Pieredzētais atgādina jaunu holokaustu: atskats uz pēdējās dienās Ukrainā notikušo

Pēc okupantu patriekšanas no Bučas atklājās baisi iebrucēju pastrādāto slepkavību skati – līķi viscaur pilsētas ielās, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, kaut gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Okupanti šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nogalināto vidū ir arī 14 gadus vecs zēns. Pirmajās dienās pēc Bučas atbrīvošanas atrasti vairāk nekā 300 līķu, masu kapā pie baznīcas pilsētas centrā vien 57 noslepkavoti civiliedzīvotāji.

Lielbritānijas ārējās izlūkošanas MI6 vadītājs Ričards Mūrs paziņojis: “Mēs zinājām, ka Putina iebrukuma plāni paredzēja nāvessodus bez tiesas un izmeklēšanas, ko izpilda viņa militāristi un izlūkdienestu darbinieki.”

Rašistu noziegumi šokē ar neiedomājamu nežēlību. Irpiņā atrasti noslepkavoti bērni līdz desmit gadiem ar izvarošanas pazīmēm. Ap 20 kilometru no Kijevas ceļmalā – sešu vai septiņu kailu sieviešu līķi, ko okupanti centušies sadedzināt.

 Lielbritānijas vēstniece Ukrainā Melinda Simonsa paudusi, ka izvarošana kļuvusi par daļu no Krievijas arsenāla. “Sievietes izvarotas bērnu acu priekšā, meitenes – ģimenes priekšā, apzināti, kā pakļaušanas akts,” ietvītojusi vēstniece.

Černihivas apgabala Viktorivkas ciems Krievijas okupācijā atradās 25 dienas, un iebrucēji cilvēkus – no senioriem līdz jaundzimušajiem - turēja pagrabos kā ķīlniekus, nedodot nepieciešamos medikamentus. Kāds astmas slimnieks nomira pagrabā un apbedīts netālajā mežā.

Sumu apgabala Konotopas rajonā bijušajās Krievijas karaspēka nometnēs atrasti vismaz trīs spīdzināti ukraiņu civiliedzīvotāji. Bučā bērnu sanatorijas pagrabā policija atradusi piecu vīriešu līķus ar sasietām rokām, viņi spīdzināti un pēc tam noslepkavoti.

Lielākā daļa Krievijā balso par karu

Kopš 24. februāra Krievijas iedzīvotāju atbalsts diktatoram Vladimiram Putinam un tātad arī viņa sāktajam karam pieaudzis līdz 83%, liecina Krievijas lielākā neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" jaunākā aptauja. Līdzīgās aptaujās pirms kara janvārī un februārī atbalstu Putinam pauda attiecīgi 69% un 71% krievu.

Putina darbību martā negatīvi vērtējuši tikai 15% aptaujāto, kamēr janvārī un februārī attiecīgi 29% un 27%. No 12% februārī līdz 16% martā pieaudzis uzticības līmenis Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu. No 52% līdz 69% pieaudzis arī to Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka valsts virzība ir pareiza. Tiesa, Habarovskā izsludinātā akcija – aicinājums pret cukuru dedzināt Ukrainas karogus – tomēr izgāzusies, jo neviens neieradās.

Ik sešās stundās nogalina vienu bērnu

Ik sešas stundas Putina fašisti nogalina vienu ukraiņu bērnu, ik trijās stundās vienu savaino, paziņojis Ukrainas prezidenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Nikolajs Kuleba. Turklāt okupanti izmanto bērnus par dzīvo vairogu. Čerņihivā, Sumos un citos apgabalos krievu karavīri sasēdinājuši kravas mašīnās vietējos bērnus, zinot, ka iedzīvotāji nenosūtīs koordinātas Ukrainas armijai.

Deportēti vairāk nekā 400 000 ukraiņu

Vairāk nekā 400 000 ukraiņu piespiedu kārtā izvesti uz Krieviju. “Tas tiek darīts pret cilvēku gribu, viņus ar varu aizveda vispirms uz filtrācijas nometnēm Doneckas apgabalā. Pēc tam ar autobusiem aizveda uz Krieviju. Pēc tam viņus ar vilcieniem izvadā pa dažādām vietām, arī uz depresīviem Krievijas reģioniem, piemēram, Sahalīnu,” intervijā televīzijas kanālam "Euronews" stāsta Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Deņisova. Daudziem uz Krieviju izvestajiem ukraiņiem tomēr izdevies ar satiksmes autobusiem no Sanktpēterburgas ierasties Igaunijā.

