Saldūdens krājumi varētu izsīkt ātrāk, nekā gaidīts - pētījumā atklāts, ka pasaules ledājos patiesībā ir daudz mazāk ledus
Jaunas satelītu tehnoloģijās ļāvušas zinātniekiem rūpīgāk izpētīt pasaules ledājus, atklājot, ka tajos ir ievērojami mazāk ledus, nekā uzskatīts iepriekš, liecina “Nature Geoscience” publicētais pētījums.
Pētījuma vadošais autors Romāns Milans atzīst, ka līdz šim “ir bijusi diezgan vāja izpratne par to, cik daudz ledus patiesībā glabājas ledājos”, raksta ziņu aģentūra "Reuters".
Vienlaikus jaunie aprēķini liecina, ka, visiem ledājiem izkūstot, jūras līmenis paceltos par 7,6 centimetriem mazāk, nekā iepriekš bija aprēķināts. Tomēr pētījums rada bažas par nākotni vairāku pasaules daļu iedzīvotājiem, kuri paļaujas uz ledāju sezonālo kušanu, lai iegūtu no tiem dzīvošanai nepieciešamo saldūdens daudzumu.
Vairākas pasaules valstis jau cīnās ar šo problēmu, piemēram, Čīle, kur cer izveidot mākslīgus kalnu ledājus, un Peru, kur tiek investēts ūdens atsāļošanā, lai kompensētu izsīkstošos saldūdens krājumus.
Pēdējo gadu laikā izvietotie augstās izšķirtspējas satelīti pirmo reizi ļāvuši analizēt to, kā pārvietojas 98% no pasaules ledājiem, “no mazākiem ledājiem Andos līdz par masīviem ledājiem Svalbārā un Patagonijā,” sacījis Milans.
Kūstošie ledāji Grenlandē
“Nature Geoscience” pētījumā ar satelītkameru palīdzību tika mērīts, cik ātri ledāji pārvietojas. Tas zinātniekiem palīdzējis precīzāk novērtēt ledāju tilpumu, jo to plūsma liecina par ledus biezumu. Tomēr šādas informācijas noskaidrošanu ierobežojušas tehnoloģiskās iespējas.
Zinātnieki analizēja vairāk nekā 800 tūkstošus ledāju attēlus, kas uzņemti no 2017. līdz 2018. gadam, konstatējot, ka daudzi no ledājiem ir seklāki, nekā iepriekš novērtēts. Tagad tiek lēsts, ka kopumā ir par aptuveni 20% mazāk ledus, kas varētu izkust okeānā un paaugstināt jūras līmeni. Patlaban ledāju kušana rada aptuveni 1 milimetru jūras līmeņa celšanos ik gadu, kas ir 30% no kopēja gada pieauguma.
Kamēr kopēja aina liecina, ka ledāji satur mazāk ledus, Milans un viņa kolēģi izpētīja, ka, piemēram, Āzijas Himalajos ledus ir par 37% vairāk, nekā iepriekš lēsts. Savukārt Dienvidamerikas Andu ledājos tas ir par aptuveni 27% mazāk.
Tādējādi Andos gaidāmas lielākas problēmas ar saldūdens krājumiem, kamēr Himalajos ūdens būs iedzīvotājiem drošāks, norādīja Milans.
Islande masu ceremonijā atvadās no Okjokullu ledāja
Oficiālā ceremonijā Islandē, klātesot vides aktīvistiem, amatpersonām, un pētniekiem, atvadas teiktas Islandes ledājam Okjokullu, kas izkusis klimata pārmaiņu dēļ, ziņo ...
Simtiem cilvēku pulcējas ledāja bēru ceremonijā Šveicē
