Tiek sniegti politiski paziņojumi, bet Krievijas spēku izvietojums liecina par pilnīgu gatavību uzbrukumam
foto: AP/Scanpix
Pasaulē

Tiek sniegti politiski paziņojumi, bet Krievijas spēku izvietojums liecina par pilnīgu gatavību uzbrukumam

Jauns.lv / LETA

Krievijas spēku izvietojums ap Ukrainu joprojām liecina par gatavību jebkurā brīdī sākt uzbrukumu, atzinis Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis, kas situāciju trešdien vēlu vakarā telefoniski apspriedis ar ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Marku Milliju.

Tiek sniegti politiski paziņojumi, bet Krievijas s...

Pēc viņa teiktā, par to liecina arī pret Ukrainu veiktie kiberuzbrukumi, savukārt militāro vienību pārdislocēšanu pašā Krievijā var vērtēt tikai kā vienu no manevriem, kura mērķis ir slēpt galveno nodomu.

"Nav pilnīgi nekādu deeskalācijas pazīmju, tiek sniegti politiski paziņojumi, bet praktiskais spēku izvietojums, to virzība, spēku strukturēšana liecina, ka turpinās gatavošanās - iespējams, pat vissliktākajam variantam, un tā nav mazinājusies ne par naga melnumu," norādījis ģenerālis, piebilzdams, ka Krievijas spēki "tikai gaida pavēli".

"Laiku, jādomā, vislabāk zina tikai [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins un vēl kāds no viņam tuvākajām aprindām, arī militārajām, bet galīgo lēmumu, domājams, arī zina tikai Putins," viņš spriedis.

Par draudu līmeni liek domāt Krievijas spēku izvietojums gar Ukrainu no visām pusēm - gar robežu austrumos un ziemeļos, Melnajā jūrā, kā arī Baltkrievijas dienvidos, izteicies Lietuvas Bruņoto spēku komandieris, piebilstot, ka tur dislocētie spēki var veikt gan izlūkošanas operācijas, gan īpašas darbības, tai skaitā objektu ieņemšanu vai diversijas.

"Viņi visi ir gatavībā un atrodas vietās, no kurienes jau šodien var sākt operācijas. Gaisa desanta, jūras desanta vienības faktiski atrodas izejas punktos, rajonos, no kurienes varētu sākties operācija, desants no jūras, no lidmašīnām, no helikopteriem, es runāju par personālu, tehniku, bruņojumu, rezervēm, atbalsta vienībām," viņš stāstījis.

"Jādomā, ka mērķi ir gan Kijeva, gan Harkova, gan, iespējams, dienviddaļas atšķelšana no Melnās jūras, un tālākajā attīstībā varbūt arī visas Ukrainas ieņemšana. Vai šis scenārijs piepildīsies - tas būs atkarīgs no krievu lēmumiem, bet būtu bezatbildīgi apgalvot, ka tas nav sagatavots," izteicies Rupšis.

Viņa vērtējumā Krievijas spēku izvietojums liecina par apdraudējumu ne tikai Doņeckai un Luhanskai, Harkovai ziemeļaustrumos un Mariupolei dienvidaustrumos, bet arī apgabaliem, kas atrodas tuvāk Kijevai, un pat Odesai.

"Kiberuzbrukumi un citas Krievijas darbības liecina, ka tā nav izšķīrusies ne par ko citu, kā vien par to, kas bija nolemts jau iepriekš," secinājis ģenerālis.

Kā uzsvēris Lietuvas armijas komandieris, no ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja viņš saņēmis stingru apliecinājumu, ka Vašingtonas saistības pret NATO līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību joprojām ir nelokāmas.

Šobrīd Krievija sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 130 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.