Ukrainā salaupīto okupanti tirgo Baltkrievijā

Baltkrievijas pilsētā Narovļā darbojas specializēts krievu iebrucēju tirgus, kur pārdod aplaupīto ukraiņu mantas. Marodieru sortimentā atrodamas veļas un trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji, dārglietas, automašīnas, velosipēdi, motocikli, trauki, paklāji, mākslas darbi, rotaļlietas un kosmētika. “Viss, ko krievu okupanti ieguvuši  marodierisma ceļā un aplaupot Ukrainas civiliedzīvotājus,” vēsta Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Krievu karavīri cenšas pārdot arī nozagtās dolāru un eiro banknotes. Baltkrievi gan biežāk atsakās pirkt ārvalstu valūtu un iesaka vērsties finanšu institūcijās. Marodieri šo iespēju noraida, aizbildinoties ar priekšniecības aizliegumu. Ir izveidota īsta kara laupījuma ķēde. No Sumu apgabala Buriņas brauc liela kravas auto kolonna ar sazagto. Baltkrievijā, Mozirā, krievu kamazus izkrauj un mantas pa pastu sūta uz mājām.

Aizkarpatos Ukrainas karavīri ar granātām sabojāja ienaidnieku bruņutransportieri. Okupanti aizbēga, bet kaujas mašīnā atrasti vietējiem iedzīvotājiem nolaupīti datori un grivnas. Tuvējā ciemā stāsta, ka krievi, draudot ar ieročiem, atņēma naudu, sadzīves tehniku, apģērbu, pārtiku, izlaupīja pamestās mājas, ņēma pat matračus.

Ukrainas aizstāvji no pulka "Azov" pie viena no Mariupolē likvidētajiem iebrucējiem atraduši ASV dolārus un lielu daudzumu zeltlietu, tostarp laulības gredzenus. Visas vērtības, ko "Azov" cīnītāji atrod pie okupantiem, karavīri atdos īpašniekiem vai, ja tas nebūs iespējams, izmantos palīdzībai sagrautās Mariupoles bēgļiem.

Noslepkavots Ukrainas rekordists

Sumu apgabalā Krievijas iebrucēji spīdzinājuši un noslepkavojuši maratonu skrējēju, Ukrainas rekordistu Serhiju Proneviču. “Viņa līķis tika atrasts pēc Boromli atbrīvošanas, nedēļu pēc pazušanas,” "Facebook" paziņojusi Nacionālā rekordu reģistra vadītāja Lana Vetrova. 2019. gadā Pronevičs pilnā militārajā ekipējumā maratona distanci noskrēja četrās stundās un 36 minūtēs.

Kadirovs savējo dzīvības novērtē kartupeļos

Čečenijā Ukrainā likvidēto kadiroviešu tuviniekiem izsniegts pa pieciem kilogramiem rīsa, dažiem kilogramiem kartupeļu un sīpolu, litram augu eļļas. Groznijas televīzijā šī akcija parādīta ar lielu pompu. Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs gan apsolījis arī vairāk nekā divus miljonus rubļu (ap 21 000 eiro) par katra sava sirotāja atdoto dzīvību.

Doņeckas studentiem draudēts ar cietumu

Ukrainai gūstā padevušies ar varu mobilizētie Doneckas "republikas" studenti. Viņiem draudēts par izvairīšanos ar septiņu gadu cietumsodu, bet vecākiem, ja viņi slēptu savus dēlus, ar diviem gadiem. Nekāda medicīniskā apskate nav bijusi. Jaunieši stāsta, ka izsniegts automāts ar durkli un aptveri, bet bez patronām, tikai vilcienā parādīts, kā izjaukt un salikt ieroci. Lielākajai daļai ieroči bija sarūsējuši, kāds puisis izvilcis atsperi, kas rokās sairusi.

“Mums izsniedza jostas ar padomju simboliku, Otrā pasaules kara laika ķiveres,” teic topošais ekonomists Jurijs Sekačs. Kāpjot vilcienā, kādam nokritusi ķivere un saplīsusi uz pusēm. Ēšanai 11 līdz 12 cilvēkiem vienā kupejā uz divām dienām izsniegta viena sausā uzturdeva. Tikai Harkivas apgabalā viņi esot sapratuši, ka ir Ukrainā. Krievijas militāristi likuši rakt ierakumus, ierīkot ugunspunktus un kontrolēt ceļus. Kad ciemu atbrīvoja ukraiņi, studenti izmantoja iespēju padoties. Visi apgalvo, ka nav ne nogalinājuši, ne laupījuši, un ir pateicīgi par humānu attieksmi – iedotas drēbes, baro, var mazgāties dušā.

