Krievijas “varenās” armijas personālu regulāri aplaupa reketieri
Krievijas presē pēdējā laikā ir parādījušās publikācijas, kurās tiek ziņots par it kā neiedomājamu parādību – izrādās, ka vairākos šīs valsts apgabalos vietējas nozīmes reketieru bandas ar nodevām ir aplikušas veselu karaspēka daļu personāla algas un tās nekautrējoties turpat pie vārtiem arī iekasē. Izrādās arī, ka tas nebūt nav pēdējā laika fenomens un līdzīgi gadījumi ir fiksēti arī agrāk.
Mēs esam tautas armija
Aizvadītā gada beigās Krievijas organizācijas “Krievijas karavīru mātes” (KKM) vadītāja Svetlana Goluba nāca klajā ar it kā sensacionālu paziņojumu – Kemerovas pilsētā Jurgā konkrētas karaspēka daļas personāls vietējiem bandītiem katru mēnesi kopumā samaksā vismaz 400 tūkstošus rubļu (aptuveni 5 tūkstošus eiro).
Viņa apgalvo: ”Jurgā ir katastrofāla situācija. Vietējā krimināla pārstāvji pilnīgas nesodāmības situācijā ir aplikuši ar ikmēneša nodevām uz kontrakta pamata dienošos karavīrus un arī virsniekus, kuri pat spiesti pamest dienestu. Viņiem draud, viņus šantažē un nereti viņi turpat pie karaspēka daļas tiek piekauti. Ir tiktāl, ka karavīriem pat ir bail vērsties pēc palīdzības pie policijas un viņi turpina maksāt.”
Šo informāciju apstiprina arī Krievijas aizsardzības ministrijas Sabiedriskās padomes pārstāvis Viktors Baraņecs, kurš apgalvo: “Profesionāli dienošo karavīru aplaupīšana, sevišķi no centra tālajos garnizonos, ir kļuvusi par ikdienas problēmu ne vienā vien karaspēka daļā. Shēma visur ir vienāda – katra mēneša 10. datumā, kad ir algas diena, viņus sagaida turpat pie vārtiem un ar draudiem vai fiziski ietekmējot atņem konkrētu daļu algas. Uz policiju karavīriem bail iet, jo ir piedraudēts izrēķināties gan ar viņiem, gan ar viņu ģimenes locekļiem.”
Viens no bandītu apgalvojumiem – mēs esam tautas armija, bet jūs uz mūsu rēķina tik labi dzīvojat, ka ir jādalās. Īpaši iecienīts mērķis ir tie karavīri, kas atgriezušies no kādām reālās karadarbības vietām, jo viņu mēneša atalgojums var sasniegt 3 līdz 5 tūkstošus dolāru un viņu vārdus par samaksu izpauž reketieru līdzdalībnieki karaspēka daļās. Jugrā ar to ir nodarbojies viens no vietējās kriminalitātes pārstāvjiem Mudaris Tartikovs ar iesauku “Mandarīns” – viņš gan uz dažiem mēnešiem bijis pat aizturēts, taču palaists vaļā. Pats viņš bez problēmām braukājot pa pilsētu dārgā apvidus automašīnā bez numurzīmēm un policisti izvēlas ar viņu nekonfliktēt.
Jurga kā iespējamā dienesta vieta ieguvusi nelabu slavu Krievijā, un nozīmēšana uz turieni tiek uztverta kā sods, tāpēc daudzi atsakās uz turieni doties un dod priekšroku dienesta atstāšanai.
Aplaupīšana aizsākās jau “trakajos deviņdesmitajos”
Kā liecina KKM rīcībā esošā informācija, aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados, kas Krievijā ir uzskatāmi par organizētās noziedzības veidošanās un uzplaukuma laiku, šādas nodevas bandītiem maksājuši ļoti daudz karavīru visā valsts teritorijā. Nebija arī reti gadījumi, kad karavīrus piespieda arī iesaistīties nelikumīgos ieroču un citu materiālo vērtību darījumos – viņi zaga un atdeva laupījumu bandītiem.
