Cilvēktiesību nodrošināšana pretterorisma apstākļos

Kā savā uzrunā ANO Ģenerālās Asamblejas 75. sesijā uzsvēra Uzbekistānas Republikas prezidents: “Patlaban Centrālāzijas reģionā notiek fundamentālas izmaiņas. Attiecībās starp valstīm esam spējuši radīt labklājības un savstarpējās uzticēšanās, draudzības un cieņas gaisotni. Mūsu kopīgais sasniegums bija regulāras Centrālāzijas valstu vadītāju konsultatīvās tikšanās, kuru rīkošanas iniciatīva pirmo reizi tika izvirzīta ANO Ģenerālās Asamblejas 72. sesijā.

Mūsu valsts galva savā uzrunā no ANO tribīnes stāstīja par efektīvu sadarbību un drošības nodrošināšanu Centrālāzijā šobrīd. Savukārt Valsts prezidents ierosināja “sarīkot Starptautisko konferenci, kas veltīta sasniegtajiem rezultātiem un sadarbības perspektīvām reģionālā kopīgā plāna ietvaros šīs stratēģijas īstenošanai, kas tika pieņemts pirms 10 gadiem”.

Gaidāmā Taškentas starptautiskā konference tiek organizēta tieši šīs iniciatīvas ietvaros. Tas, ka konference notiek ANO paspārnē un ar starptautisko un reģionālo organizāciju līdzdalību, liecina par plašu un visaptverošu starptautiskās sabiedrības atbalstu Uzbekistānas īstenotajai politikai un mūsu valsts izvirzītajām iniciatīvām no starptautiskajām tribīnēm.

Kā 2019. gadā otrajā Centrālāzijas valstu vadītāju konsultatīvajā tikšanās reizē norādīja Uzbekistānas Republikas prezidents Šavkats Mirzijevs, “ir zināms, ka Centrālāzija sava ģeostratēģiskā stāvokļa dēļ gadu tūkstošiem ir atradusies pasaules procesu centrā. Mūsu reģions ar bagātāko kultūrvēsturisko mantojumu vienmēr ir kalpojis kā unikāls tilts, kas savieno Eiropu, Tuvos Austrumus, Dienvidāziju un Austrumāziju.”

Šādai pieejai ir pozitīva ietekme uz kopējo politiski ekonomisko un kultūrhumanitāro panorāmu. Šīs politikas pamatu veido Centrālāzijas pārtapšanas par drošības, ilgtspējīgas attīstības un vispusīgas partnerības prioritāte. Šobrīd, neraugoties uz koronavīrusu pandēmijas sekām, vērojama noturīga sadarbības padziļināšanās tendence.

ANO globālā pretterorisma stratēģija un Jaunās Uzbekistānas attīstības stratēģija

Viena no galvenajām četrām ANO Globālās pretterorisma stratēģijas sastāvdaļām, kas pieņemta 2006. gada 8. septembrī, ir veltīta “pasākumiem, lai nodrošinātu vispārēju cilvēktiesību un tiesību varas respektēšanu kā fundamentālu pamatu cīņai pret terorismu”. Stratēģija ir unikāls globāls instruments, lai vairotu nacionālos, reģionālos un starptautiskos centienus cīņā pret terorismu. ANO Ģenerālā Asambleja pārskata stratēģiju reizi divos gados, padarot to par dzīvu dokumentu, kurā ņemtas vērā dalībvalstu prioritātes cīņā pret terorismu. Kā norādīts ANO Globālajā pretterorisma stratēģijā, pretterorisma pasākumi un cilvēktiesību aizsardzība viens otru nenoliedz, bet tieši otrādi – savstarpēji papildina un ir ļoti nozīmīgi terorisma upuru tiesību atbalstīšanā un aizsardzībā.

Jāatzīmē, ka Jaunās Uzbekistānas attīstības stratēģijas 2022. –2026. gadam sestais prioritārais virziens ir pieeja globālām problēmām, vadoties no nacionālajām interesēm. Īpaši svarīgs ir mērķis Nr. 82: “Efektīvu mehānismu formēšana pret ekstrēmismu un terorismu”.

