"Krievijas iebrukums nebūtu sācies, ja..." Vai karu Ukrainā varēja novērst, un kāpēc ukraiņi jūtas piekrāpti?
Krievijas iebrukums "nebūtu sācies", ja Ukraina deviņdesmitajos gados nebūtu atteikusies no saviem kodolieročiem, sacīja kādreizējā Ukrainas premjerministra Oleksija Hončaruka ārpolitikas padomniece Sviltana Zališčuka.
Ukrainā kādreiz bija tūkstošiem kodolieroču, kurus pēc Aukstā kara beigām tur izvietoja Padomju Savienība. 1994. gadā Ukraina padevās un apmaiņā pret to pasaules lielvaras, ieskaitot Krieviju, solīja nepārkāpt tās drošību.
Ukraina parakstīja Budapeštas memorandu, pievienojoties ANO Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, kurā teikts, ka Krievija, Apvienotā Karaliste un ASV "atkārtoti apstiprina savu pienākumu atturēties no draudiem vai spēka pielietošanas pret Ukrainas teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību".
Jautāta, vai Ukraina ir kļūdījusies, piekrītot atteikties no saviem kodolieročiem, kādreizējā Ukrainas parlamenta deputāte Svitlana Zališčuka "Sky News" sacīja:
"Jā, bez šaubām. Ja mēs šobrīd būtu kodolieroču īpašnieki, domāju, ka šis karš nebūtu sācies, mana nācija nebūtu piedzīvojusi šo traģēdiju."
"Ja šajā pasaulē ir valsts, Eiropā šodien, kas var pieprasīt drošības garantijas, tā būtu Ukraina, tieši tāpēc, ka mēs atteicāmies no saviem kodolieročiem, tieši tāpēc, ka mēs saņēmām šo apliecinājumu no stiprākajām lielvalstīm pasaulē, ka tās mūs aizsargās, ja kaut kas notiks," viņa turpināja.
Viņa sacīja, ka saprot, kāpēc ukraiņi jūtas piekrāpti. Tomēr Ukraina kodolieročus nav varējusi izmantot, neieguldot papildu infrastruktūrā.
"Tas bija padomju inventārs. Šos ieročus faktiski nevar izmantot, ja nav nekādas komandēšanas un kontroles struktūras. Toreiz Ukrainai bija gandrīz neiespējami tos izmantot pat kā drošību nākotnei."
Viņa sacīja, ka nav zināms, vai Krievija būtu uzbrukusi Ukrainai, ja valsts būtu paturējusi ieročus un investējusi postpadomju kodolprogrammā. Viņasprāt, kodolieroču izmantošana ne vienmēr atturēs valstis no uzbrukuma, piebilstot, ka tā ir tikai spekulācija.
"Sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados pasaule saprata: ja arvien vairāk valstīs ir kodolieroči, tad tas izraisīs milzīgu katastrofu, jo galu galā kāds nolems izmantot savus ieročus."
"Putins pasaulei ir atklājis kodolieroču glabāšanas realitāti: tie nav preventīvi, tie ir draudi. Izrādās, ka viņš ir ļoti neaprēķināms un potenciāli ļaunprātīgs līderis, kuram pieder pasaulē lielākais kodolieroču krājums, un viņš aktīvi un publiski lauž kodoltabu, spekulējot un veicot pasākumus, lai tos izmantotu," piebilda Kodolatbruņošanās kampaņas vadītājs Toms Unterainers.
