Ko sagaidīt no Francijas: Makrons vēlēšanu priekšvakarā nostiprinājis savas pozīcijas

Lai gan Lepēna spēja sevi parādīt kā daudz elegantāku un savaldīgāku oponenti nekā televīzijas duelī ar Makronu pirms 2017.gada vēlēšanām, pašreizējais prezidents savai sāncensei nesaudzīgi uzbruka gan par viņas sakariem ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, gan par viņas ekonomiskajām iecerēm, gan par viņas Eiropas Savienības (ES) politiku.

Brīdī, kad līdz izšķirošajam balsojumam atlikušas vairs tikai trīs dienas, 59% skatītāju televīzijas ziņu kanāla BFM TV aptaujā atzinuši, ka Makrons debatēs bijis pārliecinošāks, kamēr Lepēnai priekšroku devuši 39%. Tas liecina, ka gandrīz trīs stundas ilgušais televīzijas duelis nav lauzis kampaņas gaitu, visām iepriekšējām aptaujām liecinot, ka līdzšinējais prezidents apsteidz galēji labējo līderi. Kopš 10.aprīļa, kad notika pirmā vēlēšanu kārta, Makrona pārsvars vēlētāju aptaujās pieaudzis līdz pat 12 procentpunktiem, un analītiķi jau iepriekš pauda pārliecību, ka debates situāciju nemainīs par labu Lepēnai.

Tomēr rezultāts vēl nav pilnīgi izšķirts, jo aptuveni 10% no tiem vēlētājiem, kas izteikuši gatavību svētdien doties pie urnām, vēl nav izlēmuši, par kuru no abiem kandidātiem balsot.

Arogantais Makrons un biedējošā Lepēna

"Jā, Emanuels Makrons uzvarēja, taču viņa sāncense izvairījās no pagājušajā reizē piedzīvotās katastrofas," tviterī norādījis bijušais Francijas vēstnieks ASV Žerārs Aro. "Šīs debates nav viņu [Lepēnu] diskvalificējušas atšķirībā no tām, kas notika 2017.gadā. Taču tās nav arī palīdzējušas viņai samazināt distanci [līdz Makronam]."

Tajā pašā laikā Makronam tā arī neizdevās kliedēt priekšstatu par sevi kā par augstprātīgu tehnokrātu, kas nostiprinājies viņa līdzšinējās prezidentūras laikā. Viņš pastāvīgi pārtrauca savu sāncensi ar tamlīdzīgām replikām kā "Lepēnas kundze ir daudz disciplinētāka nekā pirms pieciem gadiem" vai "Pārtrauciet visu jaukt kopā!". Makrons arī izmantoja dažādu mīmiku un žestus, lai demonstrētu savu attieksmi pret oponentes sacīto. Viņš sarauca vai pacēla uzacis, atbalstīja zodu delnā un, izrādot šķietamu mulsumu, izsaucās "Lepēnas kundze, Lepēnas kundze!".

Uz to Lepēna savukārt reaģēja ar aicinājumiem oponentam pārstāt viņu pamācīt. Pretstatā Makronam Nacionālas apvienības līdere demonstrēja daudz pieklājīgāku un pieklusinātāku toni nekā 2017.gadā. Viņa pat uzteica sava sāncenša diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

Skatītāju ekspresaptauja par abu oponentu personiskajām īpašībām, kuru veicis sabiedriskās domas izpētes un konsultāciju uzņēmums "Elabe", liecina, ka 50% francūžu uzskata, ka Makrons debašu laikā izturējies augstprātīgi, kamēr tikai 16% respondentu aroganci piedēvē Lepēnai.

Viņa, šķiet, demonstrējusi arī lielāku izpratni par ierindas pilsoņu rūpēm. 37% skatītāju pauduši pārliecību, ka Lepēnas sacītais vairāk rezonējis ar tautas raizēm, kamēr par Makronu tādās domās bijuši tikai 34% aptaujāto. Tajā pašā laikā 50% respondentu atzinuši, ka, viņuprāt, Lepēna ir "biedējoša".

Taču reālās politikas detaļu pārzināšana ļāva Makronam izskatīties vairāk kā prezidentam, apliecina "Elabe" aptauja. Tikmēr Lepēna nav spējusi pārliecināt vēlētājus, ka viņa ir spējīga uzņemties valsts vadību. "Katram no viņiem ir milzu trūkumi," atzīst "Elabe" prezidents Bernārs Sanans. "Vairāk nekā katrs otrais skatītājs Emanuelu Makronu uzskata par augstprātīgu, bet Marina Lepēna pusi no viņiem biedē."

