Vulkāna izvirdums, cunami un pirmais Covid-19 uzliesmojums: Tongā gads iesācies drūmi
Pirms piecām nedēļām vulkāna izvirduma rezultātā Tongas salas tika noklātas ar biezu pelnu slāni, piesārņojot tās ūdeņus. Tam sekoja cunami, kas nopostīja mājas, sabojāja lielu daļu infrastruktūras, iznīcināja augu valsti un pārrāva Tongas sazināšanās iespējas ar pārējo pasauli.
Pēc vairāk nekā piecām nedēļām bez interneta savienojuma, tas atkal tika atjaunots otrdien. Tomēr katastrofas radītais posts Tongā ir jūtams aizvien, turklāt pēdējo mēnesi krietni sarežģītāku nācijai ir radījis pirmais Covid-19 uzliesmojums, kas, domājams, valstī ievazāts līdz ar palīdzības piegādāšanu no citām valstīm pēc katastrofas. Saslimšanas gadījumiem strauji palielinoties, kopš 2. februāra Tongas iedzīvotājiem noteikts strikts "lokdauns".
Latvija palīdzēs
Neapskaužamajā situācijā palīdzīgu roku Klusā okeāna valstij plāno sniegt arī Latvija – valdība otrdien lēma piešķirt 50 tūkstošus eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai sniegtu atbalstu Tongai un tās iedzīvotājiem 15. janvārī notikušo dabas stihiju radīto seku mazināšanai. Naudu paredzēts iemaksāt Tongas Sarkanā Krusta biedrībai – tas izvēlēts kā ātrākais un piemērotākais veids palīdzības sniegšanai, ņemot vērā ievērojamo ģeogrāfisko attālumu un to, ka kravu piegāde caur gaisu un ūdeni ir apgrūtināta.
Pirms un pēc katastrofas: vulkāna izvirdums, kas noklāja Tongas salas ar pelniem
Sestdien, 15. janvārī, pēc spēcīga zemūdens vulkāna izvirduma Klusā okeāna valsts Tongas krastus sasniedza cunami. Sākotnējais izvirdums turpinājies astoņas minūtes, ...
Kopumā stihijā dzīvību zaudēja trīs personas, bet no sekām cieš ap 85 tūkstoši jeb 84% valsts iedzīvotāju.
Piecas nedēļas bez interneta savienojuma
Klusā okeāna salu valsts zaudēja gandrīz visus sakarus pēc tam, kad 15. janvārī izvirda vulkāns, kas pārrāva 827 kilometrus garo zemūdens kabeli, kas salām nodrošināja interneta savienojumu. Remontkuģim vajadzēja 20 dienas, lai nomainītu 92 kilometru garu posmu, kas savieno Tongu ar Fidži un citiem starptautiskajiem tīkliem.
Kamēr tika remontēts zemūdens kabelis, tongieši centušies iztikt ar pagaidu satelītpakalpojumiem.
Nākamais solis būs salabot vietējos kabeļus, kas savieno galveno salu Tongatapu ar tālākām valsts salām. Tās cunami skāra vissmagāk, un interneta darbības pilnīga atjaunošana tur varētu aizņemt pat sešus līdz deviņus mēnešus, raksta “The Guardian”.
Gandrīz divus gadus izdevās izvairīties no Covid-19
Tongā, pateicoties tās ģeogrāfiskajai lokācijai un ūdeņiem, kas to atdala no pārējās pasaules, kā arī pārējo valstu noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem, bija izdevies noturēt Covid-19 vīrusu ārpus saviem krastiem lielāko daļu pandēmijas laika. Tomēr vulkāna izvirdums un tā izraisītais cunami valstī radīja bažas, ka līdz ar starptautiskās palīdzības ierašanos varētu tikt ievazāts arī koronavīruss.
Kamēr visa pasaule pēdējos divus gadus visu pasauli bija pārņēmis pandēmijas radītais slogs, Tongā pirmais Covid-19 gadījums tika reģistrēts vien 2021. gada 29. oktrobrī kādam cilvēkam, kurš repatriēts uz mājām no Jaunzēlandes. Saslimušajam cilvēkam pirms Jaunzēlandes pamešanas obligātais Covid-19 tests bija negatīvs, bet, ierodoties Tongā, ierastā pārbaude uzrādīja jau pozitīvu.
Valstī uz nedēļu tika noteikts “lokdauns”, un pēc tam vēl vairākus mēnešus jauni saslimšanas gadījumi netika atklāti.
Šī brīža vīrusa uzliesmojums Tongā, ko galvenokārt izraisījis lipīgais omikrons, ir audzis strauji. Valsts, kurā mīt aptuveni 105 tūkstoši iedzīvotāju, piektdien, 18. februārī, ziņoja par 24 jauniem gadījumiem, kopumā valstī reģistrēto gadījumu skaitam visas pandēmijas laikā sasniedzot 234. Domājams, ka šī brīža uzliesmojums sākās, kad diviem ostas darbiniekiem Covid-19 testu rezultāti uzrādījās pozitīvi. Vai šie gadījumi ir saistīti ar palīdzības piegādēm no citām valstīm pēc dabas katastrofām, nav zināms.
Lai gan kopējais valstī reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits visas pandēmijas laikā šķiet niecīgs, veselības eksperti norādījuši, ka šādi uzliesmojumi varētu būt pat postoši valstīm kā Tonga, kur veselības sistēma ir trausla, bet dažādu neinfekcijas slimību, piemēram, sirds un asinsvadu, rādītāji ir augsti, raksta NBC.
Strikts "lokdauns"
“Lokdauns” Tongā tika ieviests pēkšņi, vienlaikus tongiešus tas nepārsteidza, jo kaimiņvalstīs tika novērots inficēšanās gadījumu kāpums.
Striktie Covid-19 ierobežojumi Tongā tika mīkstināti pirmdien, 21. februārī, ļaujot darbu atsākt mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kamēr amatpersonas apsver nākamos soļus. Tongiešiem aizvien ir noteikta komandantstunda no plkst. 18 līdz plkst. 6, turklāt klātienes mācības vēl netiek atsāktas.
Patlaban divas trešdaļas Tongas iedzīvotāju ir vakcinēti pret Covid-19.
