Izstrādāts plāns Eiropas Savienības atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes
Eiropas Komisija (ES) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves, vēsta aģentūra "Reuters".
Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai. ES pērn importēja no Krievijas 155 miljardus kubikmetru gāzes, tostarp sašķidrināto gāzi (LNG). Tas atbilst gandrīz 40% no ES ikgadējā gāzes patēriņa.
Nebūs viegli līdz nākamajai ziemai aizstāt lielāko daļu Krievijas gāzes ar citiem energoresursiem.
EK vēlas jau šogad samazināt Krievijas gāzes importu par 112 miljardiem kubikmetru, liecina šova "Breakingviews" rīcība nonākušais dokuments. Tostarp 50 miljardus kubikmetru plānots aizstāt ar LNG importu.
ES kapacitāte pārvērst LNG izmantojamā gāzē ir vairāk nekā 200 miljardi kubikmetru gadā, ieskaitot Lielbritānijas termināļus. Taču Spānija un Francija nav labi savienotas ar pārējiem. Lai nodrošinātu LNG kravu piegādi Eiropai, patērētājiem var nākties maksāt saskaņā ar strauji augošajām gāzes cenām, kas šogad pieaugušas jau desmitkārt. LNG importa pieaugums par 20 miljardiem kubikmetru ir reālistiskāks, uzskata Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).
EK aplēsusi, ka 14 miljardus kubikmetru gāzes varētu ietaupīt, ja ES iedzīvotāji pagrieztu savus termostatus par vienu grādu pēc Celsija zemāk. Savukārt 20 miljardus kubikmetru gāzes EK cer aizstāt ar vēja un saules enerģiju.
Šie plāni ir ambiciozi, bet iecere aizstāt desmit miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, kas tiek saņemta pa gāzesvadiem, ar energoresursu importa palielināšanu no tādām vietām kā Alžīrija, šķiet realizējama. Tāpat kā priekšlikums nodrošināt, ka ES piepilda 90% no savām gāzes krātuvēm līdz ziemai. Šīs krātuves ziemā piegādā līdz pat 30% ES nepieciešamās gāzes, bet dažas no tām kontrolē Krievijas gāzes gigants "Gazprom".
EK plāns, kam dots nosaukums "RepowerEU", nebūs viegli realizējams, bet valstis var izmantot subsīdijas, lai ierobežotu tā ietekmi, vai arī aplikt ar nodokļiem lielo energouzņēmumu peļņu šogad. Tomēr sagaidāms, ka plāns ietekmēs ES valstis nevienlīdzīgi.
