Bučas traģēdiju pieminot: pie Vācijas vēstniecības Tallinā sarīkota protesta akcija
foto: EPA/Scanpix
Ziedi uz iznīcināto daudzdzīvokļu namu gruvešiem Doņeckā, Ukrainā, 2022. gada 11. aprīlī.
Pasaulē

Bučas traģēdiju pieminot: pie Vācijas vēstniecības Tallinā sarīkota protesta akcija

Jauns.lv / LETA

Pie Vācijas vēstniecības Tallinā pirmdien sarīkota protesta akcija, kuras dalībnieki sagūluši zemē ar galvā uzmauktiem melniem plastmasas maisiem, uz muguras sasietām rokām, lai atgādinātu par Krievijas karavīru zvērībām pret civiliedzīvotājiem Kijivas piepilsētā Bučā un aicinātu Berlīni izlēmīgāk atbalstīt Ukrainu.

Bučas traģēdiju pieminot: pie Vācijas vēstniecības...

Viena no akcijas rīkotājām - Līsa Lindmā - aicinājusi Vāciju "spert drosmīgākus soļus, noteikt ierobežojumus Krievijas gāzei un naftai un maksimāli atbalstīt ukraiņus ar ieročiem". Viņa norādījusi, ka šādas akcijas turpināsies un nākamā paredzēta jau otrdien.

Kopš atklājušies Krievijas spēku pastrādātie noziegumi Kijivas apkaimes pilsētās, līdzīgas akcijas notikušas daudzās Eiropas pilsētās. Pagājušajā nedēļā zālienā pie Reihstāga ēkas Berlīnē sagūla tūkstošiem cilvēku, kas arī pieprasīja, lai Vācija atsakās no Krievijas gāzes.

Vairāki desmiti protestētāju pirms dažām dienām piedalījās šādā akcijā pie Vācijas vēstniecības Viļņā, atgādinot, ka kopš 2014.gada, kad Krievija okupēja Krimu, Krievijas gāzes īpatsvars Vācijas importa apjomā pieaudzis no 36% līdz 55%.

Kā uzsvēra akcijas dalībnieki, Vācija "lētākas apkures dēļ jau astoņus gadus finansē Krievijas darbības un genocīdu Ukrainā".

Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners gan atzinis, ka ir jāsarauj visas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, tomēr norādījis, ka pašlaik atteikties no Krievijas gāzes vēl nav iespējams un tam būs vajadzīgi "vismaz daži gadi", citādi cietēja būšot "ne tikai Krievija".

Protestētāji Viļņā norādīja, ka pirmajās kara dienās Vācijas un citu rietumvalstu pasivitāti vēl varēja izskaidrot ar birokrātiju un juridiskām procedūrām, bet, viņuprāt, tagad kļuvis skaidrs, ka rietumnieki vienkārši nevēlas atteikties no tirdzniecības ar Krieviju un tādējādi arī no sava komforta.