Ukrainas krīze: kāpēc Krievija neuzticas NATO?
NATO šobrīd izsver, kādi soļi būtu jāsper, lai palīdzētu Ukrainai iespējamā Krievijas iebrukuma gadījumā. Alianse, kurā ietilpst ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija, pastiprina militāro gatavību, lai aizsargātu Ukrainu, ja tas būs nepieciešams, vēsta BBC.
Kas ir NATO?
NATO ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācija, militāra savienība, ko 1949. gadā dibināja 12 valstis, ieskaitot ASV, Kanādu, Lielbritāniju un Franciju, lai aukstā kara apstākļos aizsargātu Eiropu no komunistiskām valstīm, bet mūsdienās NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā par NATO biedriem kļuva vairākas Varšavas pakta valstis. Varšavas pakts bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums.
Līgumu 1955. gada 14. maijā parakstīja Austruma bloka valstis. Austrumu bloku pirmajos pēckara gados veidoja Polijas Tautas Republika, Vācijas Demokrātiskā Republika, Čehoslovākijas Republika, Ungārijas Tautas Republika, Rumānijas Tautas Republika, Dienvidslāvijas Federatīvā Tautas Republika, Bulgārijas Tautas Republika un Albānijas Tautas Republika.
Dalībnieki vienojās nākt cits citam palīgā, ja notiek bruņots uzbrukums jebkurai dalībvalstij. Sākotnēji tās mērķis bija novērst pēckara Krievijas ekspansijas draudus Eiropā.
Kāda ir Krievijas šī brīža problēma ar NATO un Ukrainu?
Ukraina ir bijusī padomju republika, kas robežojas gan ar Krieviju, gan ES. Tā nav NATO biedrs, bet gan "partnervalsts", kas nozīmē, ka pastāv izpratne par to, ka nākotnē tai var atļaut pievienoties aliansei. Krievija no Rietumu lielvalstīm vēlas apliecinājumus, ka tas nekad nenotiks.
Tomēr ASV atsakās norobežot Ukrainu no NATO, norādot, ka tai kā suverēnai nācijai vajadzētu brīvi lemt par savām drošības aliansēm.
Ukrainā ir liela etnisko krievu populācija un ciešas sociālās un kultūras saites ar Krieviju. Stratēģiski, Kremlis to redz kā daļu no Krievijas.
Kādas vēl ir Krievijas bažas?
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvo, ka Rietumu lielvaras izmanto aliansi, lai aplenktu Krieviju un vēlas, lai NATO pārtrauc savu militāro darbību Austrumeiropā.
Putins jau sen apgalvo, ka ASV ir lauzusi 1990. gadā dotās garantijas, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem. NATO noraida Krievijas teikto un norāda, ka tikai nelielam skaitam tās dalībvalstu ir kopīgas robežas ar Krieviju un, ka tā ir aizsardzības alianse.
Daudzi uzskata, ka pašreizējais Krievijas karaspēka izvietojums uz Ukrainas robežas var būt mēģinājums piespiest Rietumus nopietni uztvert Krievijas drošības prasības.
Kādas saistības NATO ir pret Ukrainu?
ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievija maksās "nopietnu un dārgu cenu" par iebrukumu un papildspēku nosūtīšanu uz Eiropu.
ASV uz Poliju un Rumāniju sūta gandrīz 3000 papildus karavīru, lai atbalstītu Austrumeiropas aizsardzību. Gatavībā ir vēl 8500 karavīru. Pentagons norāda, ka nav plānu izvietot karaspēku pašā Ukrainā.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka ir brīdinājusi, ka turpmāka militārā eskalācija "Krievijas ekonomiskajam, politiskajam un stratēģiskajam režīmam maksās dārgi".
