Lietuvas Tieslietu ministrija lūdz Ģenerālprokuratūru sākt pirmstiesas izmeklēšanu pret Putinu un Lukašenko
Lietuvas Tieslietu ministrija otrdien paziņojusi, ka vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sāktu pirmstiesas izmeklēšanu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko saistībā ar karu Ukrainā.
Tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska aicinājusi Ģenerālprokuratūru "izvērtēt Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vadītāju agresiju pret Ukrainu".
Kā norādīts ministrijas paziņojumā, Lietuvas kriminālkodekss ļauj par agresijas noziegumu atbildīgas personas saukt pie atbildības arī neklātienē.
"Lietuvas Republikas kriminālkodekss rada juridiskus nosacījumus Putina un Lukašenko saukšanai pie kriminālatbildības neatkarīgi ne no viņu pilsonības un dzīvesvietas, ne no vietas, kur noticis agresijas noziegums, ne arī no tā, vai agresija ir krimināli sodāma saskaņā ar Krievijas vai Baltkrievijas likumiem," skaidrojusi Dobrovoļska.
Lietuvas Tieslietu ministrija atzīst, ka par agresiju Ukrainā atbildīgo personu vajāšanu Hāgas Starptautiskajā krimināltiesā apgrūtina apstāklis, ka pie šīs tiesas statūtiem nepievienojušos valstu - šai gadījumā Krievijas un Baltkrievijas - pilsoņus iespējams tiesāt vienīgi gadījumā, ja to pieprasītu ANO Drošības padome, kurā Krievijai ir pastāvīgās dalībvalsts statuss ar veto tiesībām.
Vienlaikus ministrija uzsver, ka tas attiecas tikai uz agresijas noziegumiem, bet ne uz noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem, par kuriem Lietuva iesniegusi prasību Starptautiskās krimināltiesas prokuroram, kurš jau sācis izmeklēšanu.
Paziņojumā norādīts, ka par agresijas noziegumu var tiesāt gan Starptautiskajā krimināltiesā, gan to valstu nacionālajās tiesās, kuras savos kriminālkodeksos ietvērušas šādu starptautisku noziegumu.
Ministrija uzsver, ka Krievija pārkāpj starptautisko tiesību pamatprincipus attiecībā uz bruņota spēka nelietošanu un konfliktu risināšanu mierīgā ceļā, vēršot letālu militāro spēku pret suverēno un neatkarīgo Ukrainas valsti, tās teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru.
Savukārt Baltkrievija, atļaujot savu teritoriju izmantot pret Ukrainu vērstu militāru uzbrukumu plānošanai un veikšanai, pati arī veic agresijas aktu, kas pilnībā atbilst starptautiskajās un nacionālajās tiesībās ietvertajai agresijas koncepcijai.
Kā uzskata Dobrovoļska, agresijas vaininieku saukšana pie atbildības var kļūt par realitāti, ja Ģenerālprokuratūra izvērtēs visu pieejamo informāciju un izmantos Lietuvas nacionālajos likumos paredzēto universālās jurisdikcijas un aizmuguriska tiesas procesa iespēju.
Starptautiskā krimināltiesa (SKT) Hāgā pirmdien paziņoja, ka veic izmeklēšanu, jo atradusi saprātīgu pamatu aizdomām par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai iederošo Krimas pussalu.