Šobrīd attīstības stratēģijas ietvaros jo īpaši paredzēti:

• efektīvas valsts politikas īstenošana ekstrēmisma un terorisma apkarošanai, kas ļauj nodrošināt pilsoņu tiesības un brīvības;
• uzlabot preventīvos mehānismus, kas vērsti uz ekstrēmismu un terorismu veicinošu faktoru novēršanu, sociāli garīgās atmosfēras uzlabošanu, svešu ideju ietekmes novēršanu un to ietekmē nonākušo personu problēmu novēršanu, veicot sistēmisku darbu;
• veidot iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, stingru un noturīgu imunitāti pret terorisma un ekstrēmisma ideoloģiju;
• pilnveidot starptautiski tiesiskos pamatus pretdarbībai ekstrēmismam un terorismam, kā arī paplašināt līgumtiesiskos pamatus sadarbībai ar ārvalstīm, reģionālajām un starptautiskajām organizācijām ekstrēmisma un terorisma pretdarbības jomā;
• diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro iestāžu, Ārējās darba migrācijas aģentūras, kā arī citu resoru, kas nodarbojas ar pilsoņiem, kuri aizbrauc uz ārvalstīm ilgstoši un dzīvo ārvalstīs, kadru kapacitātes un resursu stiprināšana;
• informācijas un pieredzes apmaiņa ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām ekstrēmisma, terorisma un to finansēšanas pretdarbības jomā;
• aktīva līdzdalība starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, kuru darbība vērsta uz pretestību ekstrēmismam un terorismam; koordinēt kopīgus centienus ANO Globālās pretterorisma stratēģijas īstenošanā Centrālāzijā kopīga rīcības plāna ietvaros;
• Uzbekistānas lomas paplašināšana starptautisku iniciatīvu īstenošanā, kas veicina informācijas apmaiņu un sadarbības attīstību kopīga darba ietvaros ekstrēmisma un terorisma apkarošanai Centrālāzijā;
• paātrināt iniciatīvas, lai pievērstu pasaules sabiedrības un reģionālo organizāciju uzmanību miera un saticības nodrošināšanai Afganistānā, iesaistīt šo valsti reģionālās sadarbības procesos, tai skaitā pret ekstrēmismu un terorismu.

Liela uzmanība cilvēktiesību jautājumiem starptautiskajā konferencē ir organiska un saskanīga principam “cilvēka goda un cieņas vārdā”, ko Valsts prezidents Šavkats Mirzijevs izvirzīja ceļā uz Jaunās Uzbekistānas uzcelšanu. To apliecina arī tas, ka foruma ietvaros sesijas sēdēs tiks apspriests jautājums “nodrošināt vispārēju cilvēktiesību un tiesību varas respektēšanu kā fundamentālu pamatu cīņai pret terorismu”.

Pašlaik ekstrēmisms un terorisms paliek starp galvenajiem izaicinājumiem, kas apdraud drošību pasaulē. Līdz ar to pretdarbība norādītajām negatīvajām parādībām izvērtās par kopīgu problēmu, kas prasa risinājumus ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī.

Mūsu valsts atbalstīja ANO globālo pretterorisma stratēģiju, ratificēja 14 starptautiskās konvencijas un protokolus cīņai pret terorismu un reliģisko ekstrēmismu. Tāpat pieņemti Uzbekistānas Republikas likumi “par pretdarbību ekstrēmismam”, “par cīņu pret terorismu”, “par pretdarbību noziedzīgā darbībā gūto ienākumu legalizācijai, terorisma finansēšanai un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanai” un citi normatīvi tiesiskie dokumenti.

ANO un Uzbekistāna: sadarbība pretterorisma un cilvēktiesību jomās

2021. gada 16. decembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 76. sesijā pieņemta rezolūcija Nr.76/169 “Terorisms un cilvēktiesības”. Šajā rezolūcijā nosodīts terorisms, ekstrēmisma metodes un prakse, kas rada apstākļus terorismam, neatkarīgi no tā, kādā formā tie notiek, kas tos veic, ar kādu motivāciju, finansiālu vai politisku atbalstu tiek īstenoti. ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijā arī vērsta uzmanība uz to, ka terorisms un ekstrēmisms, kas veicina terorisma attīstību, kļūst par šķērsli cilvēka tiesību, brīvību un likumīgo interešu pilnīgai īstenošanai. Šo negatīvo faktoru dēļ, no vienas puses, parādās šķēršļi politisko, personisko, ekonomisko sociālo un kultūras cilvēktiesību īstenošanai, no otras - tiek apdraudēta valstu teritoriālā integritāte un drošība, valdību stabilitāte, tiesību un demokrātijas prioritāte, kā arī sabiedrības labklājība, miers visā pasaulē.

Turklāt rezolūcijā Nr.76/169 norādīts, ka no visām valstu valdībām tiek prasīts sniegt visaptverošu palīdzību uzdevumu izpildē, kas uzticēti ANO īpašajam ziņotājam cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanas un aizsardzības jautājumos pretterorisma apstākļos. Svarīgi atzīmēt, īpašā referenta Fijonuālas ne Aolainas vizītes laikā mūsu valstī 2021. gada 28. novembrī - 7. decembrī Uzbekijas puse ar to cieši sadarbojās.

