“Es esmu pret karu, bet atbalstu militāro operāciju,” Krievijas ļaužu viedokļos dominē Putina propaganda
“Ja mēs nebūtu veikuši pirmo gājienu, viņi, visticamāk, būtu mums uzbrukuši,” kampaņas “Piezvani Krievijai” brīvprātīgajam Tomam atbild kāda Krievijas iedzīvotāja. Šāda naratīva atbildes saņem teju visi, kuri kampaņas ietvaros sazvanās ar ļaudīm Krievijā, lai informētu tos par patieso situāciju Ukrainā.
Lietuvā šī gada 8. martā tika uzsākta kampaņa “Piezvani Krievijai” (“Call Russia”), kuras mērķis ir apiet Krievijas prezidenta Vladimira Putina propagandu, aktivizējot krievu diasporu visā pasaulē, lai informētu krievus ar faktiem par Putina brutālo un nelikumīgo uzbrukumu Ukrainai.
Medijs “Current Time” ticies ar lietuvieti Tomu, kurš kampaņas ietvaros sazvanījies ar vairākiem Krievijas iedzīvotājiem.
Apzinās, kas notiek, taču rīkoties negrasās
Kopš Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā protestos pret karu Krievijā tikuši aizturēti vairāk nekā 15 000 cilvēku, liecina "OVD-Info" dati.
“Tas, ka viņi pret krieviem izturas kā pret izstumtajiem un slepkavām, tas, ka pasaule sāk mūs, parastos cilvēkus, ienīst, ir kaut kas tāds, kam es nepiekrītu. Ne es, ne mana ģimene un draugi nevienam neko nedara. Visa pasaule mūs neieredz bez jebkāda iemesla. Mēs neesam atbildīgi par mūsu prezidenta rīcību,” Tomam atbild kāds vīrietis no Krievijas.
Jautājot, vai vīrietis grasās piedalīties protestos, tiek saņemta atbilde: “Viņi mums sitīs pa nierēm, ieslēgs [policijas] furgonā un uzliks naudas sodu. Ar viņiem nevar cīnīties vienatnē.”
“Karam kaut kad ir jābeidzas. Tāpēc es zvanu uz krievu tālruņa numuriem,” saka Tomas, uz ko vīrietis atbild: “Krievijā to ir aizliegts saukt tā, kā tu to nodēvēji. Šis vārds ir aizliegts. (..) Šeit ir tāpat kā Ziemeļkorejā. Mēs neceram, ka notiks kaut kas labs.”
Iniciatīvas brīvprātīgā, lietuviete Margarita sazvanītajai Krievijas iedzīvotājai jautā: “Krievu puiši mirst. Vai šis karš ir tā vērts?”
“Tas, protams, ir ļoti slikti. Bet, ja mēs nebūtu veikuši pirmo gājienu, viņi, visticamāk, būtu mums uzbrukuši,” atbild sieviete.
Putina karš tuvplānā: Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva un tās cilvēki 2022. gada martā
Viedokļos dominē Putina propaganda
Kampaņas līdzautors Edmundas Jakilaitis stāsta, ka aptuveni 80-90% Krievijas iedzīvotāju ziņas par karadarbību Ukrainā iegūst no valsts kontrolētiem informācijas avotiem. Lielākā daļa no sazvanītajiem cilvēkiem tic Putina propagandai.
Runājot ar kādu vīrieti no Krievijas, Tomas vaicā, kādēļ visi ukraiņu bēgļi dodas uz Poliju un citām rietumu valstīm, nevis uz Krieviju.
Tiek saņemta atbilde: “Ukraiņiem ir tik ļoti “izskalotas smadzenes”, ka viņi kļūst par vissliktākajiem ienaidniekiem ar saviem radiem, kas dzīvo Krievijā. Es esmu pret karu, bet atbalstu militāro operāciju.”
Citā telefona sarunā sieviete no Krievijas vaicā Tomam: “Vai esat kādreiz runājis ar ukraiņu nacionālistiem? Vai esat redzējis, kā viņi pretgaisa aizsardzības ieročus novieto pie bērnu mājām un šauj uz karavīriem?” Lūdzot paskaidrot, kā viņa zina, ka šī informācija ir patiesa, sieviete atbild, ka redzējusi to televīzijā.
Kara plosītā Ukrainas pilsēta Irpiņa 2022. gada marta sākumā
Arī latvieši zvana Krievijas iedzīvotājiem
Kristīne Vītola, “Piezvani Krievijai” brīvprātīgā no Latvijas, sazvanījās ar kādu vīrieti no Kurskas. Saruna esot bijusi mierīga. Par kara nopostīto Mariupoli viņš īsti nezina, jo ziņas neskatās, par karu saka, – ja tam ir jābūt, lai tad arī ir karš, bērni un sievietes mirstot visur, turklāt viņš ir parastais iedzīvotājs, ne valdība, neko ietekmēt nevarot.
Kristīne Skrundas televīzijai stāstījusi, ka visemocionālākā saruna bijusi ar kādu sievieti, kura atbildējusi, ka visu zina un sākusi raudāt, bet negribējusi runāt.
“Es nesēdēšu mierīgi malā un neskatīšos, kā viss tiek bombardēts, bērni mirst, kā mirst grūtniece ar nedzimušiem bērniem, (..)” sacīja Kristīne.
Par kampaņu
Kampaņas tīmekļa vietne callrussia.org ir pieejama krievu un angļu valodās. Statistika liecina, ka līdz šim cilvēki no 116 valstīm ir zvanījuši Krievijas iedzīvotājiem, no kurām visaktīvāk kampaņā piedalās Lietuva, Polija un Lielbritānija. Ir veikti vairāk nekā 100 000 zvanu.
Globālais tehnoloģiju, reklāmas un komunikāciju profesionāļu tīkls iniciatīvai apkopojis datubāzi ar 40 miljoniem Krievijas tālruņu numuru, kuriem ar tīmekļa vietnes palīdzību var piezvanīt jebkurš.
Lai zvans būtu efektīvs un informatīvs, nevis agresīvi noskaņots, mājaslapā ir arī vadlīnijas un ieteikumi, kā veikt zvanu.