Iebrucēji pamet Čornobiļu apstaroti un sazagušies

Kara pirmajā dienā ieņemtajā Čornobiļas atomelektrostacijā atkal pacelts Ukrainas karogs. Krievijas karaspēks pametis AES ne ar tukšām rokām – viņi nozaguši datorus, kafijas automātus, pat elektriskās tējkannas, tehnoloģiskā aprīkojuma rezerves daļas un jūras konteinerus.

AES darbinieki piespiesti parakstīt bezjēdzīgu dokumentu, ka administrācijai nav pretenziju pret Krievijas karavīriem, kas “apsargājuši” objektu, pretējā gadījumā draudot sagūstīt un aizvest uz Baltkrieviju. Aizbraucot krievi gan paņēmuši līdzi 169 Ukrainas Nacionālās gvardes karavīrus, kas atrodas gūstā kopš 24. februāra.

Līdztekus kara laupījumam iebrucēji ieguvuši arī staru slimību, jo pārvietojās pa vissmagāk radiācijas saindēto teritoriju bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem. Viņi pat raka ierakumus Sarkanajā mežā – desmit kvadrātkilometru zonā ap AES. No uzņemtās radiācijas jau miris pirmais krievu karavīrs, atzinis Krievijas Militārās medicīnas dienests. Smagā stāvoklī slimnīcās nogādāti 73 iebrucēji. Tikmēr Ukrainas armija pārbauda un atmīnē AES teritoriju.

Izcēlies Krievijas ģenerālpulkvedis Vladimirs Šamanovs, paziņojot, ka runas par radiācijas upuriem ir meli: “Šīs pozīcijas ieņēma jau partizāni Lielā tēvijas kara laikā, un nevienam no viņiem staru slimības nebija.”

Nogalināts ukraiņu fotogrāfs

Kijivas tuvumā atrasts nogalināts 13. martā pazudušais Ukrainas izdevuma Lb.ua fotokorespondents Maksims Levins. Pēc Ģenerālprokuratūras informācijas, viņu ar diviem šāvieniem noslepkavojuši Krievijas karavīri. Levins kopā ar draugu un ilggadēju līdzgaitnieku Alekseju Černišovu devās dokumentēt Krievijas agresiju Kijivas apgabalā. Černišova liktenis joprojām nav zināms. Levinam palikusi sieva ar četriem nepilngadīgiem dēliem un sirmi vecāki. Okupanti nogalinājuši vismaz sešus žurnālistus.

Zem ienaidnieka uguns glābj dzīvniekus

Karš apdraud arī zoodārzus, fermas, ekoparkus. Nesen brīvprātīgajiem no ekoparka "Jasnogorodka" Kijivas pievārtē izdevies evakuēt lamas, alpakas, rozā pelikānus, kamieļus, bifeļus, ēzeļus, Skotijas govis, muflonu un ponijus. Palīgā nāk arī Ukrainas karavīri. Ne visiem dzīvniekiem izdevās sagaidīt glābiņu. Krievu šāviņš nogalinājis alpakas, lamas, govi, ap 20 strausu. Izdzīvojušos strausus izvietos lauku saimniecībās.

Okupantus uzcienā ar indi

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkdienesta pārvalde vēsta, ka Harkivas apgabala Izjumas rajonā vietējie iedzīvotāji uzcienājuši ar saindētiem pīrādziņiem okupantus no 3. motostrēlnieku divīzijas. Divi nomiruši, 28 nogādāti reanimācijā. Vēl ap 500 iebrucēju no šīs divīzijas atrodas slimnīcās pēc smagas saindēšanās ar nezināmas izcelsmes alkoholu.

Vācu šokolādes rūpniekiem nauda nesmird

Un arī reputācija nerūp – Vācijas šokolādes ražošanas uzņēmums "Ritter Sport" turpina piegādāt savu preci Krievijai, neraugoties uz karu pret Ukrainu. Firma apgalvo, ka “nebija viegli pieņemt lēmumu”, bet piegāžu apturēšana nozīmētu krasu ražošanas samazināšanu, “tātad arī nopietnas sekas mums kā neatkarīgam vidējam ģimenes uzņēmumam”. Kompānija arī aizbildinās, ka ņēmusi vērā iespējamo ietekmi uz kakao audzētājiem. Krievijas tirgus "Ritter Sport" noietā aizņem apmēram septiņus procentus. Uzņēmums gan neturpina reklamēties un investēt Krievijā.

