Modernie meli: kā Krievija karo pret patiesību

Pašā Krievijā vēstīt patiesību ir ļoti problemātiski. 1. martā  Roskomnadzor, kas Krievijā pilda cenzūras funkcijas, nobloķēja pēdējos neatkarīgos medijus – televīziju Dožģ un radiostaciju Eho Moskvi. Dožģ vēl veido reportāžas YouTube, taču arī sociālajiem tīkliem Krievijā pieejamība ir visai ierobežota. Krievijas teritorijā ir bloķēts Facebook, Rīgā bāzētais krievu emigrantu interneta portāls Meduza, britu raidsabiedrības BBC vietnes, daudzi ārzemju žurnālisti devušies prom, jo, godīgi darot savu darbu, var nokļūt cietumā.

Cietumsods par patiesību

Krievijas Valsts dome pieņēmusi un Putins parakstījis grozījumus Krievijas kriminālkodeksā, nosakot cietumsodu par “nepatiesas informācijas paušanu attiecībā uz Krievijas Federācijas bruņoto spēku darbību, pildot valsts un pilsoņu aizsargāšanas pienākumus”.

Minimālais sods ir trīs gadi cietumā, ja šādu ziņu izplatīšanai izmantots internets, pieci līdz desmit gadi, ja radītas kādas “bīstamas sekas sabiedrībā”, līdz pat 15 gadiem.

Par speciālo operāciju karš nodēvēts, lai cilvēku apziņā veidotu uzskatu, ka Ukrainā notiekošais ir tikai neliels militārs konflikts. Krievijā to aizliegts saukt par karu vai iebrukumu, un par to draud kriminālatbildība.

Jau otrajā dienā visiem Krievijas medijiem aizliedza par karu sniegt jebkādu informāciju, kas nav armijas informācijas dienesta oficiāli apstiprināta, un pat pagaidām atļautie neatkarīgie žurnālisti to bija spiesti ievērot. Tiesa gan, visai savdabīgi – piemēram, Dožģ tiešajā ēterā uzaicinātajiem atļāva izteikties, bet ar žurnālista piebildi – tā nav oficiāla informācija, un to mēs nevaram apstiprināt.

Gadiem ilgs melu karš

Vēstījums par kara iemesliem Krievijas propagandistiem ir skaidrs – NATO visu laiku ir Krievijai melojuši, un vienīgais mērķis bija izvietot uz Krievijas – Ukrainas robežas savus karavīrus. Ukraina jau faktiski kļuvusi par NATO bāzi, bet banderovcu un neonacistu valdība gribējusi saņemt kodolbruņojumu, tāpēc arī sadarbojās ar NATO.

Pašpasludināto Luhanskas un Doņeckas republiku iedzīvotāji nemitīgi pakļauti asiņainām apšaudēm, pret viņiem īstenots plaša mēroga genocīds. Šādi murgi visos valsts kontrolētajos medijos pasniegti jau pēdējos astoņus gadus kopš Krimas aneksijas laikiem, un liela daļa Krievijas iedzīvotāju, kuru vienīgais informācijas avots ir televizors, tam arī tic.

Tāpat jāatgādina Putina klāstītais, ka Ukraina nav valsts un ukraiņi nav tauta – tas atgādina nacistu propagandu. Arī holokausts nesākās vienā dienā, līdz tam nacisti publikas acīs ebrejus dehumanizēja.

Visi Krievijas oficiālie mediji vēsta, ka armijas “speciālā operācija” tiek veikta tikai pašpasludināto republiku atbrīvošanai un aizsargāšanai. Armija šaujot ar precīzajiem taktiskajiem ieročiem tikai pa militāriem mērķiem, pretošanos izrādot tikai atsevišķas nacionālistu bandas (kad Krievija gan saukusi citādi tos, kas stājas tai pretī cīņā par savas valsts brīvību), kuras vada ārvalstu kara padomnieki.

Krievijas skolās izplatīti “metodiskie materiāli” un sarīkota mācību stunda par specoperācijas nepieciešamību, NATO it kā radīto apdraudējumu un tautas republiku mierīgo iedzīvotāju aizstāvību no Krievijas puses.

Noklusē zaudējumus

Pirmo reizi par to, ka Krievijai ir arī kritušie, paziņots tikai kara ceturtajā dienā, taču neminot precīzu skaitu un ar piebildi, ka ienaidnieks gan cietis milzīgus zaudējumus.

