Pandēmija draud izputināt Polijas eksprezidentu Valensu

Līdz 2020. gada vidum viņš regulāri uzstājās ar priekšlasījumiem visā pasaulē, saņemot labus honorārus, bet tagad ierobežojumu dēļ esot teju uz izputēšanas robežas. “Es biju plānojis daudz braucienu, grasījos lidot uz Vāciju, Itāliju, ASV. Un, skat, par nelaimi, tie visi nojuka,” Valensu citē Polijas laikraksts "Super Express".

“Es esmu bankrotējis, jo saņemu katru mēnesi 6000 zlotu (1280 eiro) pensiju, bet sieva tērē katru mēnesi 7000,” klāsta Valensa. Lekcijas rietumvalstīs, pēc paša vārdiem, viņam devušas 10 000 līdz pat 100 000 eiro: “Es pelnīju uz Rietumu kapitālistu rēķina.”

ASV Valensam esot solīti 50 000 līdz 100 000 dolāru par lekcijām. Viņš arī pelna ar līderības treniņiem un uzņēmumu darbinieku motivācijas semināriem, nesmādē reklāmas pakalpojumus. Vienas līdz divu stundu garš pasākums ar Valensas dalību maksā vismaz 20 000 zlotu (4385 eiro), tomēr jāsecina, ka iekrāt nebaltai dienai viņš nav spējis.

Jau pērn februārī Valensa žēlojās, ka vēl tādi seši mēneši, un viņam būšot jāiet ubagot pie baznīcas vai varbūt jāatgriežas pie elektriķa profesijas. Aprīlī Valensa publicēja darba meklēšanas sludinājumu Polijas portālā Flexi.pl, nodaļā tiem, kam pāri piecdesmit.

“Pieredzējis līderis, teicams orators, Nobela miera prēmijas laureāts, Polijas Republikas prezidents no 1990. līdz 1995. gadam, apvienības "Solidaritāte" līdzdibinātājs un pirmais priekšsēdētājs. Gatavs rīkot līderības tikšanās un treniņus, pieņemu ielūgumus uz kompāniju pasākumiem, veltītiem darbinieku motivācijas attīstībai. Pieņemami ir arī ielūgumi uzstāties ģimenes lokā, iespējami papildu pakalpojumi tālākā izaugsmē, kopīgi foto, autogrāfi,” teikts sludinājumā.

Komunistu varas gados, strādādams Gdaņskas kuģu būvētavā, Valensa iesaistījās strādnieku kustībā un kļuva par tās līderi. 1976. gadā viņu atlaida, vēlāk vairākkārt apcietināja. Kad 1980. gadā sākās streiki, Valensa bija viens no aktīvistiem, kurš sarunās ar valdību panāca atļauju dibināt neatkarīgas arodbiedrības. Tad arī dzima "Solidaritāte" Valensas vadībā, kurai bija milzu nozīme demokrātijas atjaunošanā, ko nespēja novērst ne kara stāvoklis, ne nākamā prezidenta apcietināšana.