Tūrisma sezonas katastrofa okupētajā Krimā: okupantu varasvīri putrojas skaidrojumos. VIDEO

Tagad, kad krieviem puspasaule ir slēgta un vairs nav daudzi ierastie tūrisma maršruti, Krima it kā varētu būt krievu ceļotāju glābiņš. Bet turpat līdzās notiek karš, uz Krimu vairs nevar aizlidot ar lidmašīnu, okupācijas vara sagrāvusi pussalas infrastruktūru. Ukrainas laikos iecienītais tūrisma galamērķis nu pārvērties par vienu no nepievilcīgākajām un nedrošākajām planētas vietām.

Ilgais ceļš uz Melno jūru

Ne tikai kaimiņos notiekošā karadarbība un starptautiskās sankcijas cilvēkus attur doties uz Krimu. Uz turieni godīgi arī nevar nokļūt.
 
Jau trīs mēnešus kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, slēgtas Krievijas dienvidos esošās lidostas, tai skaitā arī Simferopolē, okupētajā Krimā. Nu maskavietim jātērē vairāk nekā diennakts, lai nokļūtu līdz Melnās jūras piekrastei Krimā: no Maskavas  līdz Simferopolei ceļā ar autobusu vai vilcienu jāpavada vismaz 30 stundas, teju pusotru diennakti.

Tāpat krievi, kuri, iespējams, nesmādē ekstrēmo tūrismu, baidās braukt pāri 2018. gadā Krievijas prezidenta Vladimira Putinam atklātajam 19 kilometrus garajam Krimas tiltam, kas pussalu savieno ar kontinentālo Krieviju. Ukrainas patrioti paziņojuši, ka viņu mērķis ir šī tilta sagraušana. Un ja nu tiltu saspridzina tieši tad, kad es tam dodos pāri?!

Haoss Krimā

Arī jautājums: ko tad tūrists ieraudzīs okupētajā Krimā? Protams, arī Ukrainas laikā varēja vēlēties labāku pussalas administrāciju, bet dzīve Krimā tolaik, ja ne arī tik straujos tempos, kā viens otrs to vēlētos, tomēr ar katru gāja kalnup, un Krima tika nodefinēta kā tūrisma galamērķis.

Bet pēc “krievu pasaules” ienākšanas un pussalas “pievienošanas” Krievijai tā īsti nav skaidrs, ko tad Krievija ar Krimu vēlas darīt: to pārvērst par kūrortzonu vai militāro bāzi? Pie tam tagad daļa gleznaino pludmaļu arī slēgtas, jo tur Melnās jūras krastā savas villas un pilis sabūvējuši Maskavas oligarhi, kuri sev tuvumā nevēlas redzēt klaiņojam svešas, savam klanam nepiederošas personas. Pie tam, krievi, kuri pēdējo gadu laikā bija iekortelējušies Krimā, nu, baidoties no kara un Ukrainas, steidz pamest pussalu. Tā kā, pateicoties Kremlim, pussala kļuvusi par no “lielās pasaules” noslēgtu “izmirušu zonu”.

Krimas tūrisma krahs

Tikmēr okupantu ielikteņi Krimā īsti neizprot, kā tautai pavēstīt par “plaukstošo” Krimas tūrismu. Vieni klāsta par kaut kādu mistisku tūrisma uzrāvienu, kamēr otri stāsta par biznesa pagrimumu, vienam ar otru nonākot savstarpējās pretrunās. 

Maskavas laikraksts “Kommersant” vēsta: “Šovasar dažas sezonas tūristu mītnes Krimā var netikt vispār atvērtas zemā pieprasījuma dēļ. Tās varētu būt līdz pat trešdaļai viesnīcu un viesu māju”. Visdrīzāk, šis skaitlis varētu būt daudz lielāks, jo Kremļa kara cenzūras apstākļos iznākušie plašsaziņas līdzekļi samazina tūrisma biznesa katastrofas apmērus.

Piemēram, maija sākumā, kad Krievijā saistībā ar 1. un 9. maija brīvdienām bija nelielu atvaļinājumu laiks, Krimas viesu māju noslodze bijusi tikai 10-15% apmērā. Bet paredzamā slodze vasarā tiek lēsta 30–40% apmērā, kaut gan Krimā tai būtu jābūt 70–80% apmērā, norāda vietējās tūrisma asociācijas “Crimea Travel Alliance” izpilddirektore Svetlana Voznaja. Tajā pašā laikā viesnīcu īpašnieki nevar samazināt cenas ievērojamās inflācijas dēļ, norāda Voznaja.

