Gan Polijai, gan Baltijas valstīm jānodrošina "pilnīgas aizsardzības stratēģija", norāda Landsberģis
Lietuva vēlas, lai NATO pārskata Baltijas valstu aizsardzības plānus un gan Polijai, gan Baltijas valstīm tiek nodrošināta "pilnīgas aizsardzības stratēģija", trešdien norādījis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Galvenais, lai tiktu pārskatīta Baltijas valstu aizsardzības stratēģija. Nav obligāti jānosauc vārdā konkrēts potenciāls, bet jāizvērtē drošības situācija, kas pilnībā mainījusies, un no tā, pirmām kārtām no politiskā uzdevuma, jāsāk precīza spēku plānošana reģionā, un to es ceru panākt," viņš sacījis žurnālistiem pirms ceturtdien Briselē gaidāmā alianses ārkārtas samita, kurā tiks apspriesta situācija saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Ir vajadzīgs ļoti skaidrs signāls, ka gan Polijai, gan Baltijas valstīm nepieciešama pilnas aizsardzības stratēģija. Ja tiek teikts, ka tiks aizstāvēta katra colla, katrs centimetrs, tad jāseko konkrētām darbībām, kā mēs to darīsim. Redzam, ka Polijā tiek izvietots noteikts potenciāls, un esmu pārliecināts, ka tāds jāpiesaita arī Baltijas valstīm," uzsvēris ministrs.
Liebritānija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izvietos Polijā savu modernāko vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "Sky Saber".
Jautāts, kāds konkrēts potenciāls varētu tikt izvietots Lietuvā, Landsberģis atbildējis, ka runa ir par visa reģiona drošību un "Lietuvu var sargāt, arī sargājot Latviju".
"Tādēļ uz to nevajadzētu skatīties pārāk jūtīgi - ne visam jāatrodas Lietuvā," viņš piebildis.
Runājot par Lietuvas ierosinājumu NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju nomainīt ar pretgaisa aizsardzības misiju, Landsberģis norādījis, ka pretgaisa aizsardzība būtu viena no kopējās aizsardzības sastāvdaļām.
"Es personīgi to atbalstu, un valdībai ir tāda nostāja, bet labāk ir, ja tas nāk no NATO plānotājiem, jo daļa lidmašīnu atrodas Latvijā, daļa - Igaunijā, un tās to var veikt," izteicies ministrs.
Jautājums par iespējamajiem NATO papildspēkiem austrumu flangā trešdien tika apspriests Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejā. Kā izteicās tās priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns, tiek sagaidīts, ka sabiedroto spēku klātbūtne reģionā pieaugs divas trīs reizes.
Pašlaik Lietuvā izvietoti aptuveni 3500 sabiedroto karavīru, lielākā daļa no viņiem ir amerikāņi, kā arī vācieši, kas vada NATO starptautisko bataljonu.