Visai skaļš skandāls 2007. gadā izcēlās Habarovskas apgabala Sergejevskas ciemā, kur ar nodevām bija apliktas visas tur esošās karaspēka daļas, tostarp artilērijas divīzija, kuras sastāvā bija 2500 cilvēku. Nonācis pat tik tālu, ka vietējie bandīti Ruslana Kobeca vadībā ir sarīkojuši nepakļāvīgajiem karavīriem publisku pēršanu, bet pēc tam devušies uz karaspēka daļu un piekāvuši vairākus virsniekus, ieskaitot pulka komandieri.
Interesanti, ka vairāki cietušie savus iesniegumus no milicijas ir atsaukuši. Naudu no kolēģiem iekasējuši vairāki bandītu nozīmēti pārstāvji no viņu pašu vidus. Kad ieradusies vesela Aizsardzības ministrijas komisija, komandieri noņēma no amata, bet izmeklēšanas materiālus noslepenoja, taču zināms, ka šāda veida rekets tur ir pastāvējis jau no 2001. gada. Zīmīgi, ka izmeklēšanas laikā aizturēti vairāki virsnieki, kuri ir nodarbojušies ar to tādu pašu reketu karaspēka daļas iekšienē.
Līdzīga informācija Krievijas presē ir par Kaspijas jūras flotes daļām, Dagestānu un Čeljabinskas apgabalu un citām vietām. Lai pārtrauktu masveida izspiešanu no karavīriem, Čeljabinskas apgabalā 2019. gadā bija pat nepieciešama Krievijas federālā drošības biroja speciāli plānota operācija.
Savukārt 2021. gada janvārī Altajā tika notiesāta reketieru brigāde, kura bija turējusi bailēs veselu Gvardes Sarkankarogoto, ar Ļenina ordeni apbalvoto kājinieku brigādi. Darbības laikā reketieriem vietējā iedzīvotāja Oļega Pigareva vadībā bija izdevies “noslaukt” no karavīriem vairāk nekā miljonu rubļu (ap 15 tūkstošiem eiro), kas pie obligātā dienesta karavīru algu lieluma - aptuveni 25 eiro mēnesī, ir visai liela summa.
Tomēr nav jau tā, ka bandītiem visur izdodas ņemt virsroku. Ir ziņas, ka viņi ir pamēģinājuši aplikt ar nodevām gaisa desanta pulku Tālo Austrumu pilsētā Usurijskā, taču desantnieki viņiem ātri vien ierādījuši vietu. Savukārt kādā no Kaukāza pilsētām esot bijis gadījums, kad diviem tādiem reketieriem karavīri paši sarīkojuši linča tiesu, uzsēdinot viņus uz mietiem un citi vairs karaspēka daļai nav tuvojošies.
Krievijā no visai seniem laikiem ir iedibinājusies tradīcija, ka armija izvairās sūdzēties policijai, jo visus iekšējos incidentus izmeklē pašas armijas speciālās struktūras. Savukārt reketieri kā civilpersonas armijas izmeklēšanai nav pakļaujami.
Militārās prognozēšanas centra direktors Anatolijs Cigaņuks par šo situāciju ir izteicies visai skarbi: “Karavīru totāla pazemošana un armijas komandieru absolūtā bezpalīdzība šīs problēmas likvidēšanā daudzu gadu garumā iedragā armijas dienesta prestižu. Ja karavīri nevar no parastiem bandītiem nosargāt pat savas algas, tad ko viņi darīs, ja nāksies karot pa īstam. Tas ir pamatīgs apdraudējums visas valsts drošībai.”
Krievijas Aizsardzības ministrijā jau tradicionāli savos komentāros ir visai skopa, apgalvojot, ka šie ir tikai atsevišķi stipri pārspīlēti gadījumi un situācija tiekot kontrolēta.