Francijas vēlēšanas un Krievija

Makrons, kas lielāko daļu debašu laika bija uzbrūkošs, visasākos pārmetumus Lepēnai veltīja par aizdevumu, ko viņas partija 2017.gada kampaņas organizēšanai saņēma no kādas Krievijas bankas. "Kad jūs runājat ar Krieviju, jūs runājat ar savu baņķieri. Lūk problēma," norādīja pašreizējais prezidents. "Jūs esat atkarīga no Krievijas varas, jūs esat atkarīga no Putina." Uz to Lepēna atbildēja, ka viņa esot "absolūti un pilnīgi brīva sieviete" un ka viņas partija no krieviem aizdevumu pieņēmusi vienīgi tāpēc, ka nav bijis iespējams finansējumu atrast Francijā, kur bankas atteikušās viņai piešķirt aizdevumus.

Taču Makrons viņas neatkarību apšaubīja un piesauca Lepēnas gatavību 2014.gadā atzīt Krievijas veikto Krimas aneksiju. "Kāpēc jūs to darījāt?" viņš vaicāja savai oponentei.

Kamēr Makrons uzstāja, ka Francijas un Eiropas uzdevums ir apgādāt Ukrainu ar ieročiem un uzņemt ukraiņu bēgļus, Lepēna iebilda, ka ieroču piegādes Ukrainai varot padarīt Franciju par "līdzkombatantu" šajā karā. Tomēr vienlaikus viņa visumā pauda atbalstu sava sāncenša politikai Ukrainas jautājumā un ukraiņu bēgļu uzņemšanai.

Lepēna atzina, ka Krievijas agresija, kurai par upuri kritusi Ukraina, ir "nepieļaujama" un ka viņa atbalsta vairumu sankciju, kas vērstas pret Putina režīmu un oligarhiem. Vienīgās sankcijas, pret kurām Nacionālās apvienības līdere iebilstot, esot atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes importa, kas radīšot katastrofālas sekas Francijas pilsoņiem un uzņēmumiem.

Tomēr Makrons viņai atgādināja, ka Eiropas Parlamentā vēl 16.februārī deputāti, kas pārstāv Nacionālo apvienību, balsoja pret finansiālo palīdzību Ukrainai, un turpmākajos balsojumos šie deputāti ir atturējušies.

Parandžas un pilsoņkarš

Emocijas uzliesmoja arī brīdī, kad Lepēna apstiprināja, ka negrasās atkāpties no savas pretrunīgi vērtētās ieceres aizliegt musulmaņu sieviešu tradicionālo parandžu valkāšanu publiskās vietās, šo apģērba gabalu nosaucot par "islāmistu uzspiesto uniformu". Makrons iebilda, ka islāmu nedrīkstot jaukt ar islāmismu "Jūs, tā rīkojoties, izraisīsiet pilsoņkaru. Es to saku no sirds," uzsvēra pašreizējais Elizejas pils saimnieks.

Nacionālās apvienības līdere arī solīja pielikt punktu "anarhiskajai un masīvajai" imigrācijai, kas kriminālo situāciju pasliktinājusi jau tiktāl, ka ļaudis visā valstī to vairs nevar panest. Viņa uzstāja, ka to, kuram ir tiesības palikt Francijā, jāizlemj pašiem francūžiem referendumā.

Tajā pašā laikā viņa apgalvoja, ka būšot pilsoniskā miera un nacionālās brālības prezidente. "Mums prioritāte jāpiešķir francūžiem un mūsu pašu valstij," uzsvēra Lepēna.

Ekonomika

Lepēna izsmēja Makronu, nosaucot viņu par "finanšu Mocartu", kura prezidentūras rezultātā Francijas valsts parāds pieaudzis par 600 miljardiem eiro. Savukārt Makrons norādīja, ka valsts, tāpat kā visa Eiropa, piedzīvojusi bezprecedenta krīzi, ko sākotnēji izraisījusi Covid-19 pandēmija, bet tagad padziļinājis Eiropas vidū notiekošais karš.

Makrons arī pārmeta savai sāncensei, ka tā joprojām nav sniegusi nekādus paskaidrojumus, kā viņa grasās finansēt savus projektus, tādējādi maldinot vēlētājus.

Abi kandidāti iesaistījās arī plašās diskusijās par pieaugošo dzīves dārdzību, ko Lepēna padarījusi par savas kampaņas galveno jautājumu. Acīmredzami, ka abi pretendenti centās uzrunāt tos vēlētājus, kas pirmajā kārtā balsoja par galēji kreiso kandidātu Žanu Liku Melanšonu, kurš ierindojās trešajā vietā, iegūstot gandrīz 22% balsu. Lai gan Melanšons aicinājis savus atbalstītājus nedot Lepēnai "ne balsi", viņš atturējies no aicinājuma balsot par Makronu, lai tādējādi neļautu galēji labējiem pirmo reizi iekļūt Elizejas pilī.

