NATO nesaprot, ko grib panākt Putins; tiek gaidīts uzbrukums ne tikai Ukrainai, ziņo laikraksts
Krievijas iniciētās un nelāgi pabeigtās sarunas ar Rietumiem (galvenokārt ar NATO) par drošību Eiropā atstājušas apjukuma un neizpratnes izjūtu. Galvenais jautājums: kas tas bija? Žurnāls "Der Spiegel", atsaucoties uz saviem avotiem NATO, norāda, ka izpratnes nav arī aliansē, taču tajā tiek izstrādāti bruņota konflikta scenāriji ar Krieviju vairākās frontēs.
Situāciju apgrūtinot NATO vienotības trūkums, jo aliansē neesot izpratnes par to, ko darīt, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, nemaz nerunājot par iespējamo iebrukumu Ukrainā.
12. janvārī pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā Krievijas Padome bija ieradusies NATO, alianses ģenerālsekretāram Jensa Stoltenbergam sveicot Krievijas delegāciju.
Iepriekš NATO valstu ārlietu ministri apspriedās videokonferencē, bet 10. janvārī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs tikās ar savu amerikāņu kolēģi Vendiju Šērmani.
Mērķis (no Rietumvalstu viedokļa) bija viens - novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tomēr pēc šīm pārrunām iebrukuma priekšnojauta Rietumos kļūva vēl drūmāka. "Ir reāls jauna kara konflikta risks Eiropā," pēc tikšanās atklāja Stoltenbergs.
Krievijas varasiestādes apsūdz Rietumus militārajā kundzībā.
Turklāt Kremlis vēlas, lai NATO nepieņem savā sastāvā bijušās padomju republikas - piemēram, Ukrainu. Turklāt aliansei jāizved karaspēks no Austrumeiropas valstīm.
Šo prasību izpilde praktiski nav iespējama. Katra nācija var noteikt savu likteni, paziņoja Stoltenbergs. Tas ir "pamatprincips", uz kuru balstās visa Eiropas drošība.
Tas nozīmē, ka Eiropas austrumos turpinās gatavošanās karam.
Arvien vairāk Krievijas karavīru dodas uz Ukrainas robežu. Viņu skaits jau ir sasniedzis simts tūkstošus. Krievijas armijas bruņojumā ir tanki, droni, artilērija, raksta "Der Spiegel".
NATO pieļauj, ka jau drīz varētu sekot trieciens, lai gan plašam uzbrukumam pagaidām nav izvietots pietiekošs karaspēks. Turklāt Briselē vairs neizslēdz, ka Putins var meklēt bruņotu konfrontāciju ar Rietumiem arī ārpus Ukrainas.
Kā presei ziņo NATO avoti, alianses iekšienē pieļauj scenāriju, ka Krievija var izmantot savu augsto militāro klātbūtni Vidusjūrā, Ziemeļatlantijas okeānā un Arktikā, lai uzbruktu plašākā mērogā - tostarp valstīm, kas ietilpst NATO. Šajā gadījumā ir jāgaida dezinformācijas un kiberuzbrukumu masveida kampaņa.
Turklāt NATO, kaut arī nesniedz konkrētus pierādījumus šādu triecienu sagatavošanai, uzskata, ka tie ir pilnīgi reāli. Alianse šajā gadījumā nevarēs ātri pretoties uzbrukumam - ne kauju laukos, ne kibertelpā.
NATO nedēļām ilgi meklējot skaidrojumu, ko tieši vēlas panākt Krievijas prezidents, pārvietojot karaspēku uz Ukrainas robežu. Jo viņa galvenā prasība faktiski ir izpildīta: Ukrainai un Gruzijai solītā dalība NATO 2008. gadā faktiski netiek apspriesta, jo abās valstīs turpinās teritoriāli konflikti.
Kremļa līderis ir sasniedzis arī citu mērķi: ASV prezidents Džo Baidens vada tiešas sarunas ar Kremli. Krievija ir atgriezusies uz pasaules skatuves kā lielvalsts, bet eiropieši pārvērtušies vienkārši par statistiem, norāda "Der Spiegel".
Putina provokācijas nežēlīgi atkailinot Rietumu vājības. Rodas jautājums, cik tālu ASV un eiropieši ir gatavi aizstāvēt tādas valstis kā Igaunija vai Lietuva, nemaz nerunājot par Ukrainu un citām valstīm, kas neietilpst NATO, norāda "Der Spiegel”.
Nav skaidrs, vai izdosies eiropiešus pamudināt uz stingrākām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju uzbrukuma gadījumā Ukrainai, jo tas novedīs pie vēl straujākas degvielas cenas pieauguma.
Kara gadījumā nolemts ir vien gāzes vads "Nord Stream – 2", pieļauj "Der Spiegel". ASV "ar grūtībām iztēlojas, kā gāze plūst caur šo vadu, (ja sāksies karš)," paziņoja Vendija Šērmane pēc sarunām Briselē.