"Jysk"  pamet Krieviju

Dānijas mājsaimniecības preču tirgotājs "Jysk" aizgājis no Krievijas tirgus. Visi kompānijas veikali Krievijā bija slēgti kopš 3. marta, bet tagad pieņemts galīgais lēmums. No 31. marta "Jysk" uz laiku atvēra veikalus Krievijā, lai izpārdotu preču krājumus, bet pēc tam tie slēgti uz visiem laikiem. Pēc Krievijas iebrukuma "Jysk" slēdza visus 86 veikalus Ukrainā, bet vēlāk rietumdaļā astoņi veikali atvērti, lēmumu pamatojot ar darbinieku lūgumu to darīt humānu apsvērumu dēļ, jo cilvēkiem nepieciešamas segas, dvieļi un citas līdzīgas preces.

Bērns savāc naudu trīs bruņuvestēm

Septiņus gadus vecā Varvara no Kropovņicas nolēma palīdzēt Ukrainas karavīriem un ziedot naudiņu no savas krājkasītes. Meitene krāja naudu "iPhone", bet karš plānus mainīja, un viņa nolēma, ka bruņuveste karavīriem būs vajadzīgāka, vēsta izdevums "Ukrainas reportieris". Tomēr ar iekrāto nepietika, un talkā nāca brīvprātīgie – viņi gādāja ziedus, ko meitene piecas stundas tirgoja uz ielas ar plakātu "Nopērc ziedu – bet es nopirkšu bruņuvesti karavīram".

Tā viņai izdevās savākt 10 000 grivnu (307 eiro) un personiski pasniegt dzīvību sargājošās bruņas dzimtenes aizstāvim, savā ziņā kļūstot par viņa sargeņģeli. Abu tikšanās bijusi aizkustinoša. “Es domāju, ka viņš Varjušku atcerēsies visu dzīvi, un ceru, ka pēc kara beigām mēs satiksimies un noteikti viņam būs iespēja patikties Varjai vēl, bet mums pateikties viņam par uzvaru,” saka meitenes māte Marina.

Pēc šā gadījuma gribētāju pirkt ziedus no Varvaras kļuvis ļoti daudz, un viņa ar mammu izdomājusi tos zīmēt un pārdot. Visus ieņēmumus viņas ziedo armijai, un izdevies savākt naudu vēl divām bruņuvestēm. Katru zīmējumu Varvara paraksta konkrētajam pircējam, māte nofotografē, un pēc uzvaras plānots sarīkot izstādi, kur katrs atradīs un varēs paņemt savu ziedu. Starp citu, pateicībā par Varvaras uzņēmību kāds veikals viņai uzdāvinājis "iPhone".

Ņetrebko krīt nežēlastībā Ņujorkā un Novosibirskā

Krievu operas zvaigzne, soprāns Anna Ņetrebko vairāk nekā mēnesi pēc Krievijas iebrukuma "Facebook" publicējusi ierakstu angļu valodā, kurā pauž “stingru nosodījumu karam Ukrainā” un apgalvo, ka domājot par tā “upuriem un viņu ģimenēm”. “Es atzīstu no nožēloju, ka mana agrākā rīcība un paziņojumi varēja tikt nepareizi interpretēti. Patiesībā prezidentu Putinu visas dzīves laikā esmu satikusi dažas reizes,” taisnojas Ņetrebko, kura daudzus gadus atbalstījusi Kremli un 2014. gadā pozēja ar kaujinieku bandu pašpasludinātās "Doneckas republikas" karogu.

Ņujorkas Metropoles opera nav gatava atjaunot līgumu, Ņetrebko uzstāšanās atcēluši arī Minhenes, Cīrihes un Latvijas opernami. Turklāt Novosibirskas opera atcēlusi jūnijā plānoto Ņetrebko koncertu, jo viņa nosodījusi Krievijas iebrukumu. “Šķiet, ka dzīve Eiropā un iespēja uzstāties Eiropas koncertzālēs ir svarīgāka par dzimtenes likteni,” paziņojis Novosibirskas Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris.

Gruzija pievienojas sankcijām

Gruzija pēc ilgas vilcināšanās pievienojusies visām starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju, un atbalsta visas starptautiskās rezolūcijas par atbalstu Ukrainai. Ķīna nenosoda Krievijas agresiju, taču paziņojusi, ka necenšas apiet sankcijas pret Krieviju, kaut arī Pekina noskaņota uzturēt “normālas tirdzniecības attiecības” ar Maskavu. Arī Kazahstāna paziņojusi, ka nepalīdzēs apiet sankcijas, taču turpinās investēt Krievijā.