepaspēja nobaudīt. Viņi gaidīja pasūtīto šašliku, kad nezināmi uzbrucēji atklāja uguni. Divi bija pagalam uz vietas, trešais ar smagiem ievainojumiem nogādāts slimnīcā Krimā.
Nāvi nodevējiem
24. jūnijā Hersonā sprādzienā nogalināts kolaborants Dmitrijs Savlučenko, kurš vadīja okupantu izveidotās administrācijas ģimenes, jaunatnes un sporta lietu departamentu. Spridzeklis bija ievietots viņa auto. Pāris dienas iepriekš paveicās Čornobajivkas ciema okupācijas administrācijas vadītājam Jurijam Turuļovam, auto uzspridzināja, taču nodevējs guva tikai šķembu ievainojumus un vieglu kontūziju.
Arī sagrautajā Mariupolē darbojas pretestības kustība. 11. jūnijā pūlī aiz humānās palīdzības gaidītājiem kāds iedūra mugurā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas darbiniekam, viņš neizdzīvoja.
18. jūnijā uzbrukumu piedzīvoja okupantu pusē pārgājušais Hersonas cietuma, oficiāli Ziemeļu labošanas kolonijas Nr. 90, priekšnieks Jevgeņijs Soboļevs, kurš guvis smagus ievainojumus. 18. jūnija rītā pilsētas centrā autostāvvietā eksplodēja kokā novietots spridzeklis, kad garām brauca Soboļeva mašīna.
Kad sākās karš, Hersonas mērs Igors Kolihajevs un apgabala vadītājs Genādijs Laguta aizbēga, bet jau pieminētais Soboļevs nolēma sadarboties ar okupantiem. Viņš atļāvis krieviem izvietot cietuma teritorijā pārtikas noliktavu, medicīnas punktu, iekārtot atpūtas bāzi, ieslodzītos piespiedis remontēt okupantu kara tehniku. Okupācijas administrācija censoni iecēla par apgabala sodu izciešanas dienesta pārvaldes priekšnieku.
Vērtīgas ziņas Ukrainas armijai
Pirmajos okupācijas mēnešos pretestība Hersonā aprobežojās ar mītiņiem un Ukrainas karogiem, bet tagad radusies organizēta un bruņota pagrīde, kuru koordinē Ukrainas armija, intervijā BBC News neslēpj Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītāja padomnieks Sergejs Hlaņš.
Skrejlapas ar draudiem okupantiem un nodevējiem ir maigākais pretošanās veids, taču arī tas liek viņiem justies nemierīgi. Vietējie nodod armijai ziņas par iebrucēju munīcijas noliktavām, dislokāciju, pārvietošanos un arī kolaborantiem. Tam pateicoties, 14. jūnijā Novajā Kahovkā iznīcināta munīcijas noliktava. Jūnija sākumā Hersonā partizāni uzspridzināja armijas auto ar četriem krievu virsniekiem. BBC gan nav tam atradis oficiālu apstiprinājumu.
Melitopoles kara lidlauka militāristi un vietējā karaspēka daļa evakuējās pāris stundas pirms krievu ierašanās, kuri pārņēma šo Ukrainas dienvidu pilsētu teju bez kaujas. Tomēr teritorija dažu desmitu kilometru platībā ap Melitopoli kļuvusi par partizānu kara epicentru, kur okupantiem nav pilnīgas kontroles. Piemēram, maijā sabojāts krievu bruņuvilciens. 29. maijā un 12. jūnijā nodārdēja sprādzieni pie okupācijas iestādēm pilsētas centrā.
Krīt un nepadodas
28. aprīlī pie Akimovkas ciema saspridzināts dzelzceļa tilts, kuru krievi izmantoja munīcijas un tehnikas vešanai no anektētās Krimas uz fronti Donbasā. Pilsētu pametušais mērs Ivans Fjodorovs skaidro, ka tādējādi gan ietekmēta iebrucēju apgāde, gan morālais gars, partizāni arī atrauj krievus no kaujām frontē, spiežot meklēt diversantus.
Okupanti, protams, parādā nepaliek, masveidā aiztur civiliedzīvotājus par mazāko atbalstu Ukrainai, Melitopolē vien ir vairāk nekā 500 gūstekņu. Okupētajās teritorijās izveidotas vismaz 20 filtrācijas nometnes un cietumi, kur spīdzināšana ir ikdiena, tostarp līdz pat nāvei.
“Es zinu daudz piemēru, kad Krievijas specdienesti ir atraduši partizānu šūniņas vai to līderus,” BBC atzīst Vladimirs Žemčugovs, kurš pats ir bijušais partizāns. “Viņi visi izrādīja bruņotu pretošanos. Diemžēl lielākā daļa krita ar ieročiem rokās. Bet neviens nepadevās.”
Žemčugovs 2014.–2015. gadā Luhanskas apgabala okupētajā daļā vadīja partizānu šūniņu un sarīkoja vairāk nekā desmit sprādzienu uz dzelzceļa, līdz guva smagus ievainojumus un krita gūstā. 2016. gada rudenī viņu izdevās apmainīt, Žemčugovs ir apbalvots ar Ukrainas varoņa titulu.
“Partizānu kustība nosacīti dalās 60% pret 40%. Liela daļa ir specvienību darbs, ko organizē Ukrainas bruņoto spēku speciālo operāciju vienības, bet 40% ir proukrainiski noskaņoto vietējo iedzīvotāju veikums,” skaidro Žemčugovs.