Agrāk tik iemīļotās Krimas pludmales tagad pustukšas:

Krievu blogere Aļona Bardovskaja, kura Krimā dzīvo kopš 2014. gada, nosaukusi iemeslus, kāpēc Krimas pludmales šosezon paliks tukšas:

“Pirmkārt, naudas trūkums. Otrkārt, Krimā ir ļoti dārgi. Treškārt, saspringtā ģeopolitiskā situācija. Cilvēki baidās braukt pāri Krimas tiltam: ja tas tiks sagrauts, viņiem Krimā būs jāpaliek uz visiem laikiem..”

Amatpersonas putrojas

Tikmēr krasā pretrunā ar šiem viedokļiem ir virsraksti, kas parādās oficiālajos Kremļa izdevumos: “Krimā noliedz tūristu trūkumu vasarā”, “Valdība sagaida tūristu pārvadājumu pieaugumu uz Krimu”, “Tūristi ziņo, ka nevar nopirkt biļetes uz Krimu” un tamlīdzīgi.

Okupantu ieliktenis – Krimas pussalas pārvaldes vadītājs Sergejs Aksjonovs sola ceļotājiem šosezon lētu un ērtu uzturēšanos. Vienlaikus viņš norādījis, ka “daudzi tūristi sāka atteikties no braucieniem uz Krimu loģistikas un karadarbības dēļ”, protams, norādot, ka “visas bailes ir veltīgas, “Krimas Republikai” nekas nedraud”.

Tai pašā laikā ar sava priekšnieka izteikumiem pretrunā nonāk “Krimas republikas Kūrortu un tūrisma ministrija”, kura izplatījusi paziņojumu, ka “Krimā nav masveida atteikumu no numuriem, kas rezervēti vasarai. Naktsmītņu rezervācijas līknes īpaši neatšķiras no iepriekšējā gada līmeņa”.

Sanktpēterburgā ceļojumu aģentūras aicina nedoties uz Krimu
Krimas tūrisma aģentūras “Tur Etno” direktors Andrejs Pilovs paziņojis, ka rezervāciju pārcelšana no aprīļa uz maija beigām esot bijusi “masveida parādība”, un nav zināms, kā situācija attīstīsies turpmāk. Viņš neizslēdz, ka līdz ar to vairākas tūrisma iestādes nolems šosezon nestrādāt.

Neatkarīgie Krievijas interneta blogeri norāda, ka šobrīd vairāku Sanktpēterburgas tūrisma firmu kantoros ceļotgribētājus aicina rūpīgi pārdomāt savu vēlmi doties uz Krimu un tā vietā izvēlēties citus Krievijas tūristiem vēl pieejamos maršrutus.

Pašlaik lētākās iekšzemes nedēļas ilgas tūres uz Krimu Krievijas iedzīvotājiem tiek piedāvātas no 20 000 līdz 50 000 rubļiem (pēc “nosacītā” valūtas kursa – no 310 līdz 770 eiro).

Lūk, pāris ierakstu, kuri pēdējās dienās Krimas sakarā parādījušies Krievijas tūrisma interneta forumos:

Agrāk tik iemīļotās Krimas pludmales tagad pustukšas:

vmo24.ru: “Mīnusi atpūtai Krimā ir divi - cena un kvalitāte (šajā gadījumā serviss). Viss ir ne tikai dārgs, bet arī ļoti dārgs. Pakalpojumu var raksturot vienā teikumā: tiklīdz tu iedevi naudu, tu vairs nevienam neesi interesants”.

fountravel.ru: “Kuriem nevajadzētu doties atvaļinājumā uz Krimu: 1. Tiem, kuriem nepatīk vilcieni. Galvenais trūkums, protams, ir ceļojuma laiks. Pat ceļš no Maskavas aizņem vairāk nekā dienu. 2. Tiem, kurus mulsina ziņa par augsta līmeņa terorisma draudiem. 3. Tiem, kas dod priekšroku dārgām viesnīcām Krimā. Būtu dīvaini maksāt vairākus simtus tūkstošu no cilvēka par atvaļinājumu un nokļūt pussalā vilciena augšējā plauktā, vai savā automašīnā. 4. Tiem, kas baidās no Ukrainas robežas tuvuma”.