Putins noskaņojis pret sevi visu eliti. Kremlī jau izvēlas pēcteci

Noskaņu maiņa

Pēc “Meduza” ziņām, sākoties karam, lielākā daļa Kremļa un valdības ierēdņu nezināja, ko domāt, un prātoja, kā uz viņiem atsauksies Rietumu sankcijas. Aprīlī bija “patriotisks pacēlums” un daudzi pie varas esošie publiski iestājās par karu līdz uzvaras beigām. Tagad atkal dominē pesimisms.

“Dzīvot kā agrāk nesanāks, par attīstību nevar runāt. Taču kaut kā dzīvot var - pelēkais imports, tirdzniecība ar Ķīnu un Indiju," medijam “Meduza” norādīja valdībai tuvs avots.

Turklāt Putinam joprojām neredz scenāriju izejai no kara ar varas reitinga saglabāšanu. Taču biznesmeņi un valdības locekļi ir neapmierināti, ka viņš izraisījis militāru konfliktu, neprognozējot sankciju mērogu. Savukārt “vanagi” prezidenta tuvākajā lokā ir neapmierināti ar “speciālās operācijas” tempiem.

Kremlis nav gatavs vispārējai mobilizācijai

Putina administrācijai tuvi avoti norāda, ka spēka spārna nostāja ir visai vienkārša.

“Pēc viņu saprašanas, ja reiz iesaistījušies - izrādīt vājumu nedrīkst. Jārīkojas stingrāk," viņi norādīja, ar to domājot plašo rezervistu mobilizāciju un karu “līdz uzvarai”.

Tikmēr Kremlī nav gatavi vispārējai mobilizācijai. Saskaņā ar slēgto socioloģisko pētījumu rezultātiem Krievijas iedzīvotāji atbalsta karu pret Ukrainu, bet nav gatavi karot paši vai nosūtīt uz fronti radiniekus.

Putins pārrēķinājies

Tā dēvētā “miera partija” lielāko biznesmeņu un vairākuma ierēdņu personā ir neapmierināti ar prezidenta rīcību, jo viņš nedemonstrē soļus miera panākšanai ar Ukrainu.

“Problēmas Krievijā kara dēļ jau ir redzamas, bet vasaras vidū tās būs vēl trakākas: transports, medicīna, pat lauksaimniecība. Neviens par šādu vērienu vienkārši nav domājis,” skaidroja valdībai tuvu stāvošs avots.

Pēc viņa teiktā, pirms kara neviens Kremlī nav izskatījis variantu, ka Eiropas valstis pilnībā atteiksies no Krievijas gāzes un naftas importa. Taču, lai gan Eiropā tiek apspriests embargo, Putina loks netic, ka sankcijas tiks īstenotas.

Pēcteča meklējumi

“Meduza” avoti norāda, ka uz šī fona Kremlī arvien biežāk apspriež Krievijas nākotni pēc Putina.

“Tas nav par to, ka Putinu tieši tagad grib gāzt un tiek gatavota sazvērestība. Taču ir izpratne jeb vēlējums, ka pietiekami pārskatāmā perspektīvā valsti viņš nevadīs,” norādīja viens no sarunu biedriem.

Šobrīd neklātienē tiek apspriestas tādas pēcteču kandidatūras kā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, Drošības padomes vicepriekšsēdis Dmitrijs Medvedevs un prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Tomēr visi pie varas esošie saprot, ka Putins var aiziet tikai tad, ja nopietni pasliktinās viņa veselības stāvoklis.