Prezidents Šavkats Mirzijevs pieņēma ANO Īpašo ziņotāju. Īpašais ziņotājs atzinīgi novērtēja Uzbekistānas centienus atgūt valsts pilsoņus operāciju “Mehr” (“Žēlsirdība”) ietvaros, kuru mērķi ir simtiem sieviešu un bērnu repatriācija un reintegrācija - galvenokārt no konflikta zonām Sīrijā, kā arī Irākas un Afganistānas. Īpaši iezīmētas jaunas pieejas cīņā pret terorismu un ekstrēmismu. Viņa apmeklēja Taškentas apgabala Bostanlikas rajona rehabilitācijas centru personām, kas atgriezušās no bruņoto konfliktu zonām, iepazinās ar rehabilitācijas nosacījumiem sievietēm un bērniem, kas izvesti no karstajiem punktiem.

“Repatriācijas modelis, kas izveidots Uzbekistānā un balstīts uz ģimeni un kopienu, ir repatriācijas izcilās pieredzes piemērs, nodrošinot bērna labākās intereses un pilnvērtīgi reintegrējot sievietes, kas atgriežas no konflikta zonām, kā politiskās, tiesiskās un sabiedriskās darbības prioritāti,” paziņoja Fijonuāla ne Aolaina.

Pasaules sabiedrība un operācija “Mehr”

Jau ziņots, ka 2021. gada 5. jūlijā ANO Cilvēktiesību padomes 47. sesijas ietvaros, piedaloties Uzbekistānas pārstāvjiem, tika rīkots tiešsaistes pasākums par tēmu “no Sīrijas un Irākas repatriēto sieviešu un bērnu rehabilitācija un reintegrācija”. Seminārā tika norādīts, ka “Al Hall” un “Roge” nometnēs tiek turēti gandrīz 70 tūkstoši cilvēku - pilsoņi no 57 valstīm, pārsvarā sievietes un bērni,

Īpaši jāatzīmē, ka kopš 2019. gada Uzbekistāna ir veikusi piecas operācijas “Mehr” sieviešu un bērnu repatriācijai no Sīrijas, Irākas un Afganistānas. No konfliktreģioniem izvesti vairāk nekā 530 cilvēki, kas bijuši sarežģītā situācijā. Pasaules sabiedrība atzinīgi novērtēja Uzbekistānas rīcību savu pilsoņu repatriācijai un reintegrācijai no konflikta zonām, tostarp Sīrijas, Irākas. Atzīts, ka tādu valstu kā Uzbekistāna, kas izrādīja aktivitāti šajā jautājumā, bijis ļoti maz.

“Centrālāzijas reģiona īpatnība ir tā, ka šeit humānisms un līdzjūtība vienmēr ir stāvējusi pirmajā vietā. Centrālāzijas valstis vissmagākajos laikos uzņēma cilvēkus, palīdzēja viņiem. Tāpēc tas, kas notiek tagad - savu pilsoņu atgriešana no Sīrijas un Irākas - nav nekas pārsteidzošs,” norādīja ANO ģenerālsekretāra vietnieks, ANO Kontrterorisma pārvaldes vadītājs Vladimirs Voronkovs.

Pēc starptautisko ekspertu domām, centieni atzīt bērnus kā upurus un ņemt vērā dzimumu jautājumus ir ļoti svarīgi no personīgo interešu aizsardzības viedokļa ar reintegrācijas programmu palīdzību. Šīs darbības, kas vērstas uz spēcīgu tehnisko palīdzību un cilvēka potenciāla īstenošanu, kalpos demokrātiskās attīstības pastiprināšanai un likuma prioritātes stiprināšanai. Bērnu, sieviešu un ģimeņu reintegrācija sabiedrībā no vienas puses, pieliks punktu sociālajai vientulībai, no otras - nabadzības mazināšana sabiedrībā stiprinās mieru un stabilitāti.

Uzbekistāna aktīvi iesaistās cīņā pret terorismu pasaules arēnā, konsekventi atbalsta starptautiskās pretterorisma koalīcijas darbību. Sekmīgi tiek īstenota Uzbekistānas Republikas Nacionālā stratēģija ekstrēmisma un terorisma apkarošanai 2021.-2026.gadā. Tā mūsu valsts piedalās ANO pretterorisma pārvaldē un NVS dalībvalstu pretterorisma centrā. Taškentas starptautiskajā konferencē tiks prezentēta unikāla pieredze Centrālāzijas valstu sadarbībā Globālās pretterorisma stratēģijas īstenošanā.

Tāpat sagaidāms, ka konferencē plaši tiks apspriesti jautājumi par ANO lomas paplašināšanu starptautisko un reģionālo centienu apvienošanā un valstu kapacitātes stiprināšanu, cilvēktiesību un likuma prioritātes perspektīvu šajos sarežģītajos procesos.

Akmals Saīdovs,

Uzbekistānas Republikas cilvēktiesību Nacionālā centra direktors.