Konkrēta  un skaitliski ļoti samazināta informācija izskanēja sešas dienas pēc kara sākuma. Pēc ziņām no Krievijas, kritušo ģimenes nesaņem pohoronkas – oficiālus paziņojumus par savu tuvinieku nāvi. Tikmēr jau kara sākumā ziņots, ka pie Ukrainas robežas nogādātas mobilo krematoriju iekārtas. Pēc Ukrainas datiem, Krievijas zaudējumi jau pārsnieguši 10  000 uzbrucēju un kritušo skaits strauji tuvojas vairāk nekā deviņus gadus ilgā Afganistānas kara kopējai bilancei.

Sagrauj pilsētas un vaino ukraiņus

Krievijas televīzijā rāda kadrus ar degošiem civilajiem objektiem, melojot, ka tos uzspridzinājuši paši ukraiņu nacionālisti – tas apgalvots arī sižetā ar sašauto televīzijas torni Kijevā, kur nogalināja piecus cilvēkus, ieskaitot Ukrainā pazīstamu TV operatoru.

Sevišķi acīmredzams tas bija ar raķetes triecienu Harkivas galvenajā laukumā. Oriģinālajā video skaidri redzams, ka sprādzienu izraisa no gaisa nākoša raķete, taču Krievijas kanālos pirmās sekundes izgrieztas un tas pasniegts kā nacionālistu sarīkots sprādziens. Starp citu, tagad izpostītajā Harkivā dzīvo vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāji, tā ir Ukrainas viskrieviskākā pilsēta, kur ukraiņu valoda bija dzirdama visai reti.

Kremļa kanāli vēsta, ka pieaudzis slepkavību skaits Ukrainas pilsētu ielās, jo iedzīvotājiem izdalīti ieroči, un ilustrācijai rāda pašu okupantu asinsdarbus, piemēram, sašautu auto un nogalinātu ģimeni līdzās.

Melo no pašas augšas

Vieni no meliem, ko izplatījuši Putins un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs personīgi – Krievijas armija darot visu iespējamo, lai nogādātu no Harkivas uz mājām indiešu studentus, kurus ukraiņu armija saņēmusi kā ķīlniekus un izmantojot kā dzīvu vairogu.

Ukraiņi nenoliedz, ka atsevišķiem ārvalstu pilsoņiem ir problēmas ar izbraukšanu, bet tikai tāpēc, ka daudzviet Krievijas armija neļauj veidot humānos koridorus, kā arī tādēļ, ka priekšroka ir sievietēm un bērniem. Jāpiebilst, ka uzbrukuma pirmajās dienās Krievijas apšaudēs nogalināja kādu indiešu studentu.

Vēl viens Krievijas propagandas triks ir internetā veidot dažādu Ukrainas pilsētu un apdzīvoto vietu viltus profilus, kuros melots par padošanos un pārvaldes institūciju veidošanu kopā ar okupācijas spēkiem, aicinot arī citus sekot šim piemēram.

Zombē pat kodolkaram

Oficiālās televīzijas skatītājus pat zombē, ka Krievijai nav ko baidīties, jo tās rīcībā ir kodolieroči. Lūk, citāts no propagandista Dmitrija Kiseļova raidījuma: “Mūsu zemūdenes ir spējīgas izšaut vairāk nekā pustūkstoti kodolgalviņu, kas garantēti iznīcinās Amerikas Savienotās Valstis kopā ar visām pārējām NATO valstīm. Tas būs pēc principa – kam mums vajadzīga tāda pasaule, ja tajā nebūs Krievijas.”

Tikai neliela Krievijas sabiedrības daļa ir protestējusi pret karu –skatuves mākslinieki, zinātnieki, arī vienkāršie cilvēki uz ielām. Pirmajā iebrukuma dienā protesta gājieni notika 55 Krievijas pilsētās, kopumā aizturēto skaits pārsniedzis desmit tūkstošus.  Uz Krievijas miljonu fona tā tomēr ir niecīga daļa, kas nozīmē, ka propaganda ir iedarbīga, tāpat darbojas gan baiļu, gan vienaldzības faktors.

Pat tie, kuriem Ukrainā ir tuvinieki, bieži vien atsakās klausīties viņu stāstītajā par bombardēšanu un citām šausmām, bet dažam pat paša māte vai vecmāmiņa pasaka, ka Putins pareizi dara...

Tikmēr rietumos daudziem joprojām nav skaidrs, ar ko ir darīšana. Tehnoloģiju nozares magnāts Ilons Masks attecies bloķēt Krievijas propagandas kanālus satelītu Starlink tīklā. “Mēs to nedarīsim – ja nu vienīgi zem ieroča stobra. Atvainojiet, ka es esmu vārda brīvības absolūtists,” tviterī ierakstījis Masks. Salīdzinājumam – tikpat labi var aizstāvēt teroristu tiesības uz ieročiem.