Vācija izsludina gāzes apgādes ārkārtējās situācijas plāna otrās fāzes iedarbināšanu
Vācijas ceturtdien paziņojusi, ka saskaņā ar gāzes apgādes ārkārtējās situācijas plānu paaugstinās trauksmes līmeni, tādējādi reaģējot uz neseno Krievijas dabasgāzes piegādes samazinājumu.
"Gāze tagad Vācijā ir deficīta prece," žurnālistiem norādīja ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, pavēstot par trīspakāpju ārkārtējās situācijas plāna otrās fāzes iedarbināšanu.
Maskava gāzi izmanto pret Vāciju kā ieroci, atriebjoties par Rietumu atbalstu Ukrainai pēc tam, kad Krievija februārī pret kaimiņvalsti uzsāka atklātu pilna mēroga karu, atzina Hābeks.
Vācija, līdzīgi daudzām citām Eiropas valstīm, ir stipri atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm.
Kā ziņots, Krievijas enerģētikas lieluzņēmums "Gazprom" pagājušajā nedēļa par 60% samazināja gāzes plūsmu uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", apgalvojot, ka tas saistīts ar sen atliktiem remontdarbiem.
Otro ārkārtējās situācijas plāna fāzi paredzēts iedarbināt, "ievērojami pasliktinoties gāzes apgādes situācijai," paskaidroja Hābeks.
Taču otrā fāze paredz, ka Vācijas valdība joprojām līdz turpmākajam spēj "vadīt" situāciju.
Hābeks norādīja, ka mājsaimniecības var palīdzēt, taupot enerģiju.
Vācija uzdevusi līdz ziemai gāzes glabātuves piepildīt līdz 90%, lai mazinātu gāzes piegāžu apturēšanas risku. Šobrīd Vācijas gāzes glabātuves ir piepildītas par nepilniem 60%. Tomēr Vācijai ir izdevies no Krievijas saņemtās gāzes īpatsvaru, kas Maskavas agresijas sākuma brīdī bija 55%, samazināt līdz 35%.
Vācija meklē jaunus dabasgāzes piegādes avotus, un paātrina sašķidrinātās gāzes (LNG) piegādes plānus pa jūru.
