Lietuvas Seims aicina Krievijas agresiju Ukrainā atzīt par genocīdu

Rezolūciju, kas pieņemta pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska videouzrunas Seimam, vienprātīgi atbalstījuši 134 parlamenta sēdē klātesošie deputāti.

Šai dokumentā Seims ierosina "pēc pienācīgas tiesisko apstākļu izvērtēšanas kvalificēt Krievijas Federācijas pastrādātos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci kā genocīdu pret ukraiņu tautu".

Kā, iepazīstinot ar rezolūcijas tekstu, uzsvērusi Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena, rietumvalstīm jārīkojas izlēmīgāk un jābeidz "likt vienā svaru kausā cilvēku dzīvības un ciešanas un otrā - mūsu īslaicīgās pārejošās neērtības".

"Mums ik dienu, ik stundu un minūti jādara vairāk, jārīkojas izlēmīgāk un ātrāk, jo katra šaubu stunda nozīmē jaunas ložu šaltis Ukrainas pilsētās, jaunas bumbas uz bērnu, sieviešu, sirmgalvju un karavīru galvām," viņa norādījusi.

Lietuvas parlamenta vadītāja atgādinājusi, ka Rietumiem jāpateicas Ukrainai, ka tā sagrāvusi mītu par Krievijas militāro varenību.

"Mēs vairs nebaidāmies. Es nerunāju par karu, jo nebaidīties no kara būtu bezprātīgi. Mēs vairs nebaidāmies no Krievijas militārās varenības, jo mītu par tās neuzvaramību sagrāvusi drosmīgā ukraiņu tauta. Mums ar savu darbu jāpateicas šai drosmīgajai tautai par to, ko tā devusi mums un visai Eiropai," sacījusi Čmilīte-Nilsena.

Kā uzsvērts rezolūcijā, "civiliedzīvotāju nonāvēšana, cilvēku nolaupīšana no Ukrainas okupētajām teritorijām un viņu piespiedu pārvietošana uz Krievijas Federāciju, kā arī mērķtiecīgi uzbrukumi civilajai infrastruktūrai un Krievijas karaspēka brutālā izturēšanās, kas pārkāpj civilizētajā pasaulē pieņemtās normas, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atzīstama par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, par ko tiks pieprasīta juridiska atbildība".

Tajā norādīts, ka uz Krieviju gulstas atbildība par kara uzsākšanu un tā sekām, kas ietver arī reparāciju izmaksu.

Lietuvas Seims aicinājis Ukrainu un starptautisko sabiedrību rūpīgi dokumentēt Krievijas noziegumus un izveidot starptautisku kriminālo tribunālu, lai visi vainīgie tiktu saukti pie atbildības.

Starptautiskā sabiedrība rezolūcijā aicināta turpināt piegādāt Ukrainai dažāda veida bruņojumu, savukārt Krievijai pieprasīts nekavējoties izvest savu karaspēku no okupētajiem Moldovas un Gruzijas reģioniem, kā arī no Baltkrievijas.

Seims uzsvēris, ka līdz šim noteiktās sankcijas pret Krieviju ir nepietiekamas un nedod gribētos rezultātus, tāpēc Eiropas Savienība un NATO dalībvalstis mudinātas noteikt pilnu embargo naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes importam no Krievijas, kā arī konfiscēt visu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu saistīto amatpersonu un oligarhu, viņu uzticības personu un viņus piesedzošo personu īpašumus un anulēt viņu Šengenas un nacionālās vīzas.

Rezolūcijā arī apliecināts atbalsts idejai izveidot Ukrainas solidaritātes trasta fondu, lai atbalstītu valsts atjaunošanu pēc kara.