“Mamma nebija pelnījusi tādu nāvi” - Mariupolē mirusi sirmgalve, kura pirms vairāk nekā 80 gadiem pārdzīvoja holokaustu
Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē 91 gada vecumā mirusi Vanda Semjonovna Obiedkova. Viņa bija viena no ebrejiem, kas izdzīvoja 1941. gada holokaustu.
“Mamma nebija pelnījusi šādu nāvi,” Obiedkovas meita Larisa ar asarām acīs pastāstījusi portālam Chabad.org neilgi pēc tam, kad viņa ar ģimeni evakuējusies uz drošāku vietu Ukrainā.
Sirmgalves dzīvība izdzisa 4. aprīlī. Larisa bija kopā ar mammu bumbu patvertnē viņas dzīves pēdējās dienās bez jebkādām iespējām viņai palīdzēt. Pēc mātes nāves Larisa un viņas vīrs, riskējot ar savām dzīvībām, apbedīja mammu pilsētas parkā mazāk kā vienu kilometru no Azova jūras, kamēr okupanti bez apstājas turpināja uzbrukumu Mariupolei.
Arī vairāk nekā pirms 80 gadiem, kad Mariupoli bija okupējuši nacisti, Vanda slēpās pagrabā. Šoreiz viņa meklēja patvērumu no Krievijas spēkiem, kas ir nopostījuši visu pilsētu, atstājot to bez ūdens un elektrības.
“Mamma mīlēja Mariupoli. Viņa nekad to negribēja pamest,” saka Larisa.
Vanda Obiedkova piedzima Mariupolē 1930. gada 8. decembrī. Kad 1941. gada oktobrī nacisti ienāca pilsētā un sāka meklēt pilsētas ebrejus, viņai bija vien 10 gadi. Kad esesieši (fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības locekļi) ienāca Vandas ģimenes mājās, viņi paņēma viņas mammu Mariju, bet Vandai izdevās izvairīties no aresta, slēpjoties pagrabā.
“Viņa nevarēja kliegt. Tas viņu izglāba,” stāsta Vandas meita.
Skaudri skati: aplenktā Ukrainas pilsēta Mariupole 2022. gada martā
“Vanda Semjonova ir pārdzīvojusi neiedomājamas šausmas,” sacīja Mariupoles rabīns Mendels Koens. “Viņa bija laipna, dzīvespriecīga sieviete, īpašs cilvēks, kas uz visiem laikiem paliks mūsu sirdīs.”
"Mēs tur dzīvojām kā dzīvnieki"
Kad marta sākumā Mariupolē Krievijas spēki sāka regulāras apšaudes un bombardēšanas, visa Vandas ģimene pārcēlās uz pagrabu zem netālu esošā tehnikas veikala.
“Tur nebija ūdens, elektrības vai siltuma. Tur bija neizturami auksti,” atminas Larisa, kura bija līdzās savai mammai līdz pat pēdējai stundai. “Mēs neko nevarējām izdarīt, lai palīdzētu viņai. Mēs tur dzīvojām kā dzīvnieki.”
Kapu kopiņas daudzdzīvokļu māju pagalmos Mariupolē 2022. gada aprīļa vidū
“Katru reizi, kad notika bombardēšana, visa ēka sašūpojās. Mana māte teica, ka viņa neko tādu neatcerējās no Otrā pasaules kara.”
Jebkurš mirklis ārpus patvertnes bija riskants. Divi Krievijas snaiperi vienmēr atradās pie tuvākajiem ūdens avotiem, bet no debesīm nerimstoši tika mestas bumbas.
Jau 2014. gadā, kad Krievija uzbruka Ukrainai, arī Mariupole cieta no karadarbības, un toreiz ģimene evakuējusies uz Žitomiras nomali. Viņi atgriezās Mariupolē, kad karadarbība pierima, bet šoreiz vairs nebūs, kur atgriezties.
Mariupoles iedzīvotājiem ierāda bumbu patvertnes 2015. gada februārī
Saasinoties situācijai Ukrainas austrumos, Mariupoles iedzīvotāji gatavojas karam. Tiek pirkti pārtikas krājumi, kā arī apgūtas bumbu patvertnes. Tomēr pat briesmu ...
Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1. marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta.
Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā seko līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.
