Drons virs zviedru atomstacijas, bojāts zemūdens kabelis Grenlandes jūrā - vai mīklainajos incidentos saskatāms Krievijas pirksts?

Saasinoties spriedzei starp NATO un Krieviju, kā arī, reaģējot uz neseno Krievijas desanta kuģu izvietošanu Baltijas jūrā, Zviedrijas bruņotie spēki sāka pastiprināti patrulēt Gotlandē un tās centrā – Visbijā.

Incidents Forsmarkā, Zviedrijā, notika dienu pēc tam, kad Zviedrijas bruņotie spēki nosūtīja minēto kontingentu uz savu salu Baltijas jūrā, ziņo “Reuters”.

Lidaparāts pazudis bez pēdām

Forsmarka – Zviedrijas lielākais elektroenerģijas ražotājs – atrodas Baltijas jūras krastā aptuveni 150 km uz ziemeļiem no galvaspilsētas Stokholmas:

Zviedrijas policija, reaģējot uz Forsmarkas atomelektrostacijas drošības dienesta ziņojumu par virs tās teritorijas pamanītu bezpilota lidaparātu, nekavējoties norīkoja patruļas un helikopterus.

Drīz pēc tam bezpilota lidaparāts pazudis Graso salas virzienā.

“Policija turpina meklēt neidentificēto bezpilota lidaparātu, taču pagaidām bez rezultātiem,” teikts policijas ziņojumā par incidentu, piebilstot, ka nav nekādu pazīmju, ka šis bezpilota lidaparāts būtu kaut ko nometis Forsmarkas atomelektrostacijas teritorijā vai nolaidies.

Policijas publicētajā informatīvajā materiālā ir minēti arī pagaidām neapstiprināti aculiecinieku ziņojumi par bezpilota lidaparātu novērojumiem arī “Ringhals” atomelektrostacijā valsts rietumu krastā, Varbergas pašvaldībā.

Tikmēr Zviedrijas bruņoto spēku leitnants Maikls Klāsons “Associated Press” skaidrojis, ka šāda spēku pozicionēšana nenozīmē paaugstinātus riskus – bruņotie spēki vienkārši pielāgojoties situācijai.

Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvis arī piebilda, ka ne visas spēku aktivitātes, reaģējot uz Krievijas Baltijas kara flotes manevriem un situāciju kopumā, ir un būs pamanāmas.

Nesen Zviedrijas militārās izlūkošanas aģentūras MUST vadītāja, ģenerālmajore Lena Hallina “Associated Press” pauda, ka situācija Zviedrijā ir “tālu no ierastās, normālās situācijas”.

Hallina arī norādīja, ka ir nereālistiski uzskatīt, ka pašreizējā spriedze Eiropā būs nosacīti īslaicīga.

Kabelis nodrošinājis internetu, sakarus un Svalbāras satelītu stacijas darbību

Neskaidrie notikumi virs Zviedrijas atomelektrostacijas gan nav vienīgais, kas dienās pēc neveiksmīgajām NATO un Krievijas sarunām nonākuši mediju redzeslokā un likuši sarosīties ekspertiem.

Jau 11. janvārī ziņots par piepešiem bojājumiem zemūdens optiskās šķiedras kabelim, kurš savieno Svalbāras arhipelāgu ar Norvēģiju.

Kabelis šai Norvēģijas teritorijai ar speciālo statusu Arktikā nodrošināja internetu un komunikācijas iespējas.

Saskaņā ar valsts aģentūru “Space Norway”, kura Svalbārā uztura satelītu staciju, bojājumi konstatēti jau 7. janvārī.

Aģentūra norāda, ka pēc incidenta neskarts ir palicis tikai viens no diviem šāda veida kabeļiem.

Otram kabelim pārstājot funkcionēt, Svalbāra tiktu pilnībā izolēta no Norvēģijas.

Zīmīgi, ka šis incidents tika fiksēts laikā, kad Lielbritānijas Bruņoto spēku komandieris sers Tonijs Radakins – bijušais Kara flotes komandieris – publiski izteicies, ka viens no Krievijas mērķiem eskalācijas gadījumā būtu tieši šādas zemūdens infrastruktūras bojāšana.

Radakins arī paudis, ka pēdējos 20 gados ir novērota būtiska Krievijas spēku zemūdeņu aktivitāšu palielināšanās, koncentrējoties un vairojot tieši šāda veida sabotāžu veikšanas spējas, ziņo “Dailymail”.

Aģentūra “Space Norway” savā paziņojumā medijiem nekonkretizēja, cik ļoti un kā kabelis ir bojāts, taču apstiprināja, ka būs nepieciešams nosūtīt specializētus kuģus remontdarbu veikšanai.

Vai Krievija meklē ieganstu iebrukumam Ukrainā?

Satraucošu ziņu par Krievijas bruņoto spēku aktivitātēm gan Baltijas tuvumā, gan arī Ukrainā pēdējo dienu laikā netrūkst.

Līdzīgi Zviedrijai, arī draugos ar NATO, bet ne dalībvalstu rindās esošā Somija pēdējo dienu laikā rūpīgi seko līdzi Krievijas Baltijas kara flotes manevriem.

Vēl 14. janvārī CNN, atsaucoties uz ASV nacionālās drošības speciālistu, ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džeiku Salivanu, ziņoja, ka ASV izlūkdienestu rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Krievija ir sagatavojusi un izvietojusi militāru operatīvo grupu ar mērķi izvērst provokācijas Ukrainas austrumos.

Tiek pieļauts, ka šādi Krievija plāno izveidot apstākļus un attaisnojumu militārai intervencei Ukrainā.

Amatpersona sacīja, ka ASV izlūkdienestiem ir pierādījumi, ka Krievijas ieceri grasās realizēt speciāli apmācīti atbilstošo dienestu pārstāvji ar augstām kaujas prasmēm pilsētvidē un pieredzi sprāgstvielu izmantošanā.

Saskaņā ar visnotaļ skaļajiem ASV dienestu apgalvojumiem Krievijas puses plāns paredz inscenēt uzbrukumu pašu bruņotajiem spēkiem, kas veiksmīgas operācijas gadījumā dotu iespēju izskatīt militāru atbildi, ziņo CNN.

Pēc neveiksmīgās Rietumu un Krievijas diplomātu tikšanās Ukraina cietusi arī no ievērojama kiberuzbrukuma, kura mērķis bija valsts iestāžu interneta vietnes.

Ukraina ar pārliecību apgalvo, ka konkrētais uzbrukums ir Krievijas struktūru atbalstīto hakeru rokraksts.

Virkne ekspertu, kas sliecas domāt par Krievijas militāro intervenci Ukrainā kā neizbēgamu, paredz, ka savu lomu notiekošajā spēlēs arī laikapstākļi, Krievijai gaidot lielāku salu, kas ļautu ērtāk paveikt loģistikas uzdevumus.