Lepēna norādīja uz "ciešanām", kādas francūžiem nesuši Makrona prezidentūras pieci gadi, kuru laikā 70% pilsoņu dzīves kvalitāte esot sarukusi. Tagad tiem pieejama "cita izvēle", uzsvēra galēji labējo līdere. Uz to Makrons iebilda, ka tautas ikdienas dzīve uzlabojama ar vērienīgiem projektiem izglītības un veselības aprūpes sistēmā.

Viņš piebilda, ka jau tagad ieviestie pasākumi inflācijas apkarošanai - degvielas cenu griesti un nodokļu atvieglojumi - ir gan taisnīgāki, gan efektīvāki nekā Lepēnas piedāvātās idejas - pastāvīga pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazemināšana uz energoresursiem un to francūžu atbrīvošana no ienākumu nodokļa, kas nav sasnieguši 30 gadu vecumu. Tomēr esošais prezidents uzstāja, ka efektīvāka esot cenu griestu ieviešana, nevis PVN atcelšana.

Netika arī apieta Makrona iesāktā pensiju sistēmas reforma. Makrons iestājās par savu ieceri deviņu gadu laikā pensionēšanās vecumu paaugstināt no 62 līdz 65 gadiem, kamēr Lepēna uzstāja, ka saglabājams pašreizējais pensionēšanās vecums. Uz to esošais prezidents atkārtoti norādīja, ka sāncense nevar paskaidrot, kā viņa grasās finansēt savu dāsno apsolījumu pensionāriem.

Tikmēr Melanšons abu pirmās kārtas uzvarētāju sniegumu debatēs novērtējis kā tukšu laika šķiešanu, norādot, ka Francija "pelnījusi ko labāku".

Klimata pārmaiņas

Savu uzstāšanos Lepēna noslēdza ar sentenci, kas varētu uzrunāt kreisi noskaņotos un gados jaunākos vēlētājus, kuri pārmet Makronam, ka, neskatoties uz savu priekšvēlēšanu lozungu "Padarīsim mūsu planētu atkal varenu", viņš nav darījis pietiekami, lai apkarotu klimata pārmaiņas. Vēršoties pie prezidenta, Nacionālās apvienības līdere izmeta: "Es neesmu klimata skeptiķe, taču jūs esat nedaudz klimata liekulis."

Nacionālās apvienības līdere norādīja, ka klimata pārmaiņas izraisa preču imports no vietām, kas atrodas tūkstošiem kilometru lielā attālumā un ka to ražošana uz vietas mazinātu globālo sasilšanu. Viņa arī paziņoja, ka nav nekā sliktāka par vēja turbīnām, kamēr Makrons apgalvoja, ka Lepēnas paļaušanās uz kodolenerģiju kā uz fosilā kurināmā aizstājēju esot nepārliecinoša un ka enerģētikā vairāk jāpaļaujas uz tā dēvētajiem atjaunojamajiem energoresursiem, un ka vēja turbīnas radīs darbavietas.

Referendums par ES

Pievēršoties ES, Lepēna uzsvēra, ka viņa nevēlas panākt Francijas izstāšanos no bloka, taču vēlas to pārveidot "nāciju aliansē". Viņa norādīja, ka šobrīd Francija ES nevar aizstāvēt savas intereses, un solīja nepieļaut turpmāk tādu tirdzniecības līgumu slēgšanu, kas kaitē franču ražotājiem un fermeriem.

Taču Makrons uzstāja, ka viņas patiesais mērķis joprojām esot "aiziešana no Eiropas". Viņš norādīja, ka Lepēna vēlētājiem melojot un ka viņas idejas īstenošana par "nāciju Eiropu" būšot ES gals. Līdzšinējais prezidents uzsvēra, ka svētdienas vēlēšanas ir referendums par vai pret ES.

Debašu nozīme Francijas politikā

Vadošo kandidātu televīzijas debates jau gandrīz piecas desmitgades ir viens no visspilgtākajiem brīžiem Francijas prezidenta vēlēšanās, un tās sevi apliecinājušas kā vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas izšķir vēlēšanu iznākumu gadījumos, kad abu pretendentu izredzes ir līdzīgas.

1974.gadā konservatīvo kandidāts Valerī Žiskārs d'Estēns pēc pārliecinoša snieguma debatēs vēlēšanu otrajā kārtā pārspēja sociālistu Fransuā Miterānu, kurš savukārt revanšējās 1981.gadā.

Šogad ir pirmā reize kopš tā laika, kad otrajā kārtā otro reizi pēc kārtas tiekas tie paši kandidāti. 2017.gadā Lepēna debatēs cieta katastrofu, kas noveda pie smagas sakāves vēlēšanās. Taču šoreiz abu pretendentu izredzes ir daudz līdzvērtīgākas, un viņas visai pārliecinošā uzstāšanās debatēs var ietekmēt daļu vēl neizlēmušo vēlētāju.

Avoti: "Reuters", AFP, BBC, EURACTIV.