Krievija Ukrainā regulāri organizē viltus izsaukumus par ievietotiem spridzekļiem, apgalvo drošībnieki
Varētu domāt, ka viltus izsaukumi par skolās, sabiedriskās transporta stacijās un līdzīgās publiskās vietās ievietotiem spridzekļiem ir huligānu repertuārs, taču Ukrainas drošības dienests (UDD) informē, ka šādu praksi pret Ukrainas atbildīgajiem dienestiem jau labu laiku sistemātiski piekopj Krievijas specdienesti.
UDD norāda, ka ilgākā laika posmā ir identificēts liels skaits šādu viltus spridzināšanas draudu gadījumu un aiz lielas daļas fiktīvo izsaukumu, kurus saņem Ukrainas atbildīgie dienesti, stāv Krievijas specdienesti.
Drošībnieki nesen publicētā ziņojumā to nodēvējuši par vienu no hibrīdkara elementiem. Tā mērķis esot palielināt spiedienu uz Ukrainu un tās valsts iestādēm.
Ja 2021. gada laikā UDD fiksēja vairāk nekā 1100 apzināti veiktus, nepatiesus anonīmus ziņojumus, tad kopš 2022. gada sākuma vien Ukrainas policija jau saņēmusi vairāk nekā 300 šādu zvanu.
Pagaidām neviens no UDD aplūkotajiem izsaukumiem pēc rūpīgām pārbaudēm nav apstiprinājies kā pamatots.
UDD sadarbībā ar policiju un citām iestādēm aktīvi cīnās pret šādām izpausmēm. Kopš 2021. gada sākuma konstatēti 313 cilvēki, kuri veikuši šāda veida zvanus, teikts dienesta paziņojumā presei.
UDD esot pamats uzskatīt, ka aiz daļas šo izsaukumu un to veicēju stāv Krievijas specdienesti.
“Agresora valsts specdienestu mērķis ir acīmredzams – radīt papildu spiedienu uz Ukrainu, sēt sabiedrībā satraukumu un paniku. Diemžēl šādas informatīvas un psiholoģiskas operācijas ir mūsdienu hibrīdkaru realitāte,” teikts UDD paziņojumā, “Uzbrucēji mēģina sūtīt ziņojumus, izmantojot programmatūru, kas, viņuprāt, nodrošina viņiem anonimitāti. Vienlaikus konstatēts, ka lielāko daļu ziņojumu sūtījuši interneta lietotāji, kas atrodas kaimiņvalstīs vai īslaicīgi okupētajās Doņeckas un Luhanskas teritorijās.”
Situācija pie Ukrainas robežas arvien saspringtāka
Jau ziņots, ka Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 karavīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Ieskats ukraiņu karavīru ikdienā, kuri sargā austrumu robežu
Ukraiņu karavīrs Krimskes ciemā raugās pāri tranšejai, kamēr uz apkārtējiem laukiem krīt biezas sniega pārslas. Cits stāv tranšejas iekšpusē iepretim ...
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien aicināja Krieviju pierādīt pašas deklarēto, ka tai nav nodoma iebrukt Ukrainā, atvelkot no Ukrainas robežas tur izvietoto karaspēku.
"Esmu dzirdējis Krievijas amatpersonas sakām, ka viņiem nav nodoma iebrukt Ukrainā. Patiesībā Lavrova kungs to man atkārtoja šodien," Ženēvā pēc sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu žurnālistiem sacīja Blinkens. "Ja Krievija grib pārliecināt pasauli, ka tai nav agresīvu nodomu pret Ukrainu, ļoti laba vieta, kur sākt, būtu deeskalācija, atvelkot šos spēkus atpakaļ, aizvācot no Ukrainas robežas."
Blinkens arī sacīja, ka ASV jaunnedēļ dalīsies ar Krieviju ar savām idejām rakstiskā formā, vienlaikus paužot cerību par jaunām diplomātiskām aktivitātēm Ukrainas krīzes lietā pēc Ženēvas sarunām.
