1991. gada 13. janvārī Viļņā bojāgājušo tuvinieki iesūdz tiesā Gorbačovu
Četru 1991. gada 13. janvārī Viļņā bojāgājušo lietuviešu vārdā tiesā iesniegta civilprasība par kādreizējā Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbačova saukšanu pie atbildības par agresiju Lietuvā.
"Prasība Viļņas pilsētas tiesā iesniegta 13. janvāra naktī, kad apritēja 31 gads kopš PSRS sāka uzbrukumu Lietuvas radio un televīzijas centram un Viļņas televīzijas tornim," paziņoja 1991. gada 13. janvārī Viļņā bojāgājušā Apolināra Juoza Povilaiša dēls Roberts.
Civilprasība iesniegta sešu 1991. gada 13. janvārī tuviniekus zaudējušo vārdā.
Ar prasību četru bojāgājušo - Vida Macjuleviča, Aļģimanta Petra Kavoļuka, Virgīnija Druska un Apolināra Juoza Povilaiša - tuvinieki vēlas panākt, lai tiek atzīta Gorbačova kā toreizējā PSRS vadītāja atbildība par 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā.
Prasības iesniedzēji paziņoja, ka ir savākuši pierādījumus tiesai, kas apliecina, ka toreizējais PSRS prezidents Gorbačovs kā PSRS bruņoto spēku virspavēlnieks 1991. gada 11.-13. janvārī neko nedarīja, lai izbeigtu agresiju, tādējādi neapturot starptautiska nozieguma pastrādāšanu.
Advokāts Mindaugs Ģedeiķis uzsvēra, ka ir jātiesā par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci atbildīgos.
Povilaitis tika atzīts par cietušo krimināllietā par 13. janvāra notikumiem, tomēr nolēma iesniegt civilprasību pret Gorbačovu, jo bijušais PSRS prezidents nebija starp krimināllietā tiesājamajiem. Mēģinājumi panākt Gorbačova nopratināšanu liecinieka statusā līdz šim bijuši neveiksmīgi.
"Ļoti žēl, ka Ģenerālprokuratūras prokuroriem pietrūka drosmes izvirzīt jautājumu par toreizējā PSRS prezidenta atbildību. Saprotot, kāda bija Padomju Savienības hierarhijas struktūra, ir skaidrs, ka bez saskaņošanas ar Gorbačovu nebūtu iespējams PSRS Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības komitejas kontrolētas darbības turpināt divas diennaktis," klāstīja Povilaitis.
Viņš uzsvēra, ka tolaik Gorbačovs bija gan Padomju Savienības prezidents, gan bruņoto spēku virspavēlnieks, gan Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretārs.
"Kriminālprocess, kurā notiesāta daļa slepkavību organizatoru un izpildītāju, ir ļoti svarīgs, tomēr bez augstākā ranga vadības atbildības izvērtējuma likuma triumfs nebūs pilnīgs," piebilda viens no prasības iesniedzējiem.
Povilaitis jau iepriekš mēģinājis panākt Gorbačova atbildības atzīšanu. 2016. gadā viņš sacīja, ka jau nogājis visu iespējamo ceļu Lietuvas tiesu sistēmā, cenšoties panākt, lai tiktu izvērtēta Gorbačova kā PSRS bruņoto spēku virspavēlnieka atbildība par tās nakts asiņainajiem notikumiem.
Viļņas apgabaltiesa 2019. gada 27. martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tai skaitā augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Valsts drošības komitejas un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
