Situācijai Ukrainā saasinoties, Somija sāk apsvērt pievienošanos NATO

Somija jau pirmdienas vakarā nosodīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību".

Otrdien preses konferencē, atbildot uz jautājumu, vai bažas par iespējamo jauno Krievijas iebrukumu Ukrainā, netuvina Helsinkus lēmuma pieņemšanai par iestāšanos NATO, Nīniste atbildēja, ka viņam tas nav zināms.

Tomēr viņš piebilda, ka jau notiek aktīvas debates par iespējamo dalību aliansē un ka tās var kļūt vēl aktīvākas, ja Krievija dos tam iemeslu.

"Somija stingri atbalsta Ukrainu un ukraiņu tautu," uzsvēra prezidents, kurš pēdējo mēnešu laikā, pieaugot spriedzei pie Ukrainas robežām, uzturējis aktīvus kontaktus ar Putinu.

Somija un tai kaimiņos esošā Zviedrija nav NATO dalībvalstis, taču, Krievijai pieprasot NATO atteikties no alianses tālākas paplašināšanās uz austrumiem, gan Stokholma, gan Helsinki kategoriski noraidījušas Maskavas tiesības iejaukties to drošības politikā.

Lai gan sociāldemokrātiem, kas abās Ziemeļvalstīs šobrīd atrodas pie varas, nav plānu pievienoties NATO, alianse ir apliecinājusi, ka tās "durvis ir atvērtas" to uzņemšanai.

Atšķirībā no Zviedrijas, Somija oficiāli atzinusi, ka vēršanās pie NATO ar lūgumu uzņemt to aliansē ir pastāvoša "iespēja".

Tomēr Nīniste žurnālistiem norādīja, ka pat gadījumā, ja Helsinki izšķitos lūgt valsts uzņemšanu NATO, procedūra var būt ilga, jo nepieciešama visu alianses dalībvalstu piekrišana.

"Tas nav zibenīgs process," atzina prezidents.

Somija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas pēc Aukstā kara nav ievērojami samazinājusi savu armiju. Apstāklis, ka tai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju, kā arī atmiņas par Ziemas karu, kad somiem 1939/40.gadā nācās savu neatkarību ar ieročiem rokās aizstāvēt pret toreizējās Padomju Savienības agresiju, ir iemesls tam, ka drošības jautājumiem Helsinkos vienmēr ir augsta prioritāte.

Tajā pašā laikā Somijai ir cieši ekonomiskie sakari ar Krieviju, un drošības eksperti izsakās, ka Nīniste, iespējams, ir viens no tiem Eiropas Savienības līderiem, pret kuriem Putins izjūt zināmu cieņu un ar kuru Kremļa saimniekam ir pastāvīgi